Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Plešs līdz apvedceļa izbūvei aicina izvērtēt iespēju tranzīta kravu plūsmu novirzīt pa jau esošajiem reģionālās un vietējās nozīmes autoceļiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!) šodien, 13. aprīlī, piedalās Bauskas novada pašvaldības rīkotajā konferencē “Kā (iz)dzīvosim līdz Bauskas apvedceļam?”, lai aktualizētu ar Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūvi saistīto jautājumu virzību. Konferences laikā paredzēta arī diskusija par iespējamiem īstermiņa risinājumiem A7 tranzīta ietekmes mazināšanai abās pilsētās, portālu informēja ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Miks Strazdiņš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņš norādīja, ka pašvaldības ieskatā pieaugošā kravu transporta tranzīta plūsma caur Bauskas pilsētas vēsturisko centru rada negatīvu ietekmi tā vēsturiskajai apbūvei, kā arī nelabvēlīgi ietekmē Bauskas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

A.T. Plešs uzsvēra, ka līdz apvedceļa izbūvei nepieciešams rast alternatīvus risinājumus, kā, piemēram, izvērtēt iespēju tranzīta kravu plūsmu novirzīt pa jau esošajiem reģionālās un vietējās nozīmes autoceļiem, vienlaikus diskutējot par lokālas satiksmes mierinošiem pasākumiem Bauskas vēsturiskajā centrā.

Ministrs Plešs: “Pie ceļu infrastruktūras uzlabošanas darbs nekad neapstājas, un progress, šķiet, pēc būtības nekad nav sasniedzams “te un tagad”, taču vienlaikus skaidrs, ka iedzīvotāju mobilitātes veicināšana ir sekmīgas reģionālās attīstības stūrakmens. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pašvaldībām piedāvā un turpinās piedāvāt vairākas atbalsta programmas, kas tostarp paredz ceļu tīkla sakārtošanu. Runājot par šodienas konferences tematu, ticu, ka Satiksmes ministrijai līdz vasarai izdosies izstrādāt projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, kas pavērtu iespēju īstenot kādu no privātās partnerības projektiem jau salīdzinoši pārskatāmā nākotnē. Labs piemērs šāda veida projektiem ir Ķekavas apvedceļa izbūve.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pēdējo divu gadu laikā Bauskas novadā par līdzekļiem VARAM kompetences jomās jau realizēti vairāki ceļu infrastruktūras attīstības projekti, un iezīmēts atbalsts mobilitātes veicināšanai arī nākamajiem gadiem. Tā, piemēram, administratīvi teritoriālās reformas kontekstā 2021.gadā Bauskas novadā veikta valsts vietējā autoceļa Likverteni-Jaunsaule-Skaistkalne atjaunošana 2,38 kilometru garumā, savukārt no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda un valsts budžeta plānotā finansējuma 2022.-2024.gadam plānots pārbūvēt autoceļu Bauska-Linde 2,98 km garumā un autoceļu Pārslas-Misa-Šarlotes 10 kilometru garumā.

Tāpat VARAM atbalstījusi vairākus Bauskas novada pašvaldības investīciju projektus valsts aizdevumu piešķiršanai ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību, kas vērsti uz transporta infrastruktūru:

2020.gadā: Pašvaldības autoceļa A3 “Pilsrundāle-Dzirnavu pietura” posma pārbūve, seguma maiņa Zemgaļu ielas posmam no Skolas ielas līdz Lauku ielai un Lauku ielai Bauskas pilsētā;

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

2021.gadā: Pārupes ielas pārbūve Bauskā, Autoceļa “V1040-Roņi-Tāmas-Renceles-A7” pārbūves 2. kārta, kā arī Ceriņu ielas pārbūve Vecumniekos un Sporta un Strauta ielu pārbūve Skaistkalnē.

Arī šogad pašvaldībām ir iespēja pieteikties kādai no VARAM atbalsta programmām iedzīvotājiem un novada attīstībai būtisku projektu realizēšanai, tai skaitā ceļu tīkla labiekārtošanai.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (14)

  1. “Runājot par šodienas konferences tematu, ticu, ka Satiksmes ministrijai līdz vasarai izdosies izstrādāt projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, kas pavērtu iespēju īstenot kādu no privātās partnerības projektiem jau salīdzinoši pārskatāmā nākotnē. Labs piemērs šāda veida projektiem ir Ķekavas apvedceļa izbūve.”

    Jā, jā, zinām jau šo tekstu, cik reizes atklausīts.
    Tai pat laikā pirms tam bija ziņa, ka SM konkrētā projekta vajadzību, tai skaitā ekonomisko pamatojumu, pārskatīs uz 2020-to gadu beigām un apvedceļa izbūvi vispār prognozēja tikai 2030-ajos.
    Kas tad īsti realitātē notiek?

