LETA
Bauskas novada pašvaldība iecerējusi izbūvēt Mežotnes pilskalna ziemeļu ieeju, informēja pašvaldībā.
Ir pieņemts lēmums par projekta “Mežotnes pilskalna ziemeļu ieejas būvniecība” iesniegšanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai programmā, ko izsludinājusi biedrība “Bauskas rajona lauku partnerība”. Viena projekta iesnieguma maksimālais attiecināmais finansējums ir 50 000 eiro, atbalsts no programmas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas projektiem ir 90%.
Pašvaldība uzsver, ka tā daudzu gadu garumā ir mērķtiecīgi veidojusi valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa “Mežotnes pilskalns ar senpilsētu” teritoriju, un tā ir kļuvusi par iecienītu laika pavadīšanas vietu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem.
Turpinot kultūrvēsturiskā mantojuma objekta attīstību, Rundāles apvienības pārvalde plāno projekta gaitā izbūvēt apaļkoka konstrukciju tiltiņu pāri ziemeļu ieejai, atjaunojot lokveida kustību pa vēsturiskā aizsargvaļņa līniju, kas savienotu takas abpus tiltiņam. Vienlaikus takai aptuveni 75 metru garumā tiks atjaunots segums. Tāpat tiks stiprinātas ziemeļu ieejas nogāzes un veikta arheoloģisko izrakumu vietas aizbēršana.
Projektam ir augsta gatavības pakāpe, infrastruktūras objektam ir izgatavots un būvvaldē apstiprināts paskaidrojuma raksts, noslēgusies potenciālo piegādātāju apspriede un izsludināts būvdarbu iepirkums, kas noslēgsies šī gada 21. novembrī.
Saskaņā ar projekta dokumentāciju Mežotnes pilskalnā tiks veikti ziemeļu ieejas pārbūves un labiekārtošanas darbi, kas ietver gājēju laipas un taciņu izveidi, saglabājot pilskalna kultūrvēsturisko vērtību.
Paredzētie būvdarbi ietver gājēju laipas izbūvi ar koka konstrukcijām, kuras projektētas saskaņā ar stingriem tehniskiem standartiem, tostarp konstrukciju stabilitātei, slodzēm un klimatiskajiem apstākļiem. Taciņu un kāpņu izveidē tiks izmantoti dolomīta plienakmeņi, nodrošinot stabilitāti un estētisku pieskaņu vēsturiskajai ainavai. Koka konstrukcijas tiks apstrādātas ar antiseptiķiem un stiprinātas, ievērojot ilgtspējības un drošības principus.
Liela uzmanība tiks pievērsta vides un darba aizsardzības prasībām. Būvdarbi tiks veikti tā, lai kaitējums videi būtu minimāls, lai netiktu bojāti pilskalnam piegulošie dabas un kultūrvēsturiskie objekti, kā arī tiks nodrošināta teritorijas sakopšana pēc darbu pabeigšanas.
Projekta apstiprināšanas gadījumā projektu plānots īstenot 2025.gadā.
Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 74 844 eiro, tajā skaitā būvdarbi 65 609 eiro, būvuzraudzība 5000 eiro, autoruzraudzība 4235 eiro.
Foto: no projekta materiāliem
un kā tad ir ar to laipas daļu no koka “aizskaloja ar galiem”? Varbūt, vispirms vajadzētu salabot “dienvidu pieeju” ceļu ko jau vienreiz laboja par “cukura naudu”. Tas ceļš daudziem ir svarīgāks par jūsu vēlētājiem piešķirto naudu, atvēlēto naudu bezjēdzīga, dārga projektā “apgūšanai” Kaut kā vajadzētu mainīt pieeju vēlētāju piesaistei. Var gadīties, ka šoreiz ar naudas “apguvējiem” vien nepietiks,
gadus atpakaļ jau šos Mežotnes pilskalna celiņus “uzlaboja” ar betona kārtu armētu ar stiklašķiedras sietu, paredzētu siltināšanas darbiem. Rezultātā tie celiņi neizturēja pat vienu ziemu, pavasarī pa galam gan. Bet, redzams, projektā iesaistītie bija naski balsotāji un visiem redzamajai afērai pat gailis pakaļ nedziedāja.
Tā nav domes griba… lūdzu precizēt… bet NA izvēle
Kad vienreiz beigsiet mētāties ar mūsu naudu?
Rundāle jau galīgi izkūkojusi, pataisīs Mežotnes pilskalnu par savu parku. Taku uz Vīna kalnu jau sabojāja – ieleju iztīrīja no dabiski kritušiem kokiem, augošiem krūmājiem visu izgrāba turpat nodedzināja pa pliko. Kur tagad daudzveidīgais biotops, kur kukaiņiem palikt?
Euuuu, aunapieres, naudu nav kur likt? Izdaliet uz pieciem paliatīvās aprūpes klientiem, uz gadu, varbūt diviem, ko? Galvu lieku bluķī, piestā, skrūvspīlēs, ka viņu tuvinieki jums būs pateicīgi līdz mūža galam.
Un kad būvēs austrumu, rietumu un dienvidu ieejas?
