Rudens lietavu dēļ pasliktinās grants autoceļu stāvoklis; Zemgales reģionā sliktā stāvoklī ir brauktuves Aizkraukles un Bauskas novadā

Rudens lietavu dēļ daudzviet Latvijā pasliktinās grants autoceļu stāvoklis, aģentūru LETA informēja “Latvijas valsts ceļi” (LVC).

Mitruma dēļ iepriekš veikto uzturēšanas darbu efekts saglabājas īsāku laiku, bet satiksmes ietekmē veidojas bedres un iesēdumi – īpaši tas raksturīgi ceļiem, kur ir intensīva smagā transporta satiksme, klāsta LVC. Nokrišņu daudzums visur nav bijis vienmērīgs, līdz ar to ceļu stāvoklis atšķiras arī viena reģiona ietvaros.

Kurzemes reģionā sliktākā stāvoklī ir grants ceļi Dienvidkurzemes novadā Liepājas un Rucavas apkārtnē, Latgales reģionā – vietējie autoceļi galvenokārt reģiona dienvidaustrumu daļā (Šķirpāni-Soboļina, Konecpole-Vertulova, Zamšoviki-Tīmaņi-Zirgi, Špoģi-Arendole-Rimicāni-Rožupe, Rožupe-Rudzāti-Varakļāni, Dagda-Pauļukalns, Ogureckaja-Strodi-Auleja un Balvi-Celmene-Sita).

Rīgas reģionā sliktā stāvoklī ir ceļš Rīga-Ērgļi pie Kangariem un Bauska-Linde Ogres novada teritorijā, Vidzemes reģionā – ceļi Gulbenes, Madonas, Cēsu, Valmieras, Smiltenes, Alūksnes un Valkas novados, bet Zemgales reģionā – Aizkraukles, Bauskas un daļēji Jelgavas novadā.

Lai veiktu uzturēšanas darbus, nepieciešams, lai ceļi apžūst, jo pārmitrinātam segumam kvalitatīvu uzturēšanu veikt nav iespējams, uzsver LVC. Tomēr vietās, kur seguma stāvoklis ir ļoti slikts, iespēju robežās uzturēšanas darbus veic arī slapjos laikapstākļos – kritiskākajās vietās bedrīšu dziļumu samazina ar greiderēšanu, līdzinot tikai seguma virskārtu dažu centimetru dziļumā.

Komentāri (35)

Robis

11:06 07.11.2025

Ko tur var pielidzinàt,planejamas virskàrtas tik pat ka nav ,plès àrà pamatnes rupjas sķembas,vai to nesaprot ceĺu inzenieri

11:43 07.11.2025

imitācija

12:17 07.11.2025

Inženieri negrib strādāt, bet grib mierīgi veģetēt un saņemt algu. Profesionālā goda nav. No inženiera šiem palicis tikai tukšs nosaukums.

Zirgs

12:49 07.11.2025

Mazāk vajag ziedot,dāvināt svešai valstīj ,kas nav Eiropas savienībā, bet sakārtot,sataisīt ceļus Latvijā.

13:08 07.11.2025

Bauskas novadā pēdējā laikā ir kas labs?Citādi suņus šauj,briežus šauj un baznīcā nes,ceļi slikti ..

13:20 07.11.2025

Plakanzemji var viegli atrisināt jebkuru lielo problēmu, ar piebildi - dīvānā. Paši sev nespēj absolūti neko un tas arī visu izsaka par šīm kritikām. Realitātē dolomīta ceļi ir tādi un nekā savādāk ar tiem nav bijis un arī nebūs - tur kur ir satiksme tie izdrillēsies vienā setā. Ir bijuši pāris kapitāli atjaunoti - pa 200K kilometrā un pēc pāris mēnešiem pie satiksmes ir viss tas pats vecais stāsts. Tur kur satiksme ir minimāla, tur tie labi turās - piemēram mežos. Lūk arī visa skarbā patiesība. Lai tas tā nebūtu ir jātaisa asfalts vai pusasfalts, bet tam vajag piķi.

trīs vaļi

14:11 07.11.2025

tad, esemmiņ, stāv tā tava "plakanzeme", uz meliem, nekaunības un iedzīvotāju vieglprātības, lai niecība, izmantojot šos viņam zināmos "trīs vaļus" tiktu novada deputātos, saeimā un vēl uz īsu brītiņu ministra krēslā. Diemžēl, tā "ministrēšana" sanāca kā mūsu ceļi rudenī, bez prāta un apdoma taisītie ,koptie. Ja, kā saki- visa vaina šķembās un "plakanzemjos", tad, kas darās tagadējo un bijušo ministru galvās?

