Rundāles pilī skatāma Francijas karaļu manufaktūrās darinātu gobelēnu izstāde

Rundāles pilī no šodienas, 18. jūnija, līdz 17. septembrim iespējams aplūkot izstādi «Ziedošie gobelēni», kurā ir eksponēti 15 seni gobelēni no Francijas Nacionālā mēbeļu fonda (Mobilier national) bagātīgās tekstiliju kolekcijas, žurnālistus sestdien informēja Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Ekspozīcijā apskatāmi 15 dārza, ziedu un gadalaiku tēmai veltīti gobelēni, kas tapuši Gobelēnu, Bovē un Obisonas manufaktūrās no 16. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta vidum. Tie veidoti pēc flāmu un franču gleznotāju, arī Pola Sezana un Eduāra Manē, metiem.

Izstādes kuratore – Francijas Nacionālā mēbeļu fonda (Mobilier national ) kolekciju departamenta inspektore Marī Elēna Masē-Bersani – pastāstīja, ka Mobilier national ir valstij piederoša nacionālas nozīmes institūcija. Fonda kolekciju veido aptuveni 200 000 priekšmetu, kas radīti laikposmā no 16. gadsimta līdz šodienai. Un krājumā nav tikai tekstilijas, bet gan visdažādākās interjera lietas – mēbeles, gaismekļi u. c. Nacionālais mēbeļu fonds, piemēram, aprīko un iekārto Francijas Valsts prezidenta rezidenci un birojus, valsts premjera un ministru birojus, vēstniecību rezidences utt..

Rundāles pilij ar tā ziedošo rožu dārzu vislabāk piederas ziedu un dārzu tēma, tālab arī ekspozīcijai atlasīti gobelēni ar to atainojumu.

Te skaidrībai jābilst par vārda «gobelēns» izcelsmi. Manufaktūra nes Gobelēnu ģimenes vārdu, kuras locekļi kopš 15. gadsimta strādājuši tekstila krāsošanas jomā. Šajā manufaktūrā izsenis bijušas visslavenākās krāsotavas un 17. gadsimta beigās tajā tikušas izgatavotas karalisko īpašumu mēbeles un interjera objekti, kā arī diplomātiskās dāvanas. Mums šis franču īpašvārds pārvērties par sugas vārdu, kas apzīmē gan dekoratīvo audumu (sienas segu u. tml.) īpašo aušanas tehniku, gan dekoratīvu sienas segu, kas austa šādā tehnikā.

Jau izsenis gobelēni bijuši bagātības, izsmalcinātās gaumes un vienlaikus praktiskuma apliecinājums. Kopš viduslaikiem tos izmantoja, lai ar krāsainiem akcentiem atdzīvinātu mūra sienas, radītu siltuma sajūtu telpā un slāpētu trokšņus. Gobelēnu tapšanas process bija ilgs un sarežģīts, to vērtību noteica gan izmantotā materiāla – vilnas, zīda, brokāta diegu – kvalitāte, gan tonālo nianšu daudzums.

Francija var lepoties ar gobelēnu aušanas tradīcijām un manufaktūrām, kuras gadsimtu gaitā realizējušas ievērojamu franču mākslinieku skices gobelēna tehnikā. Arī 20. un 21. gadsimtā šī vērtīgā pieredze tiek rūpīgi kopta un saglabāta. Francijas Kultūras ministrijas paspārnē ir trīs lielas vēsturiskās aktīvi strādājošās gobelēnu aušanas manufaktūras un divas darbnīcas: Nacionālā Gobelēnu manufaktūra Parīzē, manufaktūra Bovē pilsētā, Savonerī un “Les ateliers de dentelle d’Alençon et du Puy”, kuras apvienotas jau minētajā struktūrā Mobilier national – Francijas Nacionālajā mēbeļu fondā.

Arī Rundāles pils muzeja darbinieki ir apmeklējuši minētā fonda manufaktūru Parīzē, Lauma Lancmane atceras, ka tur bijusi pirms diviem gadiem, pārsteidzošs iespaids, kā pie stellēm ar gobelēnu strādā vairāki jauni cilvēki – skrupulozs, laiku un pacietību prasošs darba ieguldījums. Marī Elēna Masē-Bersani minēja, ka daudzu gobelēnu darināšanā savulaik viens meistars gada laikā varējis noaust vien trīs līdz četrus kvadrātmetrus tekstilijas.

