Valsts meža dienesta apkopotie dati rāda, ka kopš 2013. gada vairāk nekā trīs reizes sarucis mežacūku skaits.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga tikšanās laikā ar Bauskas novada zemniekiem pavēstīja, ka beidzot redzama Āfrikas cūku mēri (ĀCM) pārnēsājošo mežacūku skaita samazinājuma tendence: «2013. gadā reģistrētais mežacūku skaits bija 74 tūkstoši, tagad tas ir 22 tūkstoši. Tas ir nepieredzēti krass kritums, kuru radījusi gan slimības izplatīšanās, gan mednieku aktīvā darbība mežacūku skaita samazināšanā.»
K. Lamberga atzina, ka lielākie lēcieni ĀCM izplatībā, visticamāk, bijuši cilvēku radīti, jo tikai dabiskā ceļā vīruss nevarētu tik strauji pārvietoties no Vidzemes uz Sēliju pāri Daugavai un uz Kurzemi.
«Medniekiem ir ļoti stingri jāievēro biodrošība – jāmaina drēbes un apavi, jādezinficē medību aprīkojums,» uzsver K. Lamberga, «jāpadomā par katru sīkumu, kas var izplatīt slimību, piemēram, pārvadāt medījuma produktus no viena novada uz citu. Tieši tā vīruss pārvietojas lielā attālumā, jo pa gaisu tas neizplatās.»
Kā atzina speciāliste, ĀCM izraisītājs nekur nepazudīs, to nevar iznīcināt, tikai ierobežot izplatīšanos, ja atbilstīgi samazināts mežacūku skaits. «Tagad galvenā rūpe – neielaist slimību mājas cūku novietnēs,» saka K. Lamberga, «arī cūku fermu īpašniekiem un darbiniekiem jāievēro visstingrākā biodrošība.»
Jau vēstīts, ka ĀCM ierobežošanā rit Eiropas valstu sadarbība. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs informēja, ka Baltijas valstu un Polijas pārstāvji Eiropas institūcijās mēģinās panākt, lai ĀCM skartās valstis varētu savā teritorijā cūkkopības produktus pārvietot bez ierobežojuma. Informācijas apmaiņa ĀCM kontrolē sekmīgi rit ar Krieviju, kas informē par vīrusa pārvietošanos un likvidēšanu, savukārt gandrīz nekādas ziņas par to nesniedz Baltkrievija, piebilda ministrs.
