Iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» no šodienas, 11.marta, uzsākta parakstu vākšana, kuras mērķis ir panākt ātrāku Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūvi.
Biedrība «Bauskas vecpilsēta» pieteikumā raksta: «Drīzumā Satiksmes ministrija izskatīšanai Ministru kabinetā virzīs
informatīvo ziņojumu «Par valsts autoceļu attīstību 2020-2040», kas
paredz Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūvi rindas kārtībā tikai kā
astoto, kārtējo reizi apvedceļu attālinot laika mērogā. Fakts par
apvedceļa nepieciešamību ir zināms, un par to runāts jau gadu desmitiem,
diemžēl līdz šim apvedceļa izbūve tā arī palikusi tikai atbildīgo
valsts institūciju solījumos. Tikmēr dramatiski augošā tranzīta
satiksmes plūsma pilsētā jau sen kļuvusi nesamērīga mazpilsētas
apmēriem. Satiksmes intensitāte uz šā ceļa trīs reizes pārsniedz
projektēto transporta vienību optimālo skaitu, būtiski pārsniedzot esošā
ceļa caurlaides spēju. Šī satiksme grauj un degradē pilsētas
infrastruktūru, un pilsētas dzīve ir pakārtota tranzīta maģistrālei.
Prioritāte pilsētā vairs nav tās iedzīvotāji, bet gan pilsētu šķērsojošo
kravu tranzīts.
Jau 2016. gadā ir konstatēta paaugstināta vibrācija,
trokšņu līmenis un neatbilstīga gaisa kvalitāte, kas veselīgu dzīves,
darba un uzņēmējdarbības vidi pilsētas centrā padarījusi neiespējamu.
Pētījumos ir pierādīta maģistrāles pārlieku negatīvā ietekme uz tās
iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši veselību, un pilsētvidi kopumā.
Gaisa piesārņojums un trokšņa līmenis pilsētā pārsniedz normatīvajos
aktos noteiktos robežlielumus. Izmērītie vibrācijas līmeņi uz ēkām
pārsniedz drošas ietekmes līmeni un rada priekšnoteikumus iespējamai ēku
sabrukšanai. Automaģistrāle A7 šķērso valsts nozīmes pilsētbūvniecības
pieminekli – Bauskas pilsētas vēsturisko centru, un no tā cieš ēkas ar
augstu kultūrvēsturisko vērtību. Maģistrāles sadalītā pilsēta jau sen
nefunkcionē kā vienots organisms, un tās iedzīvotāju pārvietošanās pa
pilsētu ir apgrūtināta un nedroša. Statistika liecina, ka uz autoceļa A7
Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) no 2015. g. līdz 2021. g.
notikuši 276 ceļu satiksmes negadījumi.
Pilsētas apvedceļa izbūve
plānota vienotā koridorā ar dzelzceļa posmu «Rail Baltica». Taču abas
transporta maģistrāles netiek attīstītas vienlaikus, kā arī pašlaik nav
konkrētu risinājumu, kā tiks nodrošināta «Rail Baltica» būvniecībai
nepieciešamo būvmateriālu piegāde. Tilts pāri Mēmelei Bauskā ir
vienīgais pārvads. Saprotot, ka citu alternatīvu Mēmeles upes
šķērsošanai šobrīd nav, ir skaidrs, ka smagā transporta kustība
būvmateriālu piegādei, visticamāk, plānota caur Bauskas pilsētu, kas pie
jau šobrīd pārslogotās transporta plūsmas nav pieļaujams. Par situāciju
pilsētā Satiksmes ministrija un citas atbildīgās institūcijas ir
informētas, tomēr Informatīvā ziņojuma izstrādes brīdī Bauskas pilsēta
kārtējo reizi ir ignorēta.
