Sestdien, 14. martā, Vecumnieku parkā klaudzēja kā smēdē. Vecumnieku pagasta bibliotēkas organizētajā Putnu dienā interesenti Ingmāra Līdakas vadībā mācījās izgatavot būrīti vienam no pazīstamākajiem putniem – zīlītēm.
Vecumniekos atbraucējus sagaidīja bibliotēkas vadītāja Rita Kovala un bibliotekāre Daiga Sviriņa. Laiks gluži kā uz pasūtījumu – pavasarīgi saulains. Rita Kovala atklāj, ka arī pērn, kad norisinājās pirmā Putnu diena, laikapstākļi neesot pievīluši. Togad izgatavotie strazdu būri, kuri izlikti turpat Vecumnieku parkā, esot apdzīvoti, un no rītiem pa zemi tekalē strazdi, priecējot ar saviem unikālajiem treļļiem. Starp citu, šie būrīši vienā gadā noder pat divām sugām – vispirms strazdiem, tad svīrēm.
Jau otro gadu interesentiem būrīšu darināšanas mākslu ierādīja novadnieks, zoologs Ingmārs Līdaka, ar kuru bibliotēkai izveidojusies laba sadarbība. Viņa grāmata «Zoodārzs manā pagalmā» iekļauta bibliotēkas izveidotajā novadnieku literatūras kanonā. Tā, kā norādīja Daiga Sviriņa, lieliski izskaidro arī to, kāpēc nepieciešami tik dažādi būrīši. Pie Ingmāra Līdaka ciemojies bibliotēkas lasītāju klubs un saņēmis no viņa ieteikumus interesantai un izzinošai lasāmvielai.
Ingmārs Līdaka savā darbnīcā bija sagatavojis izejmateriālus īpašajiem zīlīšu mitekļiem. Kopā aptuveni desmit dažāda izmēra detaļas tapušas no viņa mežā reiz augušas egles. Būrīšiem piemērotāks tieši skujkoku kokmateriāls, jo tas ir izturīgāks, apstrādes laikā tā nedeformējas.
Dalībnieki ķērās pie būru naglošanas, Ingmārs Līdaka atklāja vēl citas putnu un pat dzīvnieku sugas, kurām varētu noderēt zīlīšu būrīši. Atšķirībā no pamatiemītniecēm, kuras zināja ne tikai sanākušie pieaugušie, bet arī bērni, pārējie kustonīši un lidonīši lielākoties bija pārsteigums.
Ja zīlīte būri izbrāķē, vēlāk aprīlī tas var noderēt kādām melnajam mušķērājam. Tā ligzda atšķirībā no zīlītes, kurai patīk pamatam izmantot sūnas un izpolsterēt ar vilnu, sariem vai kādiem modernākiem pūkainiem materiāliem, gatavota no priežu mizas plāksnītēm, sausiem zāles stiebriņiem un lapām.
Varot gadīties arī tā, ka, ielūkojoties būrī, pretī kaut kas lokās un šņāc. Taču tā nav čūska, bet gan mazākais dzenis – tītiņš jeb kā vēl viņu dēvē – grozgalvis. Tas, sargājot ligzdu, savādi staipa garo kaklu. Tītiņam ligzdošana krietni vēlāka, tāpēc tas aizņems tikai pāri palikušos būrus.
Krāšņākais, kas var apmesties zīlītes būrī, ir erickiņš. Glīts un skaisti dziedošs putniņš, kuram gan vairāk patīk priedēm bagātas kokaudzes.
Retāks viesis ir dzilnītis. Tam labāk patīk strazdu būri, kurus tie nereti pārbūvē, apmūrējot ieeju tā, ka strazdam tur vēlāk tikt iekšā nav izredzes.
Taču putnu būri tikpat labi var kalpot arī dzīvniekiem. Vecumnieku parkā gan šādus zvēriņus diezin vai izdosies satikt, taču būrī var apmesties mazais susuris vai nešpetnā dzeltenkakla klaidoņpele. Tāpat būrīšos manīts garausainais sikspārnis, bet dažkārt putnus padzīt izdodas arī kamenēm, lapsenēm vai sirseņiem.
Sanākušie tika sadalīti septiņās komandās: kādā kopā darbojās ģimene, citā tētis ar trīs ņiprām preilenēm vai jauneklis ar apņēmīgām seniorēm. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, visām komandām būrīti sanaglot izdevās. Mazus būvniecības defektus putni tāpat nepamanīs.
Katra komanda saņēma izejmateriālus un naglu bunti, kā arī instrukciju ar darba soļiem.
Kam sestdien neizdevās pārvarēt brīvdienu slinkumu un atnākt uz Putnu dienu pasākumu, izdarīto var novērtēt, pastaigājoties pa Vecumnieku parku un skatienu paceļot augstāk nekā ierasts. Tāpat var mēģināt uzminēt, kurš būris paredzēts strazdam un kurš – zīlītei.
Kaceklis nākotnei – Putnu dienu tradīciju Vecumnieku bibliotēka turpinās arī nākamgad. Šobrīd ideja, ka kopīgi taps būris kādam ļoti noslēpumainam putnam, un tā izvietošanai nepieciešams pat pacēlājs.
Plašāk var izlasīt „Bauskas Dzīves” drukātajā un elektroniskajā versijā 17. marta numurā.
Foto: Māris Krūmiņš
