Lauku atbalsta dienests (LAD) pārbaudē
secinājis, ka Rundāles novada dome pašvaldības ceļa Pilsrundāle–Svitene
izbūves projekta laikā nav ievērojusi pareizu finanšu vadības principu
un nav pienācīgi pārliecinājusies par to, ka resursi ieguldīti
lietderīgi un tiešā veidā sekmē projekta mērķu sasniegšanu, tālab vietvarai jāatmaksā neatbilstoši izlietotos 234 000 eiro.
Lai
gan pašvaldība LAD lēmumu apstrīdējusi, minot vairākus argumentus, tomēr
Zemkopības ministrijas paudusi, ka LAD lēmums ir tiesisks un atstājams
spēkā. Rundāles novada pašvaldība atmaksājusi publisko finansējumu 234 000 eiro apmērā, portālam apliecināja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Līdaka.
Portālam speciāliste ieskicē notikumu secību. Pašvaldības organizētā iepirkuma procedūra – atklāts konkurss «Autoceļa
Pilsrundāle–Svitene posma pārbūve» izsludināta 2017. gada 13. jūlijā. Tika paredzēts
veikt Rundāles novada autoceļa Pilsrundāle–Svitene posma pārbūvi
saskaņā ar iepirkuma priekšmeta tehnisko specifikāciju.
Par
uzvarētāju atklātā konkursā tika atzīta SIA «Viona», ar kuru 2017. gada 29. augustā
noslēgts līgums. Saskaņā ar līguma 3.3. punktu tika noteikts, ka būvuzņēmējam
jāpabeidz būvdarbi un jānodod pasūtītājam 15 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas. Līgumu SIA
«Viona» parakstījusi tikai 2017. gada 5. septembrī. Līdz ar to būvdarbu
izpildes termiņš atbilstoši līguma nosacījumiem ir 2018.
gada 5. decembris.
Starp Rundāles novada domi un SIA «RoadLat»
(turpmāk – būvuzraugs) 2017. gada 29. augustā tika noslēgts
būvuzraudzības līgums. Saskaņā ar
līguma 1.1. punktu būvuzraugs ir apņēmies veikt autoceļa
Pilsrundāle–Svitene posma pārbūves būvuzraudzību, būvdarbu izpildes un
būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzību visā objekta būvniecības laikā.
Pašvaldība gan būvuzņēmēju, gan būvuzraugu izvēlējusies atbilstoši publisko iepirkumu tiesību regulējošām normām.
Ar
Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) 2019. gada 11. novembra aktu objekts ir pieņemts ekspluatācijā. Aktā
konstatēts, ka būve vai tās daļa atbilst būvprojektam (5.3. punkts), kā
arī izmaiņas un atkāpes no saskaņotā būvprojekta ir, tās saskaņotas
noteiktajā kārtībā un atzīmētas tehniskajā dokumentācijā (5.4. punkts).
Lauku
atbalsta dienests 2020. gada 17. jūnija sarakstes dokumentā informēja pašvaldību, ka LAD Lauksaimniecības un lauku
attīstības departaments šī gada 4. februārī veica
pārbaudi par projekta iesnieguma atbilstību Eiropas Savienības un
Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām attiecībā uz Eiropas
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākuma nosacījumiem. Sarakstes
dokumenta pielikumā ir pievienots kontroles ziņojums, kurā norādīts, ka saskaņā ar LAD veiktajiem
aprēķiniem LAD nav guvis pārliecību par autoceļa posma pārbūves būvdarbu
izpildi atbilstoši būvuzņēmēja aktiem un būvprojekta izmaiņās
norādītajam. Līdz ar to, pamatojoties uz veiktajiem grunts penetrācijas radaru (GPR) rādījumiem,
autoceļa konstrukcijā iestrādāto materiālu apjoms ir ne vairāk kā 61% no
paredzētā. Ņemot vērā būvdarbu līguma izpildē un faktiski veiktajos
darbos konstatētās neatbilstības, LAD secinājis, ka pastāv ievērojams
atbalsta pasākumā noteiktā mērķa nesasniegšanas risks.
Pamatojoties
uz LAD veikto pasūtījumu, 2020. gada 21. maijā va/s «Latvijas Valsts
ceļi» Autoceļu kompetences centrs ir sagatavojis ceļa konstrukcijas
noteikšanas pārskatu, kas veikts ar neakreditētu metodi, tas
ir, ar grunts penetrācijas radaru. K. Līdaka atzīmēja, ka pārbaudē nav
piedalījušies ne pašvaldības, ne būvuzņēmēja, ne arī būvuzrauga
pilnvarotie pārstāvji.
K. Līdaka norādīja, ka šī gada 26.
jūnijā pašvaldība nosūtījusi
savus iebildumus par ziņojumu, lūdzot LAD pirms lēmuma pieņemšanas
organizēt tikšanos, kurā piedalītos pašvaldības, būvuzņēmēja un
būvuzrauga, kā arī LAD atbildīgie pārstāvji.
Šī gada 10. jūlijā tika
organizēta tikšanās starp LAD, domes, būvuzrauga un būvuzņēmēja
pārstāvjiem, lai pārrunātu pārbaudes ziņojumā konstatēto un domes
iebildumus. Tikšanās laikā LAD nav ņēmis vērā ne pašvaldības iebildumus,
ne arī būvuzrauga un būvuzņēmēja pārstāvju norādes par autoceļa
izbūvi, kā arī ieklāto materiālu, bet tikai pastāvēja uz GPR mērījumu
pareizību. Tikšanās laikā panākta vienošanās par domes organizētas
atkārtotas ekspertīzes veikšanu pārbūvētajam autoceļam, ievērojot LAD
izvirzītos nosacījumus.