Hitlers

14:47 07.11.2025

Kad tie ceļi bijuši labā stāvoklī

atceros

15:38 07.11.2025

Apmēram 1976. gadā. un plus mīnus desmit gadu laikā vēl bija greideristi un bija ko greiderēt.

18:08 07.11.2025

Par padomju laiku un ceļiem un mītu, ka tad nu bija viss super un labāk ar šiem dolomītiem un granti. Pirmkārt, padomju laikā bija daudz vieglāka tehnika un privātie auto nebija var teikt vispār laukos. Smago auto tonnāža varbūt bija 6 tonnas, tagad ir 20 tonnas ja nepārlādē. Rezultātā uz ceļiem bija daudz mazāka slodze. Taču neskatoties uz to problēmas rudeņos un šķīdonī bija tieši tādas pašas - ceļi pārmintirināti, izdauzās bedres un greiderēt šādos apstākļos nevar. Ir filma Ezera sonāte, kur dubļos padomju super ceļos iestrēgst uaziks. Tas noteikti bija tāpat jūtu asumam ielikts. No savām atmiņām atceros, ka rudenī var teikt oktobris skaitījās pēdējais mēnesis, kad ar vieglo uz laukiem varēja aizbraukt, pēc tam auto lika mierā. Tas varēja būt ap kādiem 80tajiem, onkulim bija moskvič 412 un viņš rudenī veda līdzi ķēdes ko likt uz riteņiem. Un arī ar visām ķēdēm tas palika gigantiskā peļķē uz tā ceļa ko šobrīd saucam par pašvaldības ceļu. Tāpēc lūdzu bez šīm pasakām par savu skaisto jaunību. Jā, jūs bijāt jauna/s un bija mīlestība un viss stāvēja, bet tam nav saistība ar ceļiem.

18:14 07.11.2025

Arī par ziemu. Kd bija ziema, tad šķūrēja tik cik sanāca, to vispār nevar salīdzināt ar mūsdienām, kad var teikt katru dienu tikos un tikos ceļš jau ir tīrs. Man bija klasesbiedrs, kurš dzīvoja bišķi no pilsētas un kā bija sniegs, tā viņšpāris dienas, dažreiz pat nedēļu uz skolu nenāca, jo ceļa nebija. Es protams viņu apskaudu par šādu ekstru, bet ....... reāli šodien ceļi tiek uzturēti kopumā daudz nopietnāk, ar daudz nopietnāku tehniku un zināšanām.

hip,hop

21:22 07.11.2025

SM-tagad jau Ziemas nav un šķūrēt nav ko🤣agrāk bija sniegs un ceļi laukos bija izsķūrēti. Nezinu kādā alā dzīvoji tu?Tagad lauku ceļu nav,tie izskatās kā pēc bombardēšanas pavasarī, rudenī vienās bedrēs.Sen jau varēja noliet asfaltu visur,kā Eiropā. Bet vēl nēsam eiropā???????

22:10 07.11.2025

Hip hop - tu neesi eiropā JO > Latvijā uz vienu kvadrātkilometru zemes dzīvo ar kārtu mazāk iedzīvotāji nekā eiropā un TAS nozīmē, ka lai X hektārus uzturētu kārtībā vienam hiphopam ir jāpelna VAIRĀK naudu kā vidēji vienam eiropietim. Realitātē ir tā, ka mums ir daudz plakanzemji, kuri ar savām zināšanām neko vairāk par padot aiznes vairāk nespēj un tad ar šiem ienākumiem arī tas hektārs ir jāuztur un tur arī tas mega pi...ec kāpēc ir tā kā ir.

Greiderists

23:45 07.11.2025

Konkrētajā reģionā greidera operators ir nejēga un viņa priekšnieks vēl lielāks nejēga..

Pàrgudrajam

06:21 08.11.2025

Pats pèç teiktà arì neesi no gudrajiem,tuksa muldesana

jurka

07:11 08.11.2025

Zviedrijā, Somijā grants ceļus greiderē gandrīz katru nedēļu. LV tikai iedzīvotāji maksā nodokļus, tāpēc ir pamatotas tiesības sagaidīt, ka par šiem līdzekļiem tiks nodrošināti normāli, uzturēti ceļi — tādi, kas ļauj pārvietoties droši un ērti visa gada garumā.

atlaist

10:52 08.11.2025

Pēc SM domām Skandināvija arī nav Eiropā, Igaunija nav Eiropā. Mūsdienās katrs ir demagoģijas lielmeistars lai attaisnotu savu stulbumu, slinkumu, bezatbildību.

