Izraēlas valsts ir ļoti populāra tūrisma vieta. Ne tikai tāpēc, ka teritorijai ir sena vēsture ar seniem kultūras pieminekļiem, bet arī tāpēc, ka ir attīstīta tūrisma industrija un šajā teritorijā apmetušies ebreji no daudzām valstīm, kas tikai palielina tūrisma plūsmu. Tā 1. oktobrī uz Izraēlu devās arī Kolužu ģimene no Bauskas, un 7. oktobra kara sākuma notikumus, kad palestīniešu kaujinieki sestdienas rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iefiltrējoties vairākās vietās Izraēlā, Koluži sagaidīja ekskursijā Jeruzalemē. Atgriezties Latvijā izdevās tikai 11. oktobrī ar Lietuvas aviokompānijas palīdzību.
Pirmās izjūtas bija pozitīvas. «Izraēlā mums dzīvo paziņas. Gribējām paciemoties, ekskursijās aizbraukt. Radinieki iepriekš aicināja jau vairākus gadus – forša, silta zeme. It kā ar arābiem bija strīdi, bet teica, ka tas neesot nopietni. Tobrīd nebija nekādas nojausmas, vienkārši gribējām iepazīt Izraēlu,» stāsta Uldis Kolužs.
Tā 7. oktobrī aizbrauca uz Jeruzalemi ekskursijā ar autobusu kopā ar tūristu grupu. Sāka pilsētas apskati no augstienes. «Gide stāsta, un tālumā dzirdam šāvienus. Tad gidei atnāca informācija, ka noticis terora akts centrā, un mums pateica, ka ekskursija beidzas. Mūs pārveda uz vietu, kur šķiroja pa autobusiem, kas uz kurieni brauks. Ceļi jau bija bloķēti, strādāja patruļas. Mūs aizveda uz pilsētu netālu no Telavivas,» stāsta baušķenieks.
Turpmākais – kā jau karā. «Īrējām dzīvokli ar ērtībām. Televīzijā atradām ziņas krievu valodā, kur runāja par situāciju. Pati galvenā ziņa – kā skan sirēna, tā jāiet uz patvertni. Trauksmes signāli skanēja katru dienu, un tā iepazināmies ar bumbu patvertnēm. Jāatzīst gan, ka tās bija diezgan slikti aprīkotas. Bija arī informācija, ko darīt, ja netiek uz turieni. Kur glābties, ja uz ielas pārsteidz. Redzējām, kā cilvēki to dara, – guļas uz zemes, kad skan sirēna. Mēs pie tā neesam pieraduši, bet viņi Izraēlā visu laiku ir kaujas gatavībā,» atceras U. Kolužs.
Viņš atzīst, ka telpās vien nosēdēt nevarēja. «Izej ārā un paskaties uz debesīm. Tad visu redzi kā Jaungada svinības – kā pretgaisa aizsardzība strādā. Visu laiku uzplaiksnījumi. Virs Telavivas aizsargvairogs ir spēcīgs, bet vienalga 95 procentus raidījumu uztver. Vistrakāk ir pie Gazas sektora, kur raķetei ir īss lidojuma laiks, tās nepaspēj pārtvert,» situāciju apraksta baušķenieks.
Pozitīvs pārsteigums esot bijis par tautas saliedētību. «Tik saliedētu tautu neesmu redzējis. Televīzijā uzstājās opozīcijas pārstāvji. Viņi pateica, ka politiku noliek malā, iet palīgā valdībai. Izveidoja kara laika valdību, kur ir visi līderi kopā. Tikšot galā un tikai tad skatīsies, kas notika. Lai arī tika pateikts, ka izlūkdienests nenostrādāja, robežu neaizsargāja, bet tagad ir vienoti un visi pieprasa, lai valdība noteic, ka mērķis ir pilnībā iznīcināt teroristu grupējumu «Hamas»,» atceras U. Kolužs.
Ziņas par karadarbību pienākušas nepārtraukti. Kaujas lidmašīnas gaisā bijušas visu laiku. «Visus zināmos komandu punktus, kur «Hamas» bija apmetnes, nolīdzināja ar zemi. Tiklīdz ir raķetes šāviens, to vietu nolīdzina. Izrādījās, ka «Hamas» gadiem bija krājuši šāviņus un raķetes. Arī uzbrukuma brīdis bija īpašs – ebreju nacionālo svētku laikā,» tā baušķenieks.
Atgriešanās process sanācis gana sarežģīts, un baušķeniekam ir rūgtums par to, ka Latvijas valdība nepalīdzēja. «Atbraucām mājās ar Lietuvas organizētu speciālo reisu. Vienu brīdi bija izmisums, jo «air-Baltic» reisus tikai atcēla. Teica, lai gaida. Pieteicāmies uz konsulāro dienestu, sūtījām informāciju uz Ārlietu ministriju, bet vietējais atašejs arī saka: «Gaidiet!» Mums pateica, ka lēmums par repatriācijas reisiem nav pieņemts, esot citas sabiedrības, ar kurām var tikt mājās. Stulba situācija. Kad redzi, ka poļi savējos izved, leiši organizē braucienus. Lidojumu cenas pieauga trīskārši. Pildu formulāru, lai pieteiktos lidojumam ar cenu 800 eiro vienam cilvēkam. Pēc piecām minūtēm, kad pabeidzu, cena jau ir 1100 eiro. Atrodi naudu, un tad jau 1800 eiro vienam cilvēkam,» atceras U. Kolužs. Ar mašīnu no Izraēlas izbraukt nevar, ar kuģi – arī riskanti.
Priecīgā ziņa atnāca no Ārlietu ministrijas, kas iedeva Lietuvas firmas koordinātes. Kopā ar lietuviešiem bija reiss caur Rumānijas galvaspilsētu Bukaresti uz Viļņu. «Galvenais – sveiki un veseli esam tikuši ārā,» saka U. Kolužs. Viņš seko arī notikumiem Zviedrijā, kur premjerministrs ir spiests lūgt armijas palīdzību, jo policija vairs netiek ar iebraucēju bandu grupējumiem galā. «Latvijā mēs nedrīkstam ko tādu pieļaut,» pārliecināts U. Kolužs.
