Mežotnes pils nodošana nomā bija kļūda, pirmajā starpresoru sanāksmē ceturtdien, 8. aprīlī,
par Mežotnes pils turpmākās pārvaldības un apsaimniekošanas jautājumiem
pauda Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Bauskas novada pašvaldība aģentūru
LETA informēja, ka lielākā daļa no kultūras pieminekļu un mantojuma
saglabāšanas jomas speciālistiem sanāksmē atzina, ka vispiemērotākais
risinājums, saglabājot un nedegradējot pils kultūrvērtību, būtu tās
pārņemšana pašvaldības īpašumā.
“Mežotnes pils slēpj sevī gan riska faktorus, gan lielu potenciālu.
Latvija ir noplicināta un katra šāda objekta vērtība ir unikāla. Var
attīstīt izcilu tūrisma trijstūri – Rundāles, Bauskas
un Mežotnes pilis. Ieguldot darbu, patriotisku attieksmi un arī
līdzekļus, iespējams panākt, ka šis varētu kļūt par izcilu tūrisma
objektu Eiropā,” pauda savulaik ilggadējais Runsdāles pils vadītājs
Imants Lancmanis.
Viņš atzina, ka ir domāts arī par Mežotnes pili kā par Rundāles pils
filiāli, taču šāds risinājums nav pilnvērtīgi iespējams. Lancmanis
uzskata, ka vismazākā zaudējumu riska pakāpe ir Mežotnes pils nodošana
pašvaldības īpašumā.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) speciāliste Mārīte
Putniņa piebilda, ka risinājumā nevar atļauties kļūdīties. Arī tad, ja
īpašumu pārņem pašvaldība, skaidram ir jābūt gan izmantošanas mērķim,
gan finansējumam.
Līdzīgu viedokli pauda arī Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars
Mačeks. Viņš ir pārliecināts, ka jābūt skaidriem skaitļiem un
argumentiem, lai varētu pieņemt lēmumu. Taču pagaidām situācija esot
nekonkrēta, bez sīkākas informācijas.
Savukārt Bauskas Tūrisma
informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure vērsa uzmanību, ka
jāņem vērā, vai, pašvaldībai pārņemot īpašumu un turpinot attīstīt
viesmīlības pakalpojumus, tas nekropļos tirgu.
Pašvaldībai nav brīvu līdzekļu, lai ar pilnīgu atbildību pārņemtu īpašumu savā pārziņā, apgalvoja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks. Situāciju papildus sarežģī arī administratīvi teritoriālā reforma.
Okmanis sapulcē secināja, ka kultūrvēsturiskā īpašuma nodošana nomā
bija kļūda. Viņš nenoliedza iespēju, ka pašvaldība varētu
apsaimniekošanā iesaistīties, bet visa risinājuma un finansējuma nasta
nebūtu jāuzveļ uz pašvaldības pleciem. Lēmums šajā jautājumā būs
jāpieņem jaunievēlētajai domei.
Sapulces noslēgumā nolemts tikties tiešsaistē pēc mēneša, iniciatīvu
un risināmo jautājumu secību sagaidot no Kultūras ministrijas un NKMP.
Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas iespaidā VAS “Valsts nekustamie
īpašumi” (VNĪ) aprīlī lēmusi pārtraukt līgumu ar Mežotnes pils kompleksa
apsaimniekotāju. Pils komplekss un parks iznomāts kopš 2017.gada.
Pandēmijas apstākļos, saskaņā ar valdības pērn pieņemtajiem atbalsta
mehānismiem, VNĪ 2020.gadā piecus mēnešus nomniekam sniedzis nomas
maksas atlaides 9300 eiro apmērā. Ņemot vērā uzņēmēja parādsaistības
Valsts ieņēmumu dienestam (VID), pārējā periodā pērn valsts noteiktās
atlaides nomnieks nebija tiesīgs saņemt, un parāda summai sasniedzot 43
350 eiro, VNĪ bija spiesta nomas līgumu šā gada aprīlī pārtraukt.
VNĪ valdes loceklis Andris Vārna atklāja, ka iepriekš iznomātā
Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas
dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai
pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā.
“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes
pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot
nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos
riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem
nākotnes attīstībai,” atzīmēja VNĪ valdes loceklis.
Pils kompleksa sakārtošanai, pēc VNĪ provizoriskajām aplēsēm,
nepieciešami kapitālieguldījumi 4,39 miljonu eiro apmērā, kas iekļauj
pils ēkas, administratīvās ēkas un sporta zāles atjaunošanu, kā arī
iekšējo inženiertīklu sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām.
VNĪ valdes loceklis atklāja, ka pils kompleksā iekļaujas 2018.gadā
VNĪ atjaunotais gājēju pontonu tilts pār Lielupi, kas savieno Rundāles
novadu un Bauskas novadu, kam līdz šim nomnieks nodrošināja tilta uzturēšanu, tilta ievietošanu pavasarī un izcelšanu rudenī. VNĪ izteicis Bauskas
un Rundāles novada domēm priekšlikumu izvērtēt iespēju pārņemt pontonu
tiltu bezatlīdzības lietošanā un apsaimniekošanā kādai no pašvaldībām.
Tālākais vēsturiskā īpašuma liktenis tiek lemts, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu Bauskas
vai Rundāles novada pašvaldībai vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā
– publiskas izsoles ceļā. Tikmēr VNĪ turpinās nodrošināt ēkas tehniskā
stāvokļa nepasliktināšanos un vēsturiskās ēkas saglabāšanu. Tajā
ietilpst teritorijas uzkopšana minimālā apmērā, tehniskā apsardze,
videonovērošanas un citu sistēmu uzstādīšana, nekustamā īpašuma nodoklis
un apdrošināšana. Lai nodrošinātu ēkas saglabāšanu, papildus ziemas
periodā tiks saglabāta apkure minimālā režīmā. Rēķināts, ka Mežotnes
pils uzturēšanas izdevumi rada valstij zaudējumus ap 70 500 eiro gadā.
No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižu un piļu, VNĪ tiešā
pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota
publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un
Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.
