Uldis Varnevičs
Enerģētisko un dažādu citu resursu cenu kāpums novedis pie situācijas, kad būvnieki nevar pabeigt objektus par tām cenām, par kurām savulaik uzvarēts iepirkums. Tāpēc Bauskas novada domes deputāti jau lēma un vēl spriedīs par papildu samaksu būvdarbu pabeigšanai.
Bauskas novada domes ierastās sēdes notiek katra mēneša pēdējā ceturtdienā, bet pēdējos mēnešos regulāri notiek arī citā laikā. Atšķirībā no iepriekšējā Bauskas novada domes rīkotajām sēdēm tās nesauc par ārkārtas sēdēm. Domes vadība skaidro, ka tās ir plānotās sēdes, par kurām vienojas iepriekš. Šāda sēde notika arī 13. jūnijā.
Sākumā bija iecerēts balsot par sadārdzinājumiem sešos objektos, bet izrādījās, ka par Ceriņu ielas pārbūves izmaksām Vecumniekos vēl aizvien nav panākta vienošanās.
«Sarunas ar katru no būvniekiem notiek vairākās kārtās. Mēs esam par to, lai objektus pabeigtu, bet ir griesti, cik daudz varam maksāt,» pauda Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks.
Jautājums par to, vai šādā situācijā būvnieki objektus nepametīs, uztrauca deputātus. «Būvnieki ar sakostiem zobiem pieņem šādus noteikumus. Svarīgi panākt, lai objektu turpina, nevis iesaldē,» tā deputāts Guntis Kalniņš. Viņam oponēja deputāte Inita Nagņibeda, atgādinot situāciju ar Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas zāli Bauskā: «Ne vienmēr ir jāpiekāpjas būvnieka interesēm. Bieži tas ne pie kā nav novedis.»
«Manas lielākās bažas ir par Vecumnieku vidusskolas piebūvi, ka pazaudēsim būvnieku un pagarināsim sarunu procesu, bet beigās iegūsim jaunu iepirkumu, kas vēl vairāk palielinās būvniecības summu,» pauda deputāts Ingmārs Līdaka. «Neviens nedomā neko apturēt!» konkrēti atbildēja A. Mačeks.
Galvenā problēma bija atrast veidu, kā aprēķināt potenciālo sadārdzinājumu. Par to stāstīja Bauskas novada administrācijas būvniecības nodaļas vadītājs Ralfs Simanovičs: «Būvnieki iesniedza daudz dokumentu no piegādātājiem. Ja katrai pozīcijai izmantotu šādu dokumentu kaudzi, tad varētu pusgadu rēķināt. Ņēmām no Ekonomikas ministrijas būvdarbu izmaksu indikācijas metodi, kā arī izmantojām Centrālās statistikas pārvaldes datus. Iegūto formulu pielabojām, ieguvām potenciālo rezultātu, un tālāk ar darbu izpildītājiem bija jārod kompromiss.»
Svarīgi bijuši jaunie iepirkumi, jo tie uzrādīja reālās summas, un tās nebija tik augstas, kā gaidīts. Piemēram, projektā, kur bija paredzēts, ka asfalta klājuma kvadrātmetrs izmaksās deviņus eiro, būvnieks tagad saka, ka 17 eiro, bet iepirkumi uzrāda, ka apmēram 13 eiro, un tas ir arguments, lai panāktu vienošanos.
«Mērķis – lai pēc jauno līgumu noslēgšanas ar būvnieku tiekamies, noslēdzot pieņemšanas un nodošanas aktu. Pie šādiem aprēķiniem nonāca arī paši būvnieki, kad parādījās Ekonomikas ministrijas vadlīnijas,» tā A. Mačeks.
Deputāte Ināra Pētersone ieteica šādu metodiku apstiprināt nākotnē, piemērojot visos objektos, lai nerastos atšķirības attieksmē pret uzņēmējiem. A. Mačeks apstiprināja, ka sarunas ar visiem būvniekiem notiek pēc vienas sistēmas.
