Plāno apvedceļu un asfaltu grants posmos

Četru ceļu pārbūve Bauskas novadā iecerēta trīs gadu laikā

Iespējams, tuvojas mirklis, kad varēs teikt, ka gadu desmitiem ritējušās sarunas, akcijas, tikšanās, interneta publikācijas, semināri sāk atmaksāties – Satiksmes ministrija ir gatava četru ceļu pārbūvei Bauskas novadā.

Bauskas novadā 24. augustā vizītē ieradās satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs. «No mūsu puses būtu pienākums atskaitīties, kādi lēmumi ir pieņemti, runāt par aktualitātēm un prioritātēm, ko vajadzētu ņemt vērā,» pauda ministrs.
J. Vitenbergs bija spiests atzīt, ka sabiedriskajām aktivitātēm ir nozīme – viņš regulāri saņemot saites uz dažādiem video, kas demonstrē auto sastrēgumus Bauskas pilsētā. Šoreiz gan minimāli skāra jautājumu par asfaltētas brauktuves būvi uz Mežotnes pagasta Strēlnieka ciemu – šī tēma pašlaik vēl tikai aktualizējas.

Dokumenti valdībā
Bauskas novada domē pirmās sarunas skāra jautājumus par galvenajiem ceļiem. Domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis interesējās, vai tranzīta ielām pilsētās plānots palielināt valsts finansējumu, jo pašvaldību budžetiem tās ir milzīgas izmaksas. Kā informēja J. Vitenbergs, par šo tēmu sarunas notiek un plānots apstiprināt, ka valsts līdzfinansējumu varētu palielināt no 50 līdz 75 procentiem. «Bauskā ir lielākā satiksmes intensitāte tranzītielai – šeit cauri iet «VIA Baltica» koridors. Savu mājasdarbu jau esam izpildījuši, palielinājuši savu daļu, kas varētu būt trīs miljoni,» sacīja ministrs.
Otrs lielais sarunu bloks, par kuru vēl nav termiņu vai vienošanās, ir Bauskas apvedceļš. «No savas puses esam sagatavojuši normatīvo bāzi. Dokumenti iesniegti valdībā. Paredzēts finansēt no privātās un publiskās partnerības. Bauskas pilsētas gadījumā tie ir 14 kilometri ceļa un brauktuve, kas savieno pilsētu. Gaidām atbalstošu valdības lēmumu. Aicinu arī pašvaldības deputātus atbalstīt diskusijas valdībā. «Latvijas Valsts ceļu» Ķekavas apvedceļa būvniecība pierādīja, ka šādus projektus var īstenot. Vienīgi jāmaina normatīvais regulējums, kā zemes atsavināt, lai procesi ir ātrāki. Tomēr no šī stāsta neatkāpsimies, virzīsim uz priekšu,» pauda J. Vitenbergs.

Bārbeles aplis
Apsprieda projektus, kas cilāti gadu desmitiem. «Zemgales jostai» no Dobeles līdz Aizkrauklei pilnīgs savienojums vēl tikai nākotnē, tomēr divi posmi ieplānoti līdz 2026. gadam.
«Jau ir projektēšanas sadaļa posmam no Ozolaines līdz Bārbelei. Pēc tam projektētu otru daļu no Bārbeles līdz Vallei. Centīsimies piesaistīt finanšu avotus no aizsardzības jomas. Mērķis ir ielikt 2025. gada budžetā un otru daļu – 2026. gadā,» informēja J. Vitenbergs. Reizē ar pirmā posma darbiem plānots beidzot pilnībā savienot Ozolaines ciemu ar asfaltēta seguma brauktuvi.
Konkrētas izmaiņas projektā aicināja iekļaut deputāts Mārtiņš Mediņš. Viņš norādīja, ka Bārbeles ciema centrā nepieciešama rotācijas apļa izveide, jo tur regulāri notiek satiksmes negadījumi. Izbūvējot asfaltu, pieaugs satiksmes intensitāte un negadījumu skaits. Viņš aicināja pievērst uzmanību arī ceļa Skaistkalne – Vecumnieki slodzes kontrolei: «Pirmos gadus pārbaudīja ar svariem, pēdējos gadus kontrole nav redzama.»
Ministrs kopā ar komandu devās apskatīt topošās ceļu trases. Bārbeles ciema centrā gan nācās atzīt, ka ideja par apļa izveidi nav tik vienkārša. «Es neredzu, kā šeit organizēt satiksmi, ja izlemjam ierīkot apli,» atzina VSIA «Latvijas Valsts ceļi» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Viena no versijām bija pārvietot luterāņu baznīcas vārtus, bet pāris metri situāciju neatrisināšot. M. Mediņš tomēr cer, ka projektētāji atradīs iespēju krustojumu uzlabot un vēlas aktualizēt šo jautājumu, pirms sākas projekta izstrāde.
Apmeklējuma laikā izcēlās kuriozs fakts – vietējie ceļu uzturētāji ministra vizītes laikā centīgi greiderēja brauktuves, un pret braucēju auto posmā no Ozolaines līdz Bārbelei spēcīgi sitās šķembas.

