Kamēr citviet novadā ļaudis svētdien ar prieku sagaidīja ilgi neredzēto lietu, Rundāles pusē 4. jūnijā atvērta jauna grāmata, kura veltīta Mežotnes pilskalnam.
Grāmata «Mežotnes pilskalna stāsts», kas tapusi kā daiļliteratūras darbs, ne vēsturisks apraksts, caur divu galveno varoņu Zīles un Mada vēstījumiem atklāj dzīvi Lielupes krastā 13. gadsimtā vienā no lielākajām senpilsētām.
Mežotne 13. gadsimtā aizņēmusi 13 hektārus; tiek lēsts, ka to apdzīvoja aptuveni divi trīs trūkstoši iedzīvotāju – apmēram tikpat, cik tagad visos Rundāles apvienības trijos pagastos kopā. Stāsts balstīts reālās vēstures liecībās un faktos un ļauj ar galveno varoņu acīm skatīt priecīgos un skumjos notikumus senās Upmales zemes sirdī.
Grāmatas autore Ieva Staltmane atklāj, ka izpētes darbs stāsta tapšanas laikā aizņēma ne mazāk laika kā pati rakstīšana. Vieglāk I. Staltmanei padevies Zīles stāsts, turpretī ar Mada vēstījumu gājis lēnāk. Viņa atzina, ka tieši precīzie vēstures apraksti un hronikas, zināšanas par tā laika dabu, sabiedrības normām deva ļoti labu pamatu darba radīšanai, jo radošums tā ieguvis precīzu teorētisko rāmi. Autore norāda, ka, veidojot šāda žanra darbu, ir viegli radīt mītus tur, kur to patiesībā nemaz nav.
Vēstures faktu izpētes laikā viņu fascinējis atklājums, cik nozīmīgi bijuši meži Lielupes krastos, ne tikai regulējot plūdus, bet arī nodrošinot to, ka upe ir kuģojama un tā pilnībā ietekmējot visu sabiedrības dzīvi. Tāpat Ievu pārsteidza tas, cik demokrātiska un brīva bijusi tā laika sabiedrība, ka zemgaļu sievietēm bijušas gan tiesības mantot, gan precēt to vīrieti, ko viņas vēlas. Tas radījis pilnīgi citu priekšstatu par zemgalietēm kā sievietēm ar stipru raksturu, nevis trauslām būtnēm.
Projekta vadītāja Laura Ārente grāmatas atvēršanas svētkos uzsvēra, ka Mežotnes pilskalns ir ne tikai liela vēsturiska, bet arī ainaviska un tūrisma vērtība, ņemot vērā gadu gaitā veiktos infrastruktūras uzlabojumus. «Ikviena tauta ir dzīva, kamēr par to stāsta stāstus, tāpēc mēs stāstām par tiem zemgaļiem, kas dzīvoja Mežotnē. Tās ir mūsu saknes, par kurām jāstāsta nākamajām paaudzēm,» sacīja L. Ārente.
Grāmatas grafiskā dizaina autore Dace Runča-Štelmahere novēlēja, grāmatu lasot, izjust gan pilskalna pārlaicīgo spēku, gan lepnumu par šo vietu un novērtēt mūsos ritošās zemgaļu asinis.
Izdevumā izmantotas krāšņas vjetnamiešu mākslinieka Kao Vjenta Ngujena sadarbībā ar vēsturnieku Normundu Jērumu radītās seno zemgaļu tā laika dzīves vizualizācijas.
Grāmata plašākai auditorijai būs pieejama Bauskas novada bibliotēkās un skolās, bet elektroniski tā būs apskatāma tīmeklī. L. Ārente cer, ka tuvākajā nākotnē «Mežotnes pilskalna stāstu» būs iespēja izdot arī lielākā tirāžā, lai to var iegādāties ikviens interesents.
Sadarbojoties tam pašam autoru kolektīvam, pirms trim gadiem tapa arī «Teiksma par Mežotnes pilskalnu».