Šī
gada 17. augustā notika autoceļa atkārtota ekspertīze, kurā autoceļa
klātnē veikti deviņi iepriekš saskaņoti urbumi un konstruktīvās kārtas
slāņu biezuma mērīšana. Laboratorijas sagatavotajā testēšanas pārskatā
(iesniegts ar pašvaldības 2020. gada 3. septembra vēstuli) norādīti
granulometriskā sastāva un filtrācijas koeficienta testēšanas rezultāti.
Papildus minētajam iesniegts SIA «I.A.R.» ģeotehniskās izpētes
pārskats, uz kā pamata būvuzraugs veicis atkārtotus autoceļā iestrādāto
materiālu daudzuma pārrēķinus.
Šī gada 17. septembrī LAD pieņēmis
lēmumu par projekta saistību pārtraukšanu un izmaksātā avansa atmaksu. Saskaņā ar lēmumā konstatēto LAD piemērojis
Rundāles novada domei 100% finanšu korekciju, jo projekta
administrēšanas laikā sniegta nepatiesa informācija, tas ir, konstatēta
krāpšana atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra
noteikumiem Nr. 599 «Noteikumi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju
fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu
un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības
atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai
finansējuma administrēšanu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā». LAD
pārtraucis projekta saistības un uzdevis Rundāles novada domei atmaksāt
izmaksāto publisko finansējumu (avansu) – 234 000 eiro. Saskaņā ar
Lauku atbalsta dienesta likuma 3. pantu un Valsts pārvaldes iekārtas
likuma 67. pantu LAD ir norādījis, ka lēmumu var lūgt pārskatīt
Zemkopības ministrijai.
Rundāles pašvaldības ieskatā, sagatavojot lēmumu, LAD nav ņēmis vērā
2020. gada 10. jūlijā tikšanās reizē starp LAD, pašvaldības, būvuzrauga
un būvuzņēmēja pārstāvjiem norunātos nosacījumus, ka par pamatu tiks
ņemti vērā akreditētas neatkarīgas ekspertīzes veiktie mērījumi, kurus
saskaņoja arī LAD. «No lēmuma ir redzams, ka LAD savus argumentus
balsta, strikti ievērojot metodi, kura nav akreditēta, tas ir, pie GPR
mērījumu pareizības, un pilnībā ignorē neatkarīgā ekspertīzē konstatēto,
norādot, ka atkārtotiem aprēķiniem nav pamata.Tāpat LAD ir pilnībā
ignorējis Būvniecības valsts kontroles biroja konstatēto, ka būve vai
tās daļa atbilst būvprojektam, kā arī izmaiņas un atkāpes no saskaņotā
būvprojekta ir, tās saskaņotas noteiktajā kārtībā un atzīmētas
tehniskajā dokumentācijā,» teic K. Līdaka.
Rundāles
novada dome 2020. gada 27. oktobrī ir iesniegusi Zemkopības ministrijai
apstrīdēšanas iesniegumu, ar kuru lūgts pārskatīt LAD lēmumu. Rundāles
novada domē šī gada 1. decembrī tika reģistrēts Zemkopības
ministrijas lēmums, ar kuru atstāts spēkā LAD lēmums. Rundāles
novada dome ir atmaksājusi publisko finansējumu (avansu) 234 000 eiro
apmērā, ieskaitot to LAD kontā 2020. gada 2. decembrī.
«Izskatot
Zemkopības ministrijas lēmumu, tika konstatēts, ka tas ir virspusīgs un
nav izskatīts pēc būtības. Zemkopības ministrijas lēmumā nav izvērtēti
pašvaldības iesniegtie argumenti, kā arī nav ņemts vērā, ka ceļš
pieņemts ekspluatācijā bez BVKB iebildumiem,» skaidro K. Līdaka.
Viņa atzīmēja, ka atbilstoši
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
rosinājumam domes sēdē tiks iekļauts jautājumu par LAD lēmuma tiesisko
seku izvērtēšanu, tai skaitā par atbildīgo personu rīcības izvērtēšanu
un Rundāles novada pašvaldībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas
pieprasīšanu.
Pašvaldībai neesot tiesību apstrīdēt Zemkopības
ministrijas lēmumu, līdz ar to Rundāles novada dome veic izvērtēšanu,
lai aprēķinātu, cik lielus zaudējumus pašvaldībai ar savu darbību vai
bezdarbību nodarījis būvuzņēmējs un būvuzraugs.
Tāpat Rundāles
novada dome izvērtē iespējas pieaicināt neatkarīgus ekspertus, lai
varētu noteikt būvuzņēmēja un būvuzrauga radīto zaudējumu apmēru.
Papildus tam tiks informētas tiesību sargājošās instances, lai izvērtētu LAD konstatētās krāpniecības pazīmes būvniecības laikā.
K. Līdaka atzīmēja, ka Rundāles
novada domei, noslēdzot būvuzraudzības līgumu ar būvuzraugu, ir bijusi
tiesiskā paļāvība, ka tas veiks būvuzraudzību kvalitatīvi un atbilstoši
spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Šajā situācijā Rundāles novada
dome vērsīsies arī Latvijas Būvinženieru savienībā, lai tā izvērtē
būvuzņēmēja un būvuzrauga profesionālās kvalifikācijas sertifikātus.
Rundāles
novada domes lietvedībā nav reģistrēts VARAM, LAD vai citas atbildīgās
iestādes sarakstes dokuments par ierosinātu kriminālprocesu vai
pārbaudi.
