Lai neizraisītu negribētu ugunsnelaimi, pirms apkures sezonas sākšanas ir pēdējais brīdis dūmvadu pārbaudei, tīrīšanai un remontam.
Vienaldzīga attieksme pret apkures iekārtu tīrīšanu un pārbaudi nereti ir iemesls traģiskām ugunsnelaimēm, brīdina lietpratēji.
Brunavas pagasta Tervidānos trīsstāvu mājā ļaudis ir vien dažos dzīvokļos. Vienā no mājokļiem otrdienas, 29. septembra, rītā «Bauskas Dzīve» sastapa pensionāri Ludmilu Vasiļjevu. Sarunā ar Bauskas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) dūmvadu tīrītāju Aivaru Krieviņu viņa pastāstīja, ka reizi gadā paaicinot vietējo vīrieti, kurš iztīra dūmejas, salabo, kas labojams.
«Divdesmit eiro bija jāsamaksā, bet citādi nevar. Mājas lielais skurstenis nebija tīrīts, kopš es te pirms 15 gadiem ievācos. Tāpēc zvanīju uz pagastu un teicu, lai kaut ko dara,» stāsta L. Vasiļjeva.
Apskatot sildierīci dzīvoklī, A. Krieviņš atzīst, ka plītij dūmejas ir labas, taču visai mājai apkures sistēma nopietni jāremontē. Tādēļ panākta vienošanās ar pašvaldību, ka tiks salabots skurstenis, kurš uz jumta bija izdrupis un atgādināja sietu. Iespēju robežās iztīrīs dūmvadus citos dzīvokļos.
BUB darbinieks Ralfs Šastakovičs secina – labi, ja māju saimnieki uzaicina kādu, kas iztīra dūmvadus. Taču tas būtu jādara profesionālim, kurš regulāri papildina savas zināšanas speciālos kursos. Katrā mājvietā jābūt īpašam žurnālam, kurā reģistrē dūmvadu tīrīšanas reizes.
«Pašlaik mums ir ļoti daudz darba, jo klāt apkures sezona. Taču kopumā jāatzīst, ka situācija kļūst sliktāka. Par dūmeju tīrīšanu cilvēki vēl rūpējas, savukārt par skursteņu apkopi, tostarp nepieciešamo remontu, daudzi neaizdomājas. Tādēļ joprojām ir gadījumi, kad dūmvados aizdegas sakrājušies sodrēji,» skaidro speciālists.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste informē, ka ik gadu, sākoties aukstam laikam, pieaug ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir neiztīrīti dūmvadi, bojātas apkures ierīces. VUGD statistika liecina, ka pērn reģistrēti 1020, bet šogad – jau 578 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā 16, cietuši 20 cilvēki.
V. Gribuste atgādina, ka regulāri jāpārbauda arī malkas plīts. Laikam ritot, tā nolietojas, var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Tādēļ nepieciešama plīts periodiska atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas. Lai samazinātu iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina cilvēkus mājokļos ierīkot dūmu detektorus, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus.