  2. Atkal tukšā Pleša muldēšana. Apnicis. Bet nu nekas – viņam līdz pazušanai no politikas nav tālu – vien pieci mēneši!

    25
  3. Ātrāk par 2032. gadu te nekas nebūs, lai ko arī runātu un solītu. Un pārvirzīt Galvenā ceļa būtību – tranzītu, kravas uz vietējiem vai reģionālajiem ceļiem ir aplami jau pašā saknē, Valsts galvenie autoceļi tieši vissmagākajai slodzei ir domāti, kad sāks iet fūres pa mazajiem ceļiem, domājat, ka kāds no blakus dzīvojošajiem būs priecīgāks un laimīgāks???

    Un kuri tad vispār būtu tie vietējie un reģionālie ceļi pa kuriem kaut ko varētu pārvirzīt? Tuvākais normālais tilts pār Lielupi – Staļģenē, pēc tam Jelgavā, pār Mūsu un Mēmeli – Saločos, Skaistkalnē, tādus apkārtgabalus neviens labprātīgi nebrauks, kā arī ceļi caur turieni nav domāti tik lielu slodžu uzņemšanai.

    18
  4. Artūriņ….drīz tava zvaigznīte(krītoša) pazudīs no politikāņu debesīm. Tukšmuldētāju paaudzes spilgts pārstāvis. Izbrauc ar savu AUDI tos reģionālos un vietējos nozīmes Bauskas NOVADA ceļus. Puisītis smalki pārmetis kažociņu —-tāds apvadceļa un dzelzceļa staciju izbūves virzītājs BIJA.

    29
  5. Kādas dienas atpakaļ caur Bausku veda liela izmēra negabarīta kravu. Krava laikam tikai ar dievpalīgu izlīda caur apli pretī RIMI. Kādi vēl reģionālie ceļi? Vai tad ministra jaunskungs nebija tiltu inženieris pēc izglītības, ja tā izsakās par reģionālajiem ceļiem un infrastruktūru vispār? Un kā tad ar Rīgas detālplānojumu, kas izrādās var stipri ietekmēt Rail Baltic un Rīgu negatīvā virzienā? Kaut kādu s…..a azartspēļu dēļ! Sola un dara brīnumus un visi brīnās. Vajadzētu ieviest ministru profesionālo sertificēšanu un pārbaudi uz melu detektora pirms pielaides pie lemšanas. Kur tad maksimālais atbalsts vietējai zaļajai enerģijai? Uzstādi, un tad varbūt un var nebūt, kaut ko kompensēs.

    14
    1
  6. Kas tad būs tie reģiona ceļi,kas spēs izturēt lielo kravas auto noslodzi? Tie bedrainie ,zemē iegrimušie? Kuru ceļu taisa, tas nākamā gadā jāpārtaisa. Šosejas Bauska -Eleja vienu gabalu pārtaisīja pagājušo vasaru ,jo visi akmentiņi sitās pa mašīnu logiem un pēc tam tādā pašā garā veica remontu nākamajā posmā, lai atkal šogad varētu pārtaisīt, jo arī tur visi akmeņi pameta savu atrašanās vietu. Bet vai šogad būs līdzekļi remontam?????Kā tā var strādāt,nav saprotams.Var tikai apbrīnot Bauskas iedzīvotāju pacietību , sadzīvojot ar troksni,vibrāciju un izplūdes gāzēm savās mājās.

  7. Ministriem būtu jāsaprot, ka katrs viņu izteikums darba laikā ir valsts augstāko amatpersonu oficiāls izteikums.

  8. Skopuļi tādi,,,nevar kaut pa 20 milj pāris gados 10 čilometri šoseju uzbūvēt…KAUNS!!!!

  9. Tukša muca un 0 vērts darbs. Tad alternatīvs risinājums ir cits ministrs, kurš neaizraujas ar azartspēļu lobēšanu…

  10. Šitais pārgudrais tukšais ministrs ko var muldēt ta vien prasās samīļot bet nevar jau tādus mīlēt var sudi sanākt! Vajadzētu abus ar zviedru grētu saprecināt un palaist ar katamarānu bez motora lai dodas zaļināt pasauli! Tas būtu jauki!

  11. Nopietni!?Smago transportu par tā jau sabrukušajiem vietējiem un reģionālajiem ceļiem? Galva viņam tikai cepures uzlikšanai.. šis šmurgilis ātrāk varētu iet tur,kur krievu karakuģis

  12. Katrā ziņā ir šis tukšais divkošu puišelis, cik var tukši runāt, drīz dabūs pa muti Tom ar smirdīgu lupatu, ja turpināsi šādi rīkoties! Noliec savu mandātu, nekaitini tautu!

    3
    1
  13. Šoferi ar fūrēm paši negribēs braukt pa tādiem ceļiem! Kravu var sabojāt un laiku daudz vairāk aizņems!

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.