Bauskas novada Tūrisma informācijas centrs (TIC) piedāvā bezmaksas ekskursijas rātsnamā gida vadībā – pirmā bija pagājušās nedēļas nogalē, 11. februārī.
Kā skaidro TIC vadītāja Inese Turkupole-Zilpure: «Vēlamies, lai ar mūsu krāšņo vēsturiski nozīmīgā rātsnama interjeru iepazīstas pēc iespējas plašāks gan novadnieku, gan citu viesu loks.» Tā kā rātsnams nav muzejs, bet darba telpas, kurās strādā dzimtsarakstu nodaļa, tiek rīkotas kāzas, semināri, citi pasākumi, brīva pieeja telpām ikdienā bieži nav iespējama.
17. gadsimtā Bauska Kurzemes-Zemgales hercogistē zēla un plauka kā tirdzniecības un amatniecības pilsēta, un te slējās rātsnams, kurš bijis lielākais visā hercogistē. Atjaunotā rātsnama pārzinis Agris Kubliņš ir arī gids, kurš sestdien 14 interesentu grupiņai izrādīja ēkas interjeru, ko veidojuši SIA «Intarsija» speciālisti. Par toreizējo pilsētnieku bagātību liecina gan mēbeles, rotātas ar greznām intarsijām, gan arī 17. gs. Bauskas cienījamo pilsoņu portreti. Pašlaik paši vērtīgākie mākslas darbi te ir 17. gs. gravīra un 16. gs. darināts gobelēns.
Ekskursantu vidū bija baušķeniece Mārīte, kura sestdienu ieplānojusi kā kultūras baudīšanas dienu, – vispirms rātsnama apskate, tad došanās uz Rasas Jansones izstādes atklāšanu Bauskas muzejā un visbeidzot vakarā kultūras centrā deju koncerta apmeklējums. Rātsnama interjers Mārītei bijis atklājums, jo tā otrajā stāvā līdz šim neesot iegriezusies, no gida stāstījuma uzzinājusi vairākus jaunumus par Bauskas vēsturi.
Iepazīt Bauskas rātsnamu un tā interjeru bija atbraukuši rīdzinieki Lija un Aivars. Viņi «Bauskas Dzīvei» stāstīja, ka Bauskā bijuši ne reizi vien – apskatīts gan muzejs, gan pils. Šoreiz Aivars internetā ieraudzījis ziņu par iespēju iekļūt rātsnamā, kur vēl nebija bijuši. Atbraukuši no Rīgas ar satiksmes autobusu, mērķis bijis tieši rātsnama apskate, vēl gan aizstaigājuši arī uz «Rožu ielu».
Šomēnes ekskursija Bauskas rātsnamā vēl būs 25. februārī, pēc tam – 11. un 25. martā, informē Inese Turkupole-Zilpure.
Foto: Bauskas novada TIC
tomēr tā domāšana cilvēkiem ir dažāda. Tie, kam pārtikšana ir no budžeta tā domāšana ir stipri savādāka kā tiem, kuri savu iztikšanu pelna radot materiālās vērtības un par to saņemot atlīdzību. Cik izmaksā Ineses prāt tas “par brīvu” tiem ražošanā nodarbinātajiem- katru mēnesi pašvaldībai nodokļos ienākuma nodokļa veidā samaksātos simtus? Tos simtus, kuru tik ļoti pietrūkst daudz kam citam, ko arī jālūdz vietējiem “nodokļu dalītājiem”. Cik simti tūkstoši no novada budžeta “aiziet” rātsnama uzturēšanai, pie tam sliktai apsaimniekošanai, jo tepat kaimiņos tādas pašas ēkas apsaimnieko privātais un noteikti ar peļņu.
Tajā rātsnamā jaietaisa zivju un gaļas veikals kā 60.gados! Būs vismaz pa nullēm.
Par kādiem kaimiņiem un kādu privāti apsaimniekotu rātsnamu iet runa?
Zivi, gaļa vai humpalas – ka tik veikals. Tā tāda caurmēra baušķenieka domāšana.
pilnīgi no jauna uzcelta ēka, kas ir vien arhitektes Bākules redzējums, ēka kura vien redzama Broces zīmējumā, tagad izskatās pēc teātra, cinevillas, kas nekādi nav salīdzināma ar kādreizējo Bauskas rātes ēku, ne būvapjoma, ne greznības ziņā. Tā vienkārši tagad ir grezna ēka, kurā mīt pāris pašvaldības darbinieki, un tikai. bet kādas ir šīs ēkas uzturēšanas izmaksas, pat īsti pašvaldībai nesaprotot, ko ar to iesākt.
Aizej, tak, apskaties vienreiz, uz kādu materiālu pamata tas rātsnams ir rekonstruēts, Broce, tāds! Un ko tu šajā vietā gribēji redzēt – ar nātrēm apaugušu drupu kaudzi vai vēl vienu tankštelli?