Tāpēc ir nepieciešams, pirmkārt, Bauskas un
Iecavas apvedceļam paredzēt augstāku (vismaz piekto) prioritāti 1. posma
projektiem un skaidri definēt projekta uzsākšanas laiku un finansējumu, otrkārt, līdz «Rail Baltica» Bauskas posma izbūves sākumam nodrošināt
tranzīta kravas transportam iespēju apbraukt Bauskas pilsētu: vietā,
kur paredzēts automaģistrāles E67 Mēmeles šķērsojums, izbūvēt tiltu, ko
vēlāk iespējams integrēt auto maģistrālē; izbūvēt jaunu pievadceļu
pagaidu tiltam abos Mēmeles krastos no Latvijas reģionālā autoceļa P87
un vietējā autoceļa V1022 (aptuveni 2 – 3 km); •sakārtot esošo ceļu
V1022 no autoceļa A7 līdz perspektīvajai pieslēguma vietai E67 kravas
transporta kustībai (aptuveni 2 km).
Līdz ar šo uzlabosies Bauskas
iedzīvotāju dzīves kvalitāte, īpaši veselības ziņā un pilsētvidē
kopumā. Samazināsies summārā satiksmes intensitāte Bauskas pilsētā, kas
šobrīd sasniedz 35 000 transporta vienības diennaktī; no tām 36% –
kravas transports. Samazināsies gaisa piesārņojums (CO2, NOx, PM10).
Novirzot kravas transportu no pilsētas centra, gaisa kvalitāte pilsētā
uzlabotos par 60%. Samazināsies pilsētas vides trokšņa robežlielums
visos diennakts periodos. Samazināsies vibrācijas līmenis līdz drošas
ietekmes līmenim, novēršot risku iespējamai ēku sabrukšanai. Un radīsies
iespēja izstrādāt risinājumus mobilitātei pilsētā.»
Biedrība «Bauskas vecpilsētai» ir sagatavojusi vēstuli, kas nosūtīta
Ministru prezidentam, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijai,
Satiksmes ministrijai, Kultūras ministrijai, Labklājības ministrijai,
Veselības ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijai, Latvijas Republikas Tiesībsargam,
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, Valsts vides dienestam, Zemgales
plānošanas reģionam un arī Bauskas novada pašvaldībai. Vēstulē biedrība «Bauskas vecpilsēta» pieprasa pārskatīt valsts autoceļu attīstības
prioritātes 2020. – 2040.gadam, nodrošinot baušķeniekiem vienlīdzīgas
tiesības uz drošu, veselīgu un pievilcīgu dzīves vidi, iespēju saglabāt
Bauskas vecpilsētu un pārtraukt vietējās ekonomikas attīstības
bremzēšanu.
Bauskas novada pašvaldība pievienojas biedrības aicinājumam, portālam apliecināja Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.
«Bauskas
apvedceļa izbūve nav tikai Bauskas pilsētas iedzīvotāju rūpe. Bauska ir
Bauskas novada centrs. Šeit saplūst iedzīvotāji no tuvāka un tālāka
reģiona, lai nodrošinātu dažādas ikdienā nepieciešamas vajadzības –
iepirktos, apmeklētu pašvaldības un valsts iestādes. Bauskā ierodas
skolēni no visa novada teritorijas, lai apmeklētu interešu izglītības
iestādes. Mēs lepojamies ar Bauskā notiekošajiem pasākumiem un aicinām
tos apmeklēt tuvus un tālus ciemiņus. Pašvaldība tic, ka vietējie
iedzīvotāji lepojas ar savu pilsētu, un viņiem rūp tās liktenis. Šī ir
Bauskas novada iedzīvotāju iespēja katram personīgi iesaistīties
kopīgajā cīņā par apvedceļa izbūvi. Tāpat Bauskas novada pašvaldība
aicina šo iniciatīvu atbalstīt arī apkārtējo novadu iedzīvotājus. Bauska
mums ir tikai viena, tā ir skaista, zaļa mazpilsēta un šobrīd ir
iespēja mums katram pielikt savu roku, lai nākotnē tā saglabātu savu
pievilcību un kļūtu vēl plaukstošāka,» uzsver I. Šomina.
