Rundālē savdabīgā “kafejnīcā” kavējas aizgājušo laiku modes pasaulē

Rundāles multifunkcionālajā centrā bija sarīkota ļoti īpašas grāmatas prezentācija – pie rundāliešiem viesos bija ieradusies grāmatas «Elegantā Rīga. Kultūrvēsturisks stāsts par modi un dzīvesstilu Latvijā 1918. –1940. gadā» autore – vēsturniece Inita Saulīte-Zandere.

Minētais pētījums ir grandiozs darbs, kurš ļauj iepazīt Latvijas modes pasauli, tās noteicējus un veidotājus. «Grāmata ir izcils izziņas avots tērpu māksliniekiem, režisoriem, vēstures un modes interesentiem, tā ir bagātīgi ilustrēta,» iepazīstina sarīkojuma režisore un vadītāja, kultūras darba organizatore Rundāles pagastā Lilita Lauskiniece.

«Stāsts par grāmatu un starpkaru periodu modi Latvijā bija veidots kā trīsdesmito gadu kafejnīca, kurā viesi sēž pie galdiņiem un vēro priekšnesumus, klausās autores vēstījumā. To rīkojām kopā ar Bauskas muzeju, tā radot interesantu vidi, kurā bija aplūkojami pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu skaistumnieciņi, svētku laika atklātnītes un tērpi,» pasākumu apraksta L. Lauskiniece. Piemēram, bija eksponēts lieliski saglabājies pirmskara laika karakulādas kažociņš ar mufi, kas Bauskas muzejam nodots no saulainietes Rutas Klemmes ģimenes. Tas savulaik iegādāts Belinska apģērbu veikalā Marijas ielā Rīgā, laikrakstam pastāsta Bauskas muzeja galvenā krājuma glabātāja Ilva Strautzele.

Kā piemin L. Lauskiniece, īpašs bija arī kafejnīcas sarīkojuma iesākums – vecā patafona iedarbināšana un dueta «Brāļi Laivinieki» dziedātās mīlas dziesmas atskaņošana. Arī šo iespēju sniedza Bauskas muzeja darbinieki.

Amatierkopas bija ļoti gatavojušās šim pasākumam – gan tērpu ziņā, gan speciāli gatavotos priekšnesumos. L. Lauskiniece atklāj: «Amatierteātra «Stella» aktrises citēja fragmentus no E. Virzas, R. Valdesa darbiem, deju kopa «Ir varianti» dejoja «foksīti», senioru deju kopa «Magnolijas» azartiski izdejoja mīlas gabalu «Anton, Anton!», vokālais ansamblis «Naktsvijoles», kas saņēma grāmatas autores Initas Saulītes-Zanderes komplimentus par krāšņākajiem tērpiem (jo lapsādas esot bijušas ļoti modē!), izdziedāja Vintera un «Brāļu Laivinieku» dziesmas, teātra studijas «Savējie» meitenes atgādināja par mazo Šērliju Templu un izdejoja oriģinālo un grūto svingu. Kolektīvā dejo arī ukraiņu meitenes, un viņu temperaments bija manāms.»

Vakars noslēdzās ar trīsdesmito gadu kopīgi izdziedātu ziņģi Bauskas muzeja direktora Aigara Urtāna akordeona spēles pavadījumā.

Grāmatas autore vēsturniece Inita Saulīte-Zandere ļoti interesanti un vizuāli baudāmi izstāstīja daļiņu no ļoti plašā pētījuma par modi Latvijā starpkaru periodā. Grāmatā tiešām ieguldīts vērienīgs darbs, tā sverot 3,5 kilogramus. Pieminēsim vien dažas detaļas un faktus.

Inita Saulīte-Zandere atsauca atmiņā, kā un kāpēc sākusi darbu ar grāmatu: «Tas bija 2018. gads, Latvijas simtgade, un man palūdza kaut ko sameklēt un pastāstīt par modi Latvijā starpkaru periodā (pēc Pirmā pasaules kara un līdz Otrajam pasaules karam), periods man ir mīļš, bet es sapratu, ka par šo tēmu neko nevar atrast, nekas nav apkopots, ir burtiski dažas rindkopas par audumu fabrikām… Tā es ķēros klāt vecajai presei, atmiņu grāmatām, sāku staigāt pa antikvariātiem, bibliotēkām, sāku «uzbāzties» dažādiem cilvēkiem «feisbukā» un pamazām vācu kopā informāciju.»