Labāk sāktu to ceļu labot. Nav jau nemaz tik ļoti apmeklets tas pilskalns un baznīca. Makškerniekiem vajag upi ne pilskalnu. Reiz bijām divi cilvēki augšā bet pie upes bija vismaz 15 makšķrnieki. Kārtējais ķekša objekts bez kura var iztikt.
tiešām, tik tas “keksis” ir šādos projektos iesaistīto rokās, ar kā palīdzību fondu un budžeta naudu vēsā mierā pārskaitīt uz saviem personīgajiem vai firmas kontiem un pat gailis pakaļ nedziedās. Un Mežotnes pilskalns ir ļoti pateicīga vieta šādai naudas aizķeksēšanai un izķeksēšanai. Ja atceramies, pa visam nesen tūsktoši par “digitālo Mežotnes pilskalnu” un vēl par kādu “struntu”, ko uz sitiena neatceros.
Jābūvē lai maksimāli ātri sabojājas. Tikai tā var apgūt naudu atkal un atkal. Plienakmeņi jāliek ar slīpumu uz leju, būs vairāk traumu. Celiņi ar uzbērtām dolomīta atsijām 15mm biezumā? Izskatās pēc acu aizmālēšanas, it īpaši, ja kāds tos celiņus tīrīs. 15mm pat noblietēt ar vibroblieti nevar. 75 m celiņam 1,35 m platumā un 15mm biezumā atsijas būs nepieciešamas tikai 1,52m3. Bauskas Dzīves vai ss.com sludinājumos varat atrast dolomīta atsiju cenu, melnzemes cenu, impregnēto latu cenu, rasējumā varat atrast izmērus un izrēķināt materiālu cenu plus transports un darbs. Par nodokļiem nezinu, visticamāk būvēs kāda mājražošanas firma vai zemnieks. Varbūt Cāzers. Pašizmaksai vajadzētu ap 5000-8000 tūkstošiem, atbilstoši publicētajiem rasējumiem. Nopietna ceļu-labiekārtošanas firma šo darbu paveiktu divās dienās vai pat vienā dienā pavasara – vasaras periodā. Ar nodokļiem , pīpēšanu un sviesta kārtu jābūt ap 10-15 tūkstošiem objekta izmaksām. Izlasiet uzmanīgi visas rakstā minētās summas, izskatiet rasējumus un objekta aprakstu un mudīgi piesakaties darbu veikšanas, “autoruzraudzības”, “būvuzraudzības” konkursā, vai kas nu tur būs. Zāģis nebūs. Līgumu gan izlasiet, varbūt maksās pēc fakta. Tad būs jālieto ļoti sadārdzināti materiāli- koks no Āfrikas, šķembiņas no Andu kalniem, melnzeme no Ukrainas kauju zonas.
Ir taču kaut kāds kaitnieks vai kaitniece kas šos naudas tēriņu plānus sakārto. Mežotnes baznīca, Priedīšu ceļš, Rundāles avoti un tā uz priekšu.
Okmanis iekārto kultūrtelpu ap savām mājām.
Digitāla man gotiņa,digitāla saule lēca
Smalkās dolomīta atsijas vispār ir trešs,mitrā laikā ideāls līdzeklis apavu bojāšanai.Citur cenšas lietot granīta šķembas,cena gan ir cita
Katrs sev var pajautāt par cik viņš izdarītu minētos darbus savā lauku privātīpašumā, būdams izdarīgs vīrs. Atbilde būtu- par aptuveni trim -četriem tūkstošiem, ņemot vērā arī kādus neparedzētus darbus. Te ir atbilde, kāpēc Latvijā naudas nekam un nekad nepietiek, kāpēc esam milzu parādā. Autoruzraudzība, būvuzraudzība šāda “mēroga un sarežģītības” objektam ir smieklīga( noziedzīga) par summu 10000! Reāla summa būtu 200, ja vajag priekš birokrātiskā ķeksīša. Patiesībā pilnībā pietiktu ar saimnieka saimnieka apziņu un praktisko prātu. Aizbrauciet svētku pastaigā uz šo ” objektu” un izskaitļojiet savu summu. Pieskaitiet nodokļus.
Kaprāli, nejauc atsijas ar sīkškembiņām. Sīkšķembiņas ir vienāda izmēra, bez dolomīta miltiem, tāpēc nesmērē kamēr nebūs sadrupušas.. Labi der kā pamatne zem bruģa smilšu vietā jo ļoti labi var uztaisīt ideāli līdzenu un stabilu pamatni bruģim.
Šeit projektā tieši rakstīts par atsijām,kurām nekas neklājas pāri.Varbūt lietus apskalos.Ja paveiksies ,tad ražotājs būs to izdarījis
Atsijas smērē apavus. Visiem koka impregnētājiem instrukcijās ir rakstīts, ka impregnētajam kokam nedrīkst pieskarties ar rokām, sevišķi bērni. Margas?
pats galenais ir novirzīt tēmu sānceļos, izšķiest sīkumos lai “aiz krūmiem aizmirstos” par ko vispā bija runa.Bet runa bija par 75 tūksošu piešķiršanu saviem vēlētājiem, lai tie paskatoties uz saviem pieblīdušajiem naudasmakiem zinātu par ko balsot- par devīgajiem kungiem domē un lai tā leiputrija viņiem nebeigtos arī nākamajos 4 gados. Ja Jēkabs mēģina ķert tos, kas par dažiem eiro pie vēlēšanu iecirņiem mēģina savaņģot balsotājus, tad par tūskstošu “piešķiršanu ,redzams, šādām pat vajadzībām, neliekas ne zinis.
Daudziem vēlētājiem? Visticamāk vienai ģimenei un varbūt šīs ģimenes radiem. Vai arī Cāzeram par BNKS negūto peļņu. Varbūt pašiem sev?