VIDEO: Rundāles pils muzejā skatāmas skulptūras no Ukrainas

Rundāles pils muzejā no 6. jūlija skatāma jauna izstāde, kurā var iepazīt nozīmīgu Ukrainas kultūras mantojuma daļu – baroka meistaru skulptūras no Ļvivas reģiona. Tās ir atšķirīgas no Latvijas baznīcās redzamajiem tēlniecības darbiem, jo ir izteiksmē ekspresīvākas, dinamiskākas un dramatiskākas. Izstāde atceļojusi no Viļņas Lietuvā, kur to atklāja gada sākumā. Tā kā mākslas darbus šobrīd ir riskanti vest atpakaļ uz Ukrainu, Rundāles pils ierosināja tos uz laiku izvietot savās telpās un dot iespēju apskatīt pils apmeklētājiem, ziņo portāls lsm.lv.

Izstādē skatāmi 20 vēlā baroka laika meistardarbi no Ļvivas reģiona. Visas pamatā ir dažādu svēto skulptūras, kas savulaik atradušās dažādās Ukrainas baznīcās. Teju visas tās mirdz zeltā un spožumā un ir ekspresīvas un dinamiskas. Tā ir atšķirīgā iezīme no Latvijas sakrālajām skulptūrām, jo mums tās nav tik ļoti greznas, taču līdzīgs bijis šo skulptūru liktenis. Proti, padomju okupācijas periodā, sākot jau ar 50. gadiem, daudzas baznīcas kā Latvijā, tā Ukrainā izdemolēja vai pārveidoja, bet tajās esošās mākslas vērtības izlaupīja vai iznīcināja. Un tieši tāpat kā Latvijā, arī Ukrainā tomēr atradās drosmīgi cilvēki, kas glāba iznīcībai nolemtos mākslas priekšmetus. Izstādē ir skatāms tieši šis izglābtais Ukrainas mantojums, tāpēc simboliski par centrālo darbu izraudzīta Svētā Joahima skulptūra, uz kuras vēl labi redzamas postīšanas pēdas.

Tās izglābšanas stāstu atklāj Rundāles pils muzeja direktore, mākslas doktore Laura Lūse: “Tajos laikos, 60. gados, Ļvivas Nacionālo mākslas galeriju vadīja leģendārs muzeologs, mākslas vēsturnieks Boriss Vozņickis, kurš ar ļoti lielu entuziasmu kopā ar saviem muzeja kolēģiem apceļoja baznīcas, kas bija pamestas, un vāca koktēlniecības un arī citus mākslas darbus, ko varēja izglābt, un iekļāva tos muzeja kolekcijā. “Svētais Joahims” simbolizē vienu no šādiem darbiem tā iemesla pēc, ka mēs redzam, cik brutāli ar šiem izcilajiem tēlniecības darbiem apgājās padomju laika periodā. Tie tika gan sazāģēti pa detaļām, gan sadedzināti, gan vienkārši pamesti kaut kur novārtā. Leģenda vēsta, ka šo darbu šiem iznīcinātājiem Boriss Vozņickis gandrīz vai ir izrāvis no rokām. Un tas ir saglabājies līdz mūsdienām.”

Svētā Joahima skulptūras autors ir Johans Georgs Pinzels, kas izstādē pārstāvēts ar iespaidīgākajiem darbiem. Viņš ir visai noslēpumaina 