Politoloģe: NA kā līderus pašvaldību vēlēšanās izvēlējusies gan stabilas vērtības, gan jaunas sejas. Ogres un Bauskas novados sarakstu līderi būs esošie pašvaldību priekšsēdētāji (59)

Nacionālā apvienība (NA) kā līderus gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās izvēlējusies gan stabilas vērtības, gan jaunas sejas, izriet no politoloģes un Rīgas Stradiņa universitātes docētājas Leldes Metlas-Rozentāles sacītā.

Kā aģentūrai LETA norādīja politoloģe, sauklis, ko NA izvirzījusi pašvaldību vēlēšanām – “Pārbaudītas vērtības. Jauna enerģija” faktiski raksturo partijas līderu izvēli.

Viņa skaidroja, ka vietās, kur partija ir pārliecinājusies par kandidātu stabilu atpazīstamību un spēcīgu sabiedrības atbalstu, pat ja šie kandidāti ir pretrunīgi vērtēti, tiek saglabātas šīs “stabilās vērtības”. Viens no šādiem piemēriem ir Ogres mērs Egils Helmanis, skaidroja Metla-Rozentāle.

Politoloģe atzina, ka kopumā, skatoties uz NA reitingiem, redzams, ka tie ir pārliecinoši augsti. Tas savukārt nozīmējot, ka NA elektorāts partijas darbību vērtē atzinīgi. “Nozīmīgi, ka nekādas būtiskas pārmaiņas vai transformācijas šobrīd no viņiem netiek sagaidītas,” sacīja Metla-Rozentāle, piebilstot, ka NA ir palikusi pie savām “pārbaudītajām vērtībām” un cilvēkiem, kas izteikti pārstāv nacionālo ideoloģiju.

Kā piemēru viņa minēja Rīgas vicemēru Edvardu Ratnieku, norādot, ka viņš izteikti simbolizē nacionālās vērtības, nav no NA “mērenākajiem politiķiem”, piemēram, atceroties viņa neseno cīņu pret plakātiem krievu valodā pie Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra.

Līdztekus viņa norādīja, ka atsevišķos novados, kur, iespējams, NA nav startējusi tik veiksmīgi, ir arī jaunas sejas, kas ir šī “jaunā enerģija”. “Savukārt tur, kur šie starti ir bijuši veiksmīgi, tur viņi saglabā savus līderus,” pauda Metla-Rozentāle.

Jautājumā, kādas ir NA izredzes cīnīties pašvaldībās, kurās pamatā ir krievvalodīgie, politoloģe vērtēja, ka nav absolūti monolītas pašvaldības, kur ir tikai krievvalodīgie.

“Skaidrs, ka “Stabilitātei” atbalstītājs Daugavpilī pēkšņi nesāks balsot par NA, bet tajā pašā laikā, iespējams, cilvēks, kuram tuvas ir latviskās vērtības, bet kurš īsti nav varējis saprast, vai vispār ir kāds politiskais spēks, kurš spēj konkurēt ar, piemēram, Latgales reģionā dominējošajām krievvalodīgajām partijām, tad, ja NA kampaņas laikā un ar dažādām metodēm uzsvērs savu “jauno enerģiju”, tad, iespējams, tas ir veids [kā uzrunāt vēlētāju],” atzina politoloģe.

Kā piemēru Metla-Rozentāle minēja Daugavpilī atvērto Eiropas Parlamenta pārstāvniecību. “Tas zināmā mērā arī ir tāds simbolisks NA lielāka spēka demonstrējums,” sacīja politoloģe, paužot viedokli, ka ar šādām metodēm ir iespējams uzrunāt to vēlētāju, kas, iespējams, citreiz nemaz nav aizgājis uz vēlēšanām tieši tāpēc, ka viņam licies, ka latviskajiem spēkiem nekāda ietekme konkrētajā vietā nebūs.

Līdztekus viņa atzina, ka šajā jautājumā būtiski ir, kā tiek izveidota partijas kampaņa. “Vienkārši neko nedarot tajās vietās, kur pārliecinoši vairāk ir krievvalodīgais elektorāts, skaidrs, ka tas ir izaicinājums. Tur noteikti ir jābūt kādām papildu metodēm vai instrumentiem, kas īpaši akcentē NA klātbūtni konkrētajā reģionā,” pauda politoloģe.

Par to, vai NA kaut kur būtu saprātīgāk startēt apvienībās, politoloģe norādīja, ka tas vienmēr ir ļoti sarežģīts jautājums. “No vienas puses, piemēram, Rēzeknē, Daugavpilī, kur redzams, ka, iespējams, krievvalodīgajam elektorātam ir absolūts pārākums, un, ja latvisko partiju balsis sadrumstalosies, tad šajā gadījumā lielāka vērtība būtu, ja [latviskās] partijas apvienotos,” sacīja politoloģe.

