Rundāles pils muzejā notiks Ziemassvētku dekoru darbnīca ģimenēm

Turpinot ģimenes pēcpusdienu tradīciju, Rundāles pils muzejs sestdien, 16. decembrī, aicina uz Ziemassvētku dekoru darbnīcu, iedvesmojoties no pils lustrām, portālu informēja Rundāles pils muzeja pārstāve Andra Jakoviča.

Viņa atklāja, ka darbnīcā bērni uzzinās vairāk par to, kā lustras ir veidotas un kādas ir to sastāvdaļas, piemēram, stikla zari un piekari, kas var būt vīnogu, ozollapu un citās formās. Stikla piekarus, uzvelkot baltus cimdus, būs iespējams arī paņemt rokās un apskatīt tuvāk. Praktiskajā daļā bērni varēs paši no papīra izgatavot Ziemassvētku dekorus, kas veidoti kā lustru piekari.

“Pašlaik Rundāles pils lustrās ir saliktas elektriskās spuldzes, bet 18. gs. tajās bija sveces. Lustras atradās tikai dažās pils telpās, un tās iededza vien īpašās svētku reizēs. Bieži vien tās kalpoja tikai kā grezni interjera elementi.

Rundāles pilī tagad vienas no greznākajām lustrām ir stikla zaru lustras no Spāres luterāņu baznīcas (Bohēmija, 18. gs. 40. gadi), kas apskatāmas hercoga ēdamzālē,” pastāstīja A. Jakoviča.

Viņa precizē, ka uz darbnīcu aicināti bērni no 5 gadu vecuma. Dalības maksa pieci eiro ģimenei. Biļetes būs iespējams iegādāties pasākuma dienā muzeja kasēs. Biļetē uz pasākumu nav iekļauta Rundāles pils muzeja apskate.

Rundāles pils muzejs pasākumam aicina pieteikties līdz 15.decembrim, rakstot uz e-pastu pr@rundale.net.

Šogad Rundāles pils lustras tiks īpaši izceltas arī gaismas un skaņas uzvedumā “Lustru balle pilī”, kas no 16. līdz 22. decembrim būs vērojams muzejā. 

Vairāk par Rundāles pils lustrām ziņoja Latvijas Radio:

Hercogu Bīronu laikos lustras bija tikai dažās telpās. Tagad dažādu laikmetu un stilu apgaismes ķermeņus var aplūkot daudzās Rundāles pils istabās, zālēs un kabinetos. Latvijas Radio interesējās, kāpēc nelielas Kurzemes baznīcas lustras ir pats vērtīgākais apgaismes ķermenis Rundāles pilī, iepazina ragu svečtura izskatu un ielūkojās krātuvē, kur glabājas lustru lausku gabaliņi.

Stikla un kristāla piekariņi ziedu, lāsteku, ozollapu formā, apzeltītas misiņa bumbas, izliekti stikla zari, gliemežvāku formā veidoti šķīvīši sveču pilienu uztveršanai: greznuma kvintesence,kas aplūkojama Rundāles pils apgaismojumā.

Kā stāsta Rundāles pils muzeja galvenā krājuma glabātāja un krājuma nodaļas vadītāja Kristīne Budže, tad hercogu Bīronu laikos 18. gadsimtā lustras bija tikai dažās telpās. Tagad dažādu laikmetu un stilu apgaismes ķermeņus var aplūkot daudzās Rundāles pils istabās, zālēs un kabinetos.

Rundāles muzeja apmeklētājiem ir iespēja aplūkot pils pagrabā izvietoto priekšmetu ekspozīciju, kur redzami apgaismes ķermeņu fragmenti, kas atrasti tepat pils apkaimē. Savukārt krājumā Kristīne Budže rāda lustru fragmentus: kādu piekariņu, gabaliņu no lustras zara vai tikai tērauda stieni, uz kura vēra virsū pārējas apgaismes ķermeņa detaļas. Šīs atliekas nereti  vien ir vienīgie puzles gabaliņi, kad restauratoram ir jāatjauno un jāsaliek kopā kāds sens gaismeklis.

Tagad, ejot pa Rundāles pils zālēm un istabām, teju visās telpās redzam greznus gaismekļus, bet agrāk lustras gozējās tik dažviet un, ja arī lustra bija  piekarinātas pie griestiem, tas nenozīmē, ka tajā allaž dega sveces. Bieži vien gaismas objekts kalpoja tikai kā grezns interjera elements.

Iepazīstam arī konkrētas lustras, tā teikt, dzīves  gājumu – greznais priekšmets, kas tagad redzams hercoga ēdamistabā, agrāk atradās nelielā Kurzemes baznīcā Spārē.

Interesenti var aizbraukt uz Talsu novada Ģibuļu pagastu un aplūkot Spārē ceļmalā esošo baznīcu, kur iekšpusē tagad redzama viena kopija no minētas lustru trijotnes. Gan baznīcā, gan Rundāles pilī drošības apsvērumu dēļ visos gaismekļos ir saliktas elektriskās spuldzes, bet agrāk sveču gaismā skaisti atspīdēja reljefie ozollapu un vīnogu ķekaru piekari, stikla bumbas lustras apakšpusē un zvīļoja izliektie žuburi.

Tomēr skaistais apgaismojums tolaik ietvēra arī tādus blakus efektus, kā  dūmus, sodrējus, ne pārāk svaigu gaisu un kur nu vēl darbs kalpotājiem, pēcāk tīrot nost sveču taukus no greznajām lampām. Kristīne Budže arī teic, ka līdz mūsdienām reti kura lustra ir saglabājusi savu pirmreizējo izskatu, jo tās tīrot, gadījās, ka kāda no detaļām saplīsa, vai kāds piekariņš tika ielikts citā vietā, līdz ar to laika gaitā gaismas ķermenis mainīja savu  veidolu.