11:46 08.11.2025

Skandināvija un Latvija un ceļi - sausa statistika. Cik ir ceļu garums uz vienu iedzīvotāju? Latvija 38 metri, Zviedrija - 20 metri, Somija - 14 metri, Norvēģija 17 metri ... Ir atšķirība? Un tagad pati galvenā statistika cik ir valsts budžeta ieņēmumi pārrēķinot uz vienu kilometru ceļa. Latvija - 0.15 miljoni EUR, Zviedrija 1,15, Somija 1.59, Norvēģija 2.38. Domāju ka šie skaitļi visu izsaka. Ja gribētu situāciju mainīt tad ir 3 varianti - 1) samazināt ceļu garumu, 2) vairāk pelnīt, ražot, 3) palielināt iedzīvotāju skaitu.

Eksperts

13:03 08.11.2025

Neviens jau neprasa tagad katru mazo lauku ceļu asfaltēt, kur pāris mašīnas pa dienu tik brauc. Bet ir pietiekami daudz "lielo" grantēto ceļu, pa kuriem pat autobusi kursē, tad jau nav galīgās "nomales" un tie, ir sajūta, ka katru gadu paliek arvien sliktāki. Gan reto apkopju dēļ, gan no tā, ka tur vairs šķembas praktiski nav palicis. P92 pilnā garumā, P87, Lambārtes savienojums ar Bausku/Iecavu. Šos ceļus jau pirms 20 gadiem vajadzēja noasfaltēt, būtu lētāk nekā uzturēt ilgtermiņā grants bedres. Bet nauda netiek ieguldīta pareizajās vietās

Lūk

14:51 08.11.2025

Bauskas rajonā zeme kustas. Vairākus gadus jau ievēroju ka regulāri iekrīt bedrītes uz ceļa malas kur nav aktīvas braukšanas. Tā ka - vēja parki Bauskas novadā ir bīstami.

"sausā" statistika

14:54 08.11.2025

ir statistika un ir realitāte, kā arī viens "dzejnieks", kurš savas fantāzijas mēdz dēvēt par statistiku, tādu "statistiku" par laikiem, kad pats vēl pats "zem galda skraidīja" vai vispār vēl nebija "projektā". Tad salīdzinām "tos laikus" ar mūsdienu "varēšanu? Kāda tad ir tā Rīgas šodeja ziemā pēc sniega vai puteņa- risu risēm vien ar sāls šķīdumu aplaistīta. Bet "tajos laikos" Bauskas CBR 11 Rīgas šoseju ziemā , vismaz līdz Rigas rajona robežām, uzturēja ideāla stāvokli. Uzreiz pēc snigšanas sākuma izbrauca kaisītāji, šķūrētāji un darbu beidza vien tad, kad Rīgas šoseja bija vien melns asfalts. Ar saucamajiem "zemes ceļiem" bija sliktāk, bet tāds "bardaks", kā pašlaik nebija, kad ceļam tuvējie lauki augstāki par pašu ceļu un grāvis ceļa malā jau labu laiku kā tīrums vai pļava. Kā arī, tie tavi "uzskaitītie" km uz "vienu idzīvotāju" ir ceļi, no kuriem daudzi nav mainījušies no "tiem laikiem", nav pa šiem "paši saimnieki" laikiem pat kravu šķembu un greideri redzējuši. Kā arī, tolaik neizdeva miljonus par ceļa posmu "restaurēšanu", kur "restaurācija" domāta vien ar "naudas apgūšanu", tolaik par "apgūšanu"reāli lika cietumā.

pērienu vajag

15:45 08.11.2025

Pareizi, tieši tā bija. Nevajag muldēt par metriem uz vienu skandināvu. Skandināvijas lauki ir tukši, īpaši uz ziemeļu pusi. SM statistika ir demagoģija. Salīdzini laucinieku skaitu, nevis visu iedzīvotāju skaitu uz ceļu metriem, turklāt tikai uz grunts ceļu metriem. Ir tik nožēlojami, ka 35 gadus nevaram izdarīt ko kādreiz varēja izdarīt kā pašsaprotamu lietu.

16:11 08.11.2025

Ko dod laucinieku izdalīšana? Laucinieki praktiski šos ceļus nefinansē. Laucinieku skaits > 369 815 (CSB. Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos). Ar grunts segumu ir 53 310 km (avots. Latvijas valsts ceļi). Attiecīgi uz vienu laucinieku ir 144 metri. Ja gribētu nodalīt budžetus, tad katram lauciniekiekam no bērna līdz pensionāram būtu 144 metri ar ceļu jāuztur (pretēji 38 metriem). UN?