Pirmais objekts, ko skatīja, bija ar lielāko sadārdzinājuma summu – Iecavas vidusskolas aktu zāles izbūve un virtuves pārbūve. Kopējā līguma summa ar SIA «Reaton» ir 2 636 703, 93 eiro, bet konkrētā finansējuma daļa, kuru skar sadārdzinājums, – 868 906,83 eiro. Panākta vienošanās par 225 020,52 eiro, kas ir 25,9 procenti vairāk.
Tā pati situācija ar Iecavas pamatskolas sporta zāles celtniecību, kur izmaksas ir 2 512 110,44 eiro. Darbus veic SIA «Selva būve». Tiešās izmaksas, uz kuru attiecināms sadārdzinājums, – 558 924,41 eiro. Panākta vienošanās par summu 102 984,37 eiro – sadārdzinājums 18,43 procenti.
Vienoties par summu ir viens, bet, kur ņemt naudu, pavisam kas cits. Pašvaldības cerēja, ka varēs iegūt aizņēmumu, no kura segt sadārdzinājuma daļu, bet tomēr jāiztiek no novada budžeta līdzekļiem. A. Mačeks informēja, ka aizņēmumu varēja ņemt ceļu pārbūves objektiem, kur ir sadārdzinājums vairāk nekā 50 tūkstoši, bet šādu projektu Bauskas novadā nav.
Par finansējuma avotiem deputātus informēja ekonomikas un finanšu departamenta vadītāja Indra Latviete. Viņa skaidroja, ka šis ir netipisks budžeta gads, – inflācija raisījusi iedzīvotāju ienākumu pieaugumu tiešajos skaitļos, un ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldības budžetā pēc pieciem mēnešiem ir 44 procentu apmērā no visa gada garumā plānotā, kamēr parasti ir 40 procenti. Pieņemts lēmums palielināt budžetā ienākumu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sadārdzinājumu segt no šīs summas.
Projektiem, kurus īsteno Vecumnieku novadā, atrasts cits finansējuma avots. Nesen pārdots mežs, un tas iztirgots par lielāku summu, nekā gaidīts, un sadārdzinājumu plānots segt no šīs summas. Deputāti no Vecumnieku novada Rihards Melgailis un Guntis Kalniņš vērsa uzmanību, ka bija vienošanās, ka ienākumus no mežu pārdošanas izmantos konkrētajās apvienībās. A. Mačeks atbildēja, ka nekas nav mainījies, – tie būs projekti, kurus īstenos Vecumnieku apvienībā.
Visvairāk neapmierināti ar pašreizējo situāciju ir Skaistkalnes Sporta ielas iedzīvotāji. Tur darbi palikuši nepabeigti, un iedzīvotāji vērtē, ka pašreiz ceļš ir sliktāks nekā bija kādreiz. Turklāt sausos laika apstākļos tas ir ļoti putekļains. Pēc noteikumiem ceļš būtu jāuztur darbu veicējam, bet, kamēr nebija noslēgta vienošanās par sadārdzinājumu, darbu veicējs to nedarīja, jo nebija pārliecināts, ka turpinās darbus šajā ceļu posmā. Atliek cerēt, ka šeit beidzot darbi atsāksies. Projektā, kur SIA «Ceļinieks 01» paredzēts veikt Sporta un Strauta ielu pārbūves par 89 598,65 eiro, vienojušies par sadārdzinājumu 3756,03 eiro.
Par lielākajiem projektiem deputāti uztraucās, vai tos pabeigs laikus. Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs norādīja, ka Iecavas vidusskolas piebūvi plāno pabeigt septembrī. Iecavas pamatskolas sporta zāli – uz augusta beigām.
Savukārt Skaistkalnes sporta zāli domā pabeigt līdz 15. novembrim. Šeit darbus veic SIA «Bildberg» par kopējo summu 1 877 079,5 eiro. Sadārdzinājuma daļa bija 440 983,34 eiro, panākta vienošanās par 87 667,49 eiro jeb 19,88 procentiem.
Visbeidzot projekts, kur šī sadārdzinājuma summa ir tikai pati pirmā un noteikti pieaugs, – Vecumnieku vidusskolas piebūve. Darbus veic personu apvienība «Kvintets M un Remce», kopējā projekta summa – 8 480 142,76 eiro. Vienošanās par sadārdzinājumu panākta darbu veikšanai «nulles ciklam», kas skar summu 449 120,12 eiro apmērā. Panākta vienošanās par summu 112 998,62 eiro, kas nozīmē, ka sadārdzinājums ir par 25,16 procentiem.