Asfalts uz Misu būs
Pozitīvas ziņas ir Misas un Beibežu ciema iedzīvotājiem – 2024. gadā plānots uzbūvēt asfalta brauktuvi posmā no Vecumniekiem līdz ceļam uz Iecavu. Kā atzina M. Lazdovskis – no ciemiem, kam nav asfalta brauktuves līdz novada centram, Misas ciems jau labu laiku ir lielākais Latvijā. J. Vitenbergs vērtēja, ka pozitīva scenārija gadījumā pirmie darbi varētu sākties šī gada nogalē, bet asfalta klājuma būve – nākamgad.
Plānots ar asfaltētu brauktuvi savienot arī Dāviņu ciemu. Ministrs atzina – tā nav normāla situācija, ka palicis tik neliels ceļa posms, bet nepieciešama projektēšana, un tad darbus varēšot paveikt.
A. Okmanis norādīja, ka cilvēki interesējas, vai būs asfalta segums taisnākajā maršrutā no Bauskas uz Vecumniekiem. «Ja sakārtosim ceļu caur Misu, tad tas paliks stipri mazāk nozīmīgs vietējas satiksmes ceļš. Vienmēr esmu sapratis, ka prioritāte ir savienojums caur Misu. Arī nākotnes perspektīvā Valles savienojums ar Aizkraukles pusi ir svarīgāks. Tur varbūt pat būs jādomā par tiltu pār Daugavu pie Skrīveriem, kas varētu būt svarīgi jautājumā par militāro mobilitāti,» komentēja M. Lazdovskis.

Sāpju bērns
Diskusijas raisījās par Brunavas pagasta ceļiem. «Sāpju bērns ir Brunavas pagasta centrs Ērgļi. Katru pavasari esam saņēmuši daudz sūdzību. Pēc sarunām ar kolēģiem redzam, ka ērtākais risinājums ir pieslēgums no Ērgļiem uz A7,» stāstīja M. Lazdovskis.
Problēma ir saprast, kādu tehnoloģiju izmantot. Ja izmantotu dubultās virsmas apstrādes tehnoloģijas, tad darbus varētu paveikt varbūt pat nākamgad. Ja liek asfalta segumu, tagad droši prognozēt darbu izpildi nevar. «Ir pietiekami daudz zemnieku, kas izmanto ceļus. Slodze varētu būt par lielu, un tad tas nav nākamā gada jautājums – ja nākamgad sāks gatavot projektu, izpilde pavirzītos uz priekšu,» norādīja M. Lazdov-skis. Viņš vēlas konsultēties ar pašvaldību, vai būtu iespējams tomēr izmantot vienkāršāko risinājumu – dubultās virsmas segumu. «Mums ir puni, ko esam uzsituši iepriekš, un pārsvarā tie ir saistīti ar to, ka pa ceļiem pārvietojas pārkrauts transports – gan mežinieki, gan lauksaimnieki. Ļoti negribētu atkal un atkal diskutēt un skaidrot – ja ceļu uztaisa un vietējā komūna nākamajā dienā to visu noposta, tad jābūvē dārgāks ceļš,» tā M. Lazdovskis.
Deputāti atzina, ka ir bijusi dažāda pieredze – ir redzēti gan ļoti labas kvalitātes dubultās virsmas apstrādes ceļi, gan arī slikti. Deputāts Juris Krievs apšaubīja, vai dubultās virsmas apstrāde glābs Brunavas ceļu. M. Lazdovskis piekrita, ka Bauskas novadā ceļus ietekmē arī ģeoloģija – augsnes ir mīkstākas un pavasara atkusnī tam ir liela nozīme.

Ārzemnieku maršruts
Sarunas skāra arī ceļus, kam tuvākajā laikā nav paredzēta pārbūve. Deputāte Līga Jankova atgādināja par ceļu no Iecavas uz Plakanciemu: «Tas ir zemes ceļš ar lielu intensitāti. «Latvijas Valsts ceļi» veica remontu, izraka dziļus grāvjus, bet ceļš joprojām ir grūti izbraucams. Iedzīvotāju viedoklis par ceļa kvalitāti, kuru remontēja pirms diviem gadiem, ir samērā kritisks. Arī to vajadzētu asfaltēt.» J. Krievs norādīja, ka pa ceļu brauc daudz ārzemnieku, jo navigācijas aplikācijās tas uzrādīts kā taisnākais ceļš.
Deputāts Guntis Kalniņš interesējās par pašvaldības ceļu dotāciju – proporcionāli atbalsta pieaugums atpaliek no tā, ko saņem valsts ceļi. «Ar Latvijas Pašvaldību savienību runājam par kopējo sadalījumu, bet jāsaprot, ka tas ir viens maiss – ja kāds dabū vairāk, tad valsts ceļiem paliek mazāk naudas. Pašlaik runājam par to, ka vairāk naudas atstās lauku ceļu pārbūvei,» komentēja J. Vitenbergs.
Savukārt M. Mediņš kā pozitīvu atzīmēja faktu, ka notiek asfalta atjaunošana no Neretas ceļa līdz Kurmenes ciema centram, un atjaunoti pieci kilometri grants ceļa no Skaistkalnes Kurmenes virzienā, reizē gan aicinot sakārtot atlikušo posmu līdz Kurmenei. ◆

Foto – ULDIS VARNEVIČS