Grāmatā «Elegantā Rīga. Kultūrvēsturisks stāsts par modi un dzīvesstilu Latvijā 1918. – 1940. gadā» ir četras nodaļas, tā strukturēta atbilstoši Latvijas tā laika svarīgiem vēstures periodiem.

Kā stāsta autore, sākums – laiks pēc 1918. gada 18. novembra, kad šeit bija Neatkarības karš, nāca lielinieki, Bermonts un tad trakais pēckara laiks – ļoti nabadzīgs Latvijā. Tērpi tika pārtaisīti un pielāgoti, vēl saglabājušies no pirmskara laika garie brunči dāmām, kas redzams fotogrāfijās. Tomēr prese sāk interesēties par modi, parādās modes zīmējumi, aicina etnogrāfiskus motīvus tērpos ieviest. Bet publicē arī, kas ir modē Parīzē.

Otrais posms grāmatā ir no 1922. līdz 1929. gadam, kad bija mierīgie, skaistie uzplaukuma gadi, kad cilvēki steidza baudīt dzīvi. To Inita Saulīte-Zandere Rundāles «kafejnīcā» ilustrēja ar foto no 1929. gada Preses balles Rīgā, kur redzama arī šo sarīkojumu iniciatore un organizatore, tā laika preses magnāte Emīlija Benjamiņa. Gada galvenā balle kopš 1922. gada. Tur arī mode redzama visā plaukumā. «Sāk iznākt latviskoti modes izdevumi, no Parīzes modes lapām pārlikti. 1924. – 1925. gadā iznāca vairāki ļoti grezni lielformāta izdevumi uz krītpapīra «Jaunās Parīzes Modes». Šim izdevumam redaktors bija Latvijā tolaik labi zināms drēbniekmeistars Kārlis Berre. Tad sākās arī žurnāla «Atmoda» slavas laiks. Sievietēm modē ienāk īsie matu griezumi – zēngalviņas, pret sieviešu «vīrišķošanos» arī bija brāzmaini iebildumi presē, protams. Parādījās īsākas kleitiņas, tādējādi svarīgas sāk kļūt zeķes un kurpes, taisnie silueti, netiek izcelts viduklis, jostas vieta ap gurniem, melnās kleitiņas un pērles, kā arī cepures, kuru mode strauji mainījās,» tā laika dzīvi un modi ieskicē pētījuma autore.

Trešais periods: 1930. – 1934. gads. «Tad Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, bija ekonomiskā krīze, kas ietekmēja arī modi. Tomēr šis ir laiks, kad attīstās Latvijā pašu ražošana, tāpēc šai nodaļai man nosaukums ir «Latvija var». Pašmājās ražotie audumi plaši pieejami. Slavenākais zīda ražotājs Latvijā – uzņēmums «Rīgas audums». Šis ir ne tikai Latvijas ražotnes veiksmes stāsts, bet arī stāsts par uzņēmīgo un pašaizliedzīgo fabrikas īpašnieku Roberta un Almas Hiršu ģimeni. Modes skates šajā laikā bija kafejnīcās un restorānos, arī Oto Švarca kafejnīcā. Modē garāki svārki un kleitiņas, jo ekonomisko krīžu laikā svārku garumam esot tendence pagarināties, siluetos atpakaļ sievišķīgas līnijas un viduklis savā vietā. Sākas arī diskusijas par to, vai sievietes drīkst valkāt bikses un kādos gadījumos (piemēram, slēpojot),» klātesošos ar trešo nodaļu grāmatā iepazīstināja I. Saulīte-Zandere.

Grāmatas 4. nodaļa: 1934. – 1940. gads. Tā dēvētais «Ulmaņa apvērsums», autoritārais režīms, cenzūra. Modi ietekmēja politika.