Vèsais

17:05 08.11.2025

Ko var tuksus salmus kult,priecajaties ka vismaz menesì reizi pielidzina,palasiet ko lvc celu sefs teica,nàkosgad nauda celiem bus vel mazak,un katru gadu samazinasies,nav ko nervozèt ,jabrauc pratigak un jacies

ja tu nebūtu tik stulbs

19:25 09.11.2025

tad saprastu, tieši laucinieku dēļ tu vēl neēd kolbā "audzētu" zāli un gaļu.

Atb sm

20:11 09.11.2025

Sm ,atkal tu sapņo. Traktori,kāpurnieki,lielās siguldas,150- nieki, 700 septinsimnieki, kombaini - kartupeļu un labības,krievu meža tehnika... Tu zini kā pa ceļiem viņi dragāja? Es to visu redzēju,bet,tu , iespējams vēl olās šūpojies.

21:00 09.11.2025

Neinteresē atmiņu memuāri par kāpurniekiem. 🤣

22:40 09.11.2025

Tu teici viegla tehnika bija. Taisnība tev nekad nepatīk. 150- nieki veda lielās vircas mucas. Dragāja ne pa jokam. Uz ,no fermām katru rītu,ziema vai vasara lielās piena cisternas gāja. Traktori sataisīja šļuru,bet piena mašīnām vienmēr bija jābūt izbraucam ceļam. Atskiriba ir tā,ka šodien ceļu taisa ar smiltiņām,toreiz - ar kartīgām šķembām. Re kur ir - kur Latvijā šķembas var atrast? Šoreiz domāts - izrakt.

00:25 10.11.2025

Man tik tiešām no visas sirds neinteresē kolhozu atmiņas no padomju laikiem. Pareizāk būtu atrast kādu vienaudzi, kurš arī spēj līdzīgi gremdēties tajos laikos, varbūt kopīgi pat varēsiet atrast kādu īstu padomju šķembu, tādu o kvalitātes. Ogogo, tādas vairs nekur atrast nevar.

02:52 10.11.2025

Jā jā,pie mūsu mājām vēljoprojām ceļš bez bedrēm. Var,var atrast vēl - i nav nemaz jāmeklē - labi padarīts darbs ilgi stāv .Tās pašas šķembas. Tiešām ogogogogo.

muļķis vai kā

18:11 10.11.2025

esemmiņ, ja tev neinteresē tie "padomju laiki", tad kālab savos komentāros tos piemini, pie tam stāstot pasakas, jo pats šos laikus neesi piedzīvojis? Vairāk gan izskatās, ka vai visi tavi "komentāri" ir ar ievirzi, lai mainītu sabiedrisko domu tavu "pasaku" ietekmē. Tad pastāsti, kā ir ar tavu "lēto" elektrību pēdējos mēnešos, neskatoties uz šogad ekspluatācijā nodotajiem simtiem hektāru SES? Pie tam ūdeņi upēs iet pāri krastiem, bet cena elektrībai tik kāpj un kāpj

18:43 12.11.2025

Privatizēt visus šos ceļus. tas ir izsmiekls ka Latvijas Valsts uztur tik daudz un tērē resursus bezdibenī. lai tie zemnieki kas tur darbojās arī rūpējas par to. Paskataties citas valstis, reti kur ir tik daudz Ceļu kā Latvijā pateicoties kolhozie ------ Austrija 84000km2. Latvija 64500km2. Austrijā ceļi 12709km garumā. Latvijā Ceļi 19895km garumā

Hahaha

21:10 12.11.2025

Nodoklis tūlīt mašīnām celsies,OCTA celsies,ar bendžai cenas celsies.......visa vaina šķembās, šķembas ta nāca no Krievijas. Vairs jau nebūs pa lēto,viegli un ātri. Ne tikai ar elektrību,bet arī ar ceļu būvi latvieši ir sašpļāvuši savā latvijas akā... Hahaha. Vai tiešām nav bauri? Visi taču kopā bauroja cik krievs ir slikts. Tāpēc arī SM jaunākās ziņas ir par to ka tuvākos gadus būs tukšs maks. Galvenais,ka vispirms visi tā kārtīgi ir izbaurojušies. Tūlīt būs klusums,un tad atkal baurot sāks......... vāks.

transports uz pasūtījumu

10:24 13.11.2025

Tas Švinka ir ministrs? Progresīvie pēc definīcijas nedraudzējas ar galvu un ir tukšmuldētāji.

11:02 13.11.2025

Sataisiet ceļu no Saulaines līdz Rundāles pilij, kas iet caur Skujkrogu. Arī ceļu, kas iet no Skujkroga līdz Bērziem. Tur var mašīnu atstāt, tādas bedres, ka greideris nepalīdz. Ziemā vispār jautri, brauc pa veļas dēli, kuru izmantoja laikos, kad bija veļasmašīna Rīga, lai izmazgātu traipus.

BauskasDzive.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.