Purvīša balvai nominē mākslinieci Rasu Jansoni

Purvīša balvai 2023.gada gada pirmajā ceturksnī nominēti mākslinieku Rasas Jansones, Jāņa Straupes un Maijas Kurševas darbi, portālu informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja preses centra vadītāja Nataļja Sujunšalijeva.

Viņa atklāja, ka jaunā Purvīša balvas perioda ekspertu darba grupa, izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 1.janvāra līdz 31.martam, Purvīša balvai, ko pasniegs 2025.gada pavasarī, nominējusi Jansones darbu ciklu “Kad viņa piesēda mazliet ērtāk” personālizstādē “Izlīguma izstāde” Bauskas muzejā.

Nominācijas pamatojums: “Savā jaunākajā darbu ciklā “Kad viņa piesēda mazliet ērtāk” – ekspresīvā manierē veidotajās lielformāta gleznās un kolāžu sērijā, māksliniece turpina savu pievēršanos feminisma un mātišķības jautājumiem. Rasas Jansones darbi ir konsekvents sociāli aktīvas mākslas piemērs Latvijas mākslas ainā, kurā vērojams sociāli un politiski ieinteresētas mākslas trūkums. Viņas monumentālie gleznojumi asi kontrastē ar Rietumu mākslas vēstures tradīcijā ierasti maigajiem mātišķības atveidiem. Rasa Jansone pauž kritisku attieksmi pret mūsdienu sabiedrībā joprojām dominējošo normatīvo sievišķību, piedāvājot savu, no perfektās un laimīgās mātes atšķirīgu Jaunavas Marijas tēla interpretāciju,” vērtē Māris Vītols.

“Būtiska ir arī izvēlētā norises vieta – personālizstādi Bauskas muzejā var uzlūkot kā rokasspiedienam līdzīgu žestu, ko māksliniece sniedz videi, no kuras viņa nākusi, trāpīgi uzrādot arī Latvijas vizuālās mākslas dzīvei piemītošo hermētiskumu – nozīmīgākie mākslas notikumi (ar atsevišķiem izņēmumiem) ierasti centrējas Rīgā, citu pilsētu muzejus un mākslas telpas novietojot abstraktā un iluzori tālā zonā, ko mēdz saukt par “perifēriju” vai, vēl ļaunāk, “provinci”.

Ciklā “Kad viņa piesēda mazliet ērtāk” (2022-2023), Rasa Jansone kā izejas punktu izvēlējusies renesanses mākslinieka Rafaela darbus ar Madonnu, mazo Jēzu un Jāni Kristītāju. Pārradot šos ikoniskos motīvus laikmetīgā, sievietei ērtākā vidē, un starp māti un bērnu valdošajai beznosacījuma mīlestībai un rūpēm blakus atzīstot ciešanu dimensiju, Jansone Madonnas tēlam neko neatņem, tomēr viņas uzdotais jautājums: “Kas notiktu, ja mēs Marijai ļautu apsēsties mazliet ērtāk?” ir izrādījies ļoti uzlādēts – izstāde pieredzējusi Latvijas mākslas kritikā reti novērojamu, bagātīgu viedokļu klāstu.

Nomināciju pamato mākslinieces ļoti izstrādātais un arī teorētiski izvaicātais skatījums uz gadsimtu gaitā kultivētiem stereotipiem un piedāvājums veidot realitātei tuvāku un jūtu aizliegumu neapēnotu skatījumu uz dzimumu lomām, mātišķību un citām cilvēciskām pieredzēm,” papildina Arta Vārpa.

Tāpat balvai nominēts Straupes darbs “Svārsts” personālizstādē “Ne-lietas”, kas bija apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kā arī Kurševas izstāde “Lapa uz lapas”, kas apskatāma “Tur_” telpā līdz 29.aprīlim.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja sešus mākslas notikumus, un to vidū bija Kristas Dzudzilo personālizstāde “Es visu atceros, un tad es visu aizmirstu” galerijā “Alma”, Andra Kaļinina izstāde “Baltā zāle” “Tur_” telpā, Amandas Ziemeles personālizstāde “Saule ar zobiem” Latvijas Nacionālā mākslas muzejā (LNMM).

N. Sujunšalijeva skaidroja, ka no 2021.gada 1.janvāra “Purvīša balvas 2025” ietvaros darbu sākusi jauna ekspertu darbu grupa šādā sastāvā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce, fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe un mākslas kolekcionārs, kurators, biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktors Māris Vītols.

Purvīša balva dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”.

Trešo Purvīša balvu 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”, ceturtā Purvīša balva 2015.gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”, piekto Purvīša balvu 2017.gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu “Dziesma”, sesto Purvīša balvu 2019.gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu “Dzīvo atmiņu jūra”. Septīto Purvīša balvu 2021.gada jūnijā saņēma Amanda Ziemele par izstādi “Kvantu matu implanti”. Astotā Purvīša balva tiks pasniegta 2023.gada 26.maijā.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”.