www.bauskasdzive.lv
12. jūlija vakarā Latviju pāršalca satraucoša ziņa – Liepājā, Mirdzas Ķempes ielā 14, traģiski izdzisusi jaunas sievietes dzīvība. Sieviete mēģinājusi glābties, izlecot no trešā stāva balkona, kad uz viņu tika šauts. Slepkava izdarīja pašnāvību, policija vēl skaidro notikušā apstākļus. Pirms gada 12. jūlijs izrādījās liktenīgs arī Dāviņu ciema iedzīvotājai Jūlijai. Policija joprojām šķetina nežēlīgo slepkavību, apliecina Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes vecākā speciāliste Dace Kalniņa.
Viņa precizē, ka 2021. gada 12. jūlijā Bauskas novada Dāviņu pagastā pagaidām nenoskaidrotos apstākļos gāja bojā sieviete. Policijā par notikušo tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas veselību. Vēlāk Kriminālprocess tika pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 116. panta par slepkavību.
Par notikušo nelaimi rakstīja “Bauskas Dzīve” un ziņoja arī TV3 raidījums “Degpunktā”.
D. Kalniņa atzīmēja, ka izmeklēšana jebkurā kriminālprocesā ir komplicēta, jo īpaši kriminālprocesos par slepkavībām, kuros ir jāveic juridiski sarežģītu un liela apjoma procesuālo darbību kopums.
Lūdzot precizēt, vai minētajā lietā ir aizdomās turētās personas pret kurām sākts kriminālprocess, cik gada laikā personas nopratinātas, cik ekspertīzes veiktas, vai likumsargiem ir kādas versijas par nozieguma motīvu, D. Kalniņa norādīja, ka visi jautājumi ietver izmeklēšanas noslēpumu, un uz tiem atbildes nebūs.
“Vēršam uzmanību, ka šajā konkrētajā kriminālprocesā, tāpat kā visos citos kriminālprocesos, nepārtraukti notiek aktīvas izmeklēšanas darbības pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai. Ir nozīmētas vairākas apjomīgas kompleksās ekspertīzes, kam nepieciešami nozīmīgi cilvēku un laika resursi.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums. Sakarā ar to, ka procesa virzītājs nav mūs pilnvarojis, vairāk informācijas par konkrēto kriminālprocesu Valsts policija sniegs, tiklīdz tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm,” paskaidroja D. Kalniņa.
“Slepkavība ir smagākais noziegums, ko var izdarīt pret personu, atņemot to, ko vairs neatgriezt – dzīvību. Ir saprotams gan mediju, gan sabiedrības uztraukums un interese par šādiem noziegumiem, un jāteic, ka sabiedrībai ir tiesības zināt aktuālo informāciju saistībā ar tiem,” iepriekš medijiem paudis Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Viņš uzsvēra, ka neatkarīgi no slepkavības veida, policijas prioritāte ir atklāt šādus noziegumus un aizturēt vainīgās personas. “Lai to izdarītu, nav iespējama publiska šo kriminālprocesu izmeklēšana un katra izmeklēšanas soļa apspriešana. Tomēr tas, ka policijas darbības un jau izdarītais nav redzams publiski, nebūt nenozīmē, ka izmeklēšanas darbs nav veikts profesionāli. Neviena slepkavības lieta netiek aizmirsta, notiek intensīvs darbs, kas tiek pakārtots esošajiem apstākļiem un resursiem,” atzīmē A. Ruks.
