www.bauskasdzive.lv
Pieaugot saslimstībai ar koronavīrusu, arvien ilgāk jāgaida iespēja veikt laboratorisko testu. Piemēram, lai nodotu analīzes «Centrālās laboratorijas» punktā Bauskā jāgaida teju nedēļa. Tuvākais pieejamais laiks, lai veiktu polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testu ir ceturtdiena, 27. janvāris. Līdzīga aina ir arī E. Gulbja laboratorijā Bauskā.
«Šāda problēma ir visā valstī. Zinot, kā veicas kolēģiem citās pašvaldībās, mūsu rinda vēl ir vien nedēļu gara, piemēram, Jelgavā gaidīšanas laiks ir teju divas nedēļas. «Covid-19» omikrona paveids izplatās ļoti strauji, inficēto skaits ik dienu sasniedz jaunus rekordus, protams, arī laboratorijas tiek pārslogotas,» teic Bauskas novada pašvaldības veselības un sabiedrības labklājības nodaļas vadītāja Marta Augucēviča. Viņa sacīja, ka vietvara ir gatava nodrošināt ar telpām papildu pieņemšanas punktu atvēršanai, bet lēmums jāpieņem pašiem pakalpojumu sniedzējiem.
«Centrālās laboratorijas» pārstāve Līga Ribkinska atzina, ka šonedēļ situācija ir eskalējusies, jo pāris dienu laikā būtiski audzis pieprasījums pēc testēšanas uz «Covid-19», izmantojot PĶR metodi. Darbinieku pārslodzes dēļ viņa nevarēja precizēt konkrētus rādītājus tieši par Bausku, bet situācijas ilustrēšanai viņa minēja, ka, piemēram, 4. janvārī «Centrālā laboratorija» diennaktī valstī testēja 4064 testa paraugus, bet 17. janvārī – jau 10 028, kā arī vēl 912 skolu klases pūla testā.
L. Ribkinska sacīja, ka Bauskā pagaidām papildu pieņemšanu vietu nav plānots atvērt. Pašlaik «šaurais pudeles kakls» esot brīva medicīnas personāla pieejamība. Citviet Latvijā talkā nākušas arī slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kuras apņēmušās nodrošināt paraugu pieņemšanu.
Vaicāta, vai laboratoriju atslodzei kā risinājums varētu būt nepieciešamība pēc ģimenes ārsta nosūtījuma testa veikšanai, L. Ribkinska pauda, ka tas tikai pārslogotu ģimenes ārstu prakšu darbu, kuri pieaugošās saslimstības ar «Covid-19» dēļ jau tā pašlaik strādā ļoti intensīvos darba apstākļos.
Lai kaut kā mazinātu rindas un uzlabotu situāciju, iespējamais risinājums varētu būt ļaut skolēniem atgriezties skolā pēc klases karantīnas, veicot antigēnu paštestu, nevis PĶR testu, kā tas tagad noteikts.
Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītas Oskars Šneiders atklāja, ka ministrija ir informēta, ka «Covid-19» laboratorisko izmeklējumu veikšana pašlaik ir apgrūtināta. Tas esot saistīts ar lielo iedzīvotāju saslimšanu, kā arī kontaktpersonu testēšanu, lai noskaidrotu, vai tās ir inficējušās.
Pagājušajā nedēļā jaunatklāto «Covid-19» saslimušo personu skaits esot pieaudzis teju par pusi. Gaidīšanas laiks līdz «Covid-19» izmeklējumam varot atšķirties atkarībā no izvēlētā pakalpojumu sniedzēja, kā arī no tā, vai izmeklējums tiek plānots Rīgā vai reģionos.
O. Šneiders atklāja, ka Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests kopīgi ar laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem meklē risinājumus papildu resursu novirzīšanai testu veikšanai, kā arī strādā pie citiem pasākumiem, lai prioritizētu laboratorisko testu veikšanas apstākļus, piemēram, pārskata «Covid-19» testēšanas algoritmu.
«Pie tik augstas saslimšanas gaidīšanas rindu pagarināšanās ir neizbēgamas. Tādēļ papildus tiek pārskatītas arī prasības, kā personas nonāk vai iziet no izolācijas vai karantīnas, mazinot arī pieprasījumu pēc laboratoriskajiem testiem,» paziņo O. Šneiders.
Raidījums «TV3 ziņas» šonedēļ vēstīja, ka lielās rindas uz «Covid-19» laboratoriskajiem testiem daļēji veidojot arī cilvēki, kuri negrib vakcinēties, bet bieži testējas cerībā, ka būs inficējušies un varēs iegūt pārslimošanas sertifikātu.