Vienlaikus, kā norādīja Metla-Rozentāle, jautājums ir arī par to, cik NA jūtas spēcīga. “Ja NA jūtas kā ļoti stiprs politiskais spēks, ja viņu kampaņa vai līderi ir jaudīgāki, ja NA jūt, ka viņi vieni paši spēj uzrunāt elektorātu, tādā gadījumā viņiem, iespējams, šī apvienošanās nav nepieciešama,” sacīja politoloģe.

Viņa vērtēja, ka arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās NA varētu kļūt par vienu no ģeogrāfiski visplašāk pārstāvētajām partijām. “Kopumā redzams, ka NA popularitātei ir tendence vēl palielināties, un esošajā ģeopolitiskajā situācijā pat tie cilvēki, kuri citreiz izvēlējās balsot par “mērenākām partijām”, šobrīd aizdomājas balsot par NA,” sacīja Metla-Rozentāle.

Tāpat viņa norādīja, ka šo jautājumu ietekmē arī procesi esošajā valdībā un parlamentā, kur redzams, ka citām nacionālajām partijām pārāk labi nesokas, un vērtējums ir ne tik pozitīvs. “Domāju, ka nacionālajai partijai [NA] kā opozīcijā esošajam spēkam arī šis šobrīd nāk par labu,” sacīja politoloģe.

Metla-Rozentāle arī uzskata, ka NA par labu nāk arī tas, ka tā vairāk sākusi orientēties ne tikai uz nacionāliem jautājumiem, bet arī uz ekonomiskiem. “Tas ir tas, kas paplašina elektorāta loku,” pauda politoloģe, piebilstot, ka gan pašas partijas stratēģija, gan kopējā Latvijas politiskā situācija, gan starptautiskā ģeopolitiskā situācija ir tie trīs aspekti, kas varētu veicināt NA popularitātes pieaugumu.

Jau ziņots, ka NA nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās plāno startēt visās 43 Latvijas pašvaldībās – 36 novados un septiņās valstspilsētās.

Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās 2021.gadā no NA tika ievēlēti 107 deputāti 37 pašvaldībās, NA kļūstot par vienu no ģeogrāfiski visplašāk pārstāvētajām partijām, akcentēts NA kongresā. Vairākās pašvaldībās tika gūta ne vien pārliecinoša uzvara, bet arī vairāk nekā puse domes mandātu, lepojas partija.

Šī sasaukuma laikā NA vadījusi Bauskas, Siguldas, Smiltenes, Ogres, Dobeles un Talsu novadus, savukārt 11 novados NA pārstāvji pilda priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus – Alūksnes, Bauskas, Dienvidkurzemes, Jēkabpils, Talsu, Madonas, Preiļu, Ropažu, Saulkrastu un Ventspils novados, kā arī Jelgavā.

Ogres un Bauskas novados sarakstu līderi būs esošie pašvaldību priekšsēdētāji – Egils Helmanis un Aivars Okmanis, savukārt Rīgā – vicemērs Ratnieks. Siguldas novadā saraksta līdere būs Līga Sausiņa, Talsu novadā – Sandra Pētersone, bet Dobeles novadā – Edgars Gaigalis.

Alūksnes novadā saraksta līderis būs Druvis Tomsons, Madonas novadā – Zigfrīds Gora, Saulkrastu novadā – Ervīns Grāvītis, Jēkabpils novadā – Kārlis Stars, Preiļu novadā – Pēteris Rožinskis, Ventspils novadā – Andis Zariņš, bet Jelgavā – Jurijs Strods.

Cēsu novadā saraksta līdere būs Evita Šīrante, Jūrmalā – Andris Čuda, Ķekavas novadā – Kristīne Hāze, Mārupes novadā – Andris Puide, Salaspils novadā – Jānis Nebars, Valmieras novadā – Valts Grasbergs, Aizkraukles novadā – Guntis Libeks, Jelgavas novadā – Oskars Cīrulis, Tukuma novadā – Normunds Rečs, Balvu novadā – Aija Mežale, Daugavpilī – Aivars Broks, Rēzeknē – Ērika Teirumnieka, Rēzeknes novadā – Oskars Babris, Kuldīgas novadā – Kristīna Ansone un Saldus novadā – Roberts Sipenieks.

NA ir 37 reģionālās nodaļas un vairāk nekā 1104 biedru visā Latvijā.