Kopējā summa – 543 710,47 eiro jeb vairāk nekā pusmiljons eiro. Ir skaidrs, ka tā nav šī gada galasumma. Piemēram, ir vienošanās tikai par pirmo sadārdzinājumu Vecumnieku vidusskolas piebūves darbu procesā. Novadā sākti vairāki lieli projekti, kā daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra būvniecība Bauskā, kā arī grupu dzīvokļu izbūve cilvēkiem ar garīgas attīstības traucējumiem Bauskā, Slimnīcas ielā.
Atkal jāatceras, kā savulaik Bauskas novada opozīcija cīnījās par potenciālo šo projektu sadārdzinājumu, kas toreiz draudēja pārsniegt divu miljonu eiro robežu, un projektu īstenošanu atlika. Atlikto projektu īstenošana pārsniegs, visticamāk, piecu miljonu eiro robežu un pat varbūt vairāk. Inflācijas ietekme bija jūtama jau pirms vairākiem gadiem, bet tagad summas, kuras nākas tērēt, pieaug nepārtraukti.
Attiecīgi šī gada izdevumi «grauž» nākamā gada budžetu. Parasti šādi iedzīvotāju ienākumu nodokļa pieaugumi un dažāda veida negaidīti ienākumi nonāk budžeta pārpalikumā un ir kā finansējuma avots nākamajam gadam. Pusmiljonu eiro var izmantot kā resursu, lai aizņemtos vismaz pusotru miljonu eiro projektu īstenošanai, bet piesardzīgas prognozes pat liecina, ka sadārdzinājumu summa varētu būt divi miljoni, kas nozīmē, ka nākamgad iespējas īstenot novadam nepieciešamus projektus būs daudz mazākas – inflācija izmaksā dārgāk, nekā pirmajā brīdī izskatās.
Kartelis. Korupcija. KNABs.
Bunduļjurku veikli piesedza, visi gali ūdenī, iecelts par iepirkumu komisijas locekli
Nu ja par dārgu, nebūvējiet.
Nu Nagņibeda laiž, atcerējās Sporta halli. Varbūt derētu atcerēties kā savulaik balsoja deputāte. Un protams Selva būve kā var nepiemaksāt 🙂 treknā naudas taciņa pie mūsu sarūpētajiem nodokļiem iestaigāta.
Starta tāmē nav iekļauta pozcīija “izmaksu sadārdzinājums” vai “neparedzētas izmaksas” kādā konkrētā % vērtībā? Lai tad būvnieks uzreiz izrēķina un iekļauj. Tik ļoti neparedzams materiālu tirgus nav un lielos uzņēmumos jau nu būtu jābūt speciālistiem, kas varētu izrēķināt cik liela rezerve jāiekļauj tāmē, lai gan būvniekam, gan pasūtītājam būtu labi.
Nacionāļu Ābelnieka, Čača un kažoku apmetušā zaļzemnieka Jātnieka laikā baušķus ar būvniecības izmaksu sadārdzinājumiem “slauca” varen brangi! Būvnieku karteļa taciņa bija labi iestaigāta! Bet kāpēc gan ne, ja ir aitas – ir cirpēji!
Var jau pārspīlēt, bet ar mēru. Lai runā fakti. Piemēram, Bauskas peldbaseina būvniecībā sadārdzinājums nepārsniedza 3%, lai gan celtniecības laikā baseina dziļums tika palielināts par 20 centimetriem, un tas ir ļoti objektīvs izmaksu pieauguma faktors. Protams, citos objektos bija lielāks sadārdzinājums, bet viss nav vienā maisā jābāž.
30 gados vienigais ko ir iemacijushies ir uzturet korupciju, zagt,iztirgot
Celtnieka goda lieta ir izsist, izkrāpt, izmanīt, izmuldēt sadārdzinājumu. Pamuldi pusstundu liktenīgā sapulcē un 100000 klāt, nu ar inflāciju arī miljons. Ja pasūtītājs nav gluži muļķis , bet ir pašlabuma meklētājs, tad nākas pasūtītāju iebarot un tad var dancot pa pasūtītāja galdu.