No Francijas Nacionālā mēbeļu fonda krājuma Rundāles pils Lielajā un Mazajā galerijā eksponēti 15 darbi, vissenākais ir gobelēns „Koncerts pie strūklakas”, kas darināts16. gs. sākumā un kam nav pat zināma aušanas darbnīca. Ekspozīcija jāsāk skatīt no Lielās galerijas, izejot caur Zelta zāli, tad turpinājumā jādodas caur Balto zāli uz Mazo galeriju – tur apskatei izlikti jaunāki gobelēni.

Uzmanības vērtas ir pēc gleznotāja Šarla Lebrēna metiem veidotās sienassegas ciklā „Bērni dārznieki”. Lebrēns vadīja karaļa Luija XIV nodibināto Gobelēnu manufaktūru. Rundālē izstādīti trīs šī cikla darbi (pavisam ir astoņi); tas, kurā redzams bērns darbojamies dārzā ar lecekti, bijis pie sienas Versaļas pilī Luijam XIV.

Ekspozīciju noslēdz brīnišķīgi 1926. gadā darināti darbi pēc gleznotāja Ašila Ložē metiem – „Gadalaiki: Pavasaris, Vasara”. Galvenais motīvs atrodas gobelēna centrā, to ietver plata, ziediem rotāta apmale, kas atbilst attēlotajam gadalaikam – pavasarim ābeļu un rožu ziedi, vasarai magones un pīpenes. Tā kā šīs tekstilijas darinātas salīdzinoši nesen, tās arī krāsās visspilgtākās. Daži zinoši izstādes apmeklētāji arī minēja, ka vissenākajiem gobelēniem šodien to īsto krāsu spilgtumu skatītājs vairs neredz. Kā teica Marī Elēna Masē-Bersani, krāsas gadsimtu gaitā neizbēgami izbalē, svarīgākais, ka tās izbalē vienam darbam visas vienlaidus. Pret gadsimtiem neglābj arī temperatūras, gaismas režīms, tas novecošanos var tikai palēnināt. Cilvēks jau arī noveco, gadu ritumu neaptur tas, vai mēs stāvam vai guļam, tāpat ar mākslas darbiem.

Laikā, kad celta Rundāles pils, gobelēnu nozīme interjeros bija mazinājusies. No arhīvu liecībām zināms, ka Rundāles pils interjeros gobelēni nav izmantoti – tur dominēja tēlnieciskais dekors kopā ar monumentālo glezniecību un augstvērtīgām auduma tapetēm, paskaidro muzeja speciālisti, „tāpēc jo aizraujošāka tagad šķiet iespēja novērtēt gobelēnu radīto noskaņu pils parādes korpusa galerijās”.

Par šo vērtīgo gobelēnu eksponēšanu Rundāles pilī Francijas Nacionālais mēbeļu fonds maksu neprasa, Rundāles pils muzejs sedzis mākslas darbu transportēšanas, apdrošināšanas, izstādes iekārtošanas izmaksas, kas arī nav mazas. Ilgāku laiku un lielākas pūles prasījis tas, lai sameklētu apdrošināšanas kompāniju Francijā, kas būtu ar mieru šos dārgos gobelēnus apdrošināt. Austrumeiropa, valsts, kas tik tuvu Krievijai un kara plosītajai Ukrainai, radījusi daudz šaubu. Tomēr ar Francijas puses iesaistīšanos un atbalstu viss nokārtots veiksmīgi un tagad gan vietējie Bauskas novada iedzīvotāji, gan tūristi var aplūkot šos šedevrus.

Galerijas grimst pustumsā, taču mākslas darbi veiksmīgi izgaismoti, kā paskaidroja muzeja darbinieki – “ar pieļaujami spilgtāko apgaismojumu”.

Izstādes kuratore – Francijas Nacionālā mēbeļu fonda kolekciju departamenta inspektore Marī Elēna Masē-Bersani; projekta vadītāja – Rundāles pils muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Kristīne Budže; izstādes māksliniece – Rundāles pils muzeja māksliniece Līga Beļakiene. Izstādes tehnisko risinājumu nodrošinājuši muzeja speciālisti, bet starptautisko sadarbību koordinējusi Dita Podskočija, kas veica arī tulka darbu. 

Izstādes izveidi atbalstīja Francijas Nacionālais mēbeļu fonds, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs un biedrība “VIA ARS”.