Tos, kuri pirmās divas potes saņēmuši nelabprāt, pozitīvs «Covid-19» tests tagad varētu «paglābt» no nepieciešamības saņemt balstvakcīnu, lai arī pēc 15. februāra varētu turpinātu izmantot «Covid-19» sertifikāta sniegtās priekšrocības.
«Vai viņiem ir visa ģimene slima, ir simptomi un kāds jau ir pozitīvs, skaidrs, ka arī viņi ir pozitīvi. Bet viņi steidz nodot testu, lai iegūtu pārslimošanas sertifikātu. Un pašlaik tas tiešām ir liels klupšanas akmens,» raidījumam atzina «E. Gulbja laboratorijas» projektu vadītāja Džineta Dimante.
«TV3 ziņas» arī bija sazinājušās ar kādu iedzīvotāju vārdā Gunita, kura stāstīja, ka viņai pazīstami cilvēki izvēlas saslimt, lai tikai nebūtu jāvakcinējas vēlreiz. «Es vienkārši negribu turpināt šo procesu. Pieļauju, ka tādi cilvēki ir vēl vesels lērums, arī apkārt paziņas. Jā, tiklīdz ir kaut kādi simptomi, meklē iespēju uztaisīt maksimāli ātri testu, lai dabūtu sertifikāta pagarinājumu,» atklāja Gunita.
Sieviete raidījumam pauda, ka līdz šim nav vakcinēti arī viņas pusaugu bērni. Viens tagad ar «Covid-19» inficējies skolā, un Gunita cer, ka aplipinās arī visu ģimeni. «Es, goda vārds, turēju īkšķus, lai viņai tā analīze būtu pozitīva. Jā, es tagad riskēju, ka mans otrs bērns karantīnas dēļ divas nedēļas sēdēs mājās. Bet es esmu gatava izslimot, nevis turpināt vakcinēšanos katru mēnesi,» sacīja Gunita.
Tikmēr eksperti uzsver, ka šādai apzinātai balstvakcīnas nesaņemšanai, paļaujoties uz vieglu saslimšanu, turklāt apdraudot arī savas atvases, var būt smagas sekas. Lai gan tiešām patlaban viss liecina, ka «Covid-19» omikrona paveidu iedzīvotāji pārslimo samērā viegli, ja ir jau primāri vakcinēti, tomēr nekad nevar zināt, kāda būs patiesā slimības gaita, uzsver speciālisti.
Rehabilitācijas centra «Vaivari» vadītāja Anda Nulle «TV3 ziņām» sacīja, ka nevienam neieteiktu «spēlēt šo krievu ruleti – būs vai nebūs sekas». «Tās sekas, ko mēs redzam rehabilitācijas centrā, ir dramatiskas. Pie mums nonāk arī pēc pilnas vakcinācijas kursa, ar šo mēs saprotam šīs divas potes, ja ir pagājis ilgs laiks pēc otrās vakcīnas. Faktiski jau tur aizsardzība krītas. Un šādi pacienti pie mums ir arī pēc divām vakcīnām,» viņa stāstīja.
UZZIŅAI
Valsts apmaksātu Covid-19 testu var veikt:
- ar ārsta nosūtījumu;
- bez ārsta nosūtījuma, ja ir slimības simptomi;
- ja persona ir noteikta kā Covid-19 inficētā kontaktpersona, lai noteiktu, vai nav inficēšanās;
- lai kontaktpersona noslēgtu karantīnu;
- ja ir bijis pozitīvs antigēna paštests un veiktu apstiprinošu izmeklējumu.
Ja ir iespējas, pēc iepriekšēja pieraksta var doties uz citu Covid-19 testu nodošanas vietu. Ar pilnu vietu sarakstu iespējams iepazīties Veselības ministrijas izveidotajā interaktīvajā kartē.
Ja neviens pie pirmajiem puņķiem neskrietu taisīt testus, šādas problēmas nebūtu un arī “statistika” neaugtu. Izskatās, ka cilvēkiem ir patiesi aizmirsies, ka eksistē arī saaukstēšanās un citas standarta ziemas perioda slimības, nav visur jāmeklē Covids. Vai arī pavisam vienkārši pozitīvu testu redz kā pagaidu izeju no balstdūriena, tāpēc skrien un testējas pa 10 reizēm, cerot, ka būs pozitīvs 🙂
@ Covids. Problēma jau nav tā ka cilveki skrien pēc testa. Tas ir normāli un saprotami. Problēma ir tur ka cilvēki kas par to saņem nenormāli lielas algas nespēj vai nemāk nodrošināt ši pakalpojuma pieejamību.