Valdības namā Rīgā trešdien, 8. oktobrī, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) tikās ar 13 reģionālo mediju pārstāvjiem, lai skaidrotu valsts budžetu 2026. gadam, drošību un aizsardzību, kā arī reģionālo mediju politiku.
Sarunā izcelts ne tikai atbalsts sabiedrības veselībai, ieguldījumi aizsardzības industrijā un demogrāfijas uzlabošanā, bet arī neatkarīgu mediju loma valsts drošībā un cilvēku izpratnē par globālajiem un vietējiem procesiem.
Pašlaik galvenā prioritāte valdībai ir nākamā gada valsts budžeta projekta pieņemšana, kas Saeimā jānodod 15. oktobrī. Kā pauda E. Siliņa, neraugoties uz sākušos priekšvēlēšanu kampaņu no valdības koalīcijas dalībnieku puses, galvenais ir visiem spēt vienoties par budžetu.
«Budžetā izdevies ielikt tādas lietas, kas sen nav bijušas, un visi gaida,» sacīja valdības vadītāja, «nākamajos trijos gados budžetā izdevies ietaupīt 814 miljonus eiro, tas nav maz un nebija vienkārši. Šie resursi novirzīti prioritātēm – drošība un aizsardzība, atbalsts ģimenēm un demogrāfijas uzlabošanai. Palielināsim bērnu pabalstus, kas nav mainīti kopš 2014. gada, bērnu mājas stiprināšana, psiholoģiskā palīdzība skolā, pabalsts tuvu 2000 eiro ģimenēm, kas adoptē bērnu.»
E. Siliņa atzina, ka panākta vienošanās par 75 centu papildu maksu par katras receptes apkalpošanu aptiekā, «kas visus ļoti kaitina». «Tāda bija vienošanās ar mazajām aptiekām, kas bažījās par iznīkšanu, sevišķi reģionos,» skaidroja premjerministre, «statistika rāda, ka zāļu cenas virs 10 eiro ir kritušās, bet zem – nav. Tāpēc valsts nākamgad zālēm zem 10 eiro kompensēs visu farmaceita maksu 1,50 eiro. Mazās aptiekas to turpinās saņemt. Tā būs labums aptiekām un ieguvums pacientiem.»
E. Siliņa atgādināja, ka atrasti 60 miljoni eiro lauksaimnieku atbalstam slikto vasaras laikapstākļu dēļ, kā arī papildu 14 miljoni hospisa pakalpojumiem, nolemts mazināt pievienotās vērtības nodokli pamata pārtikas produktiem un palielināt vēl par 30 eiro uzturlīdzekļus vientuļajiem vecākiem. Viņa uzsvēra, ka nevar arī atļauties nepalielināt minimālo algu, jo tā ir mazākā starp trijām Baltijas valstīm.
Laba ziņa reģionu medijiem – no iekšējās resursu pārdales 400 tūkstoši eiro atvēlēti tieši reģionālo mediju atbalstam, ko sadalīs ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) starpniecību. E. Siliņa piebilda, ka nākamajos gados šo summu paredzēts palielināt līdz miljonam, bet jānoteic kritēriji sadalei.
Karina Ploka, premjerministres parlamentārā sekretāre un pārstāve SIF, sīkāk skaidroja, ka šo finansējumu varēs izmantot neatkarīgo reģionu mediju iznākšanai un darbības nodrošināšanai un to iecerēts nostiprināt valsts budžetā kā ikgadēju garantētu atbalstu.
Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja, laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» galvenā redaktora Ivonna Plaude informēja, ka kritēriji institucionālā valsts atbalsta sadalei jau pirms diviem gadiem saskaņoti reģionu mediju starpā un apstiprināti.
Neatkarīgā laikraksta «Rēzeknes Vēstis» galvenā redaktore Marina Tetarenko informēja par jaunu vietējo izdevumu «Panorāma», kas iznāk gan latviski, gan krieviski, saņēmis finansējumu no Mediju atbalsta fonda (MAF), taču tā īpašnieki ir saistīti ar valstspilsētas pašvaldību, kuras mēra krēslā atgriezies iepriekš par vietvaras budžeta izšķērdēšanu atlaistais Aleksandra Bartaševičs. Viņš pilsētas domes mājaslapu izmanto, lai nomelnotu neatkarīgo mediju, vienlaikus izplatot pašam labvēlīgu propagandu. E. Siliņa norādīja, ka šis gadījums jāizskata MAF un turpmāk apstiprināto atbalsta projektu izpilde jākontrolē ne tikai finansiāli, bet arī satura jomā.
M. Tetarenko aprakstīja situāciju, kas izveidojusies pēc agrāk neatkarīgā vietējā laikraksta «Ludzas Zeme» slēgšanas, proti, daudz cilvēku austrumu pierobežā palikuši bez uzticama neatkarīgas informācijas avota. Lai arī šo nišu mēģina kompensēt tuvējās apkaimes brīvā prese, pašvaldības spiediens ar viltus izdevumiem, ar kuriem vietvara mēģina imitēt īstus laikrakstus, kaut arī tas likumā jau vairākus gadus ir liegts, jūtams arī Krāslavas novadā. Reģionu žurnālisti minēja arī citus līdzīgus piemērus novados, uzsverot, ka tas kaitē kā neatkarīgo mediju reputācijai, tā arī tirgum un sabiedrības izpratnei par uzticamu un pārbaudītu informāciju.
E. Siliņa un K. Ploka pauda izpratni par šīs situācijas riskiem un atzina, ka jāuzdod kādai valsts iestādei atbildība par normatīvo aktu izpildes kontroli.
Sarunā skarta arī tēma par atbalstu jaunajām ģimenēm, kur E. Siliņa īpaši izcēla Eiropas Savienības, valsts un pašvaldību kopīgo programmu zemas cenas īres mājokļu būvei. Savukārt ar «Programma skolā» iecerēts ne tikai izlīdzināt skolotāju algas, bet arī mudināt jauniešus pēc pamatskolas izvēlēties profesionālo izglītības iestādi, nevis vienkārši pabeigt vidusskolu un pēc tam ne studēt, ne strādāt.
Plašāka diskusija raisījās par obligāto aizsardzības dienestu un sieviešu iesaukšanu armijā, kas pašlaik ir brīvprātīga. Valdības vadītājas drošības padomnieks Airis Rikveilis atklāja, ka iecerēts atvieglot prasības iesaucamajiem, sākot no dalības zemessardzē, lai izmantotu arī tādu cilvēku zināšanas un profesionālās prasmes, kuri nevar izpildīt fiziskos kritērijus. «Viņi varēs sniegt ieguldījumu plānošanās, loģistikā, programmēšanā, dronu attīstībā,» pauda A. Rikveilis.
Īpašu lomu Latvija jau iegūst ar kompetenci dronu attīstībā, kur mācāmies arī no Ukrainas, pavēstīja E. Siliņa, uzsverot – Eiropā sāk novērtēt Baltijas valstu prasmi atvairīt kiberuzbrukumus, ko esam pilnveidojuši, dzīvojot blakus agresorvalstīm un saskaroties ar sabotāžas un provokāciju mēģinājumiem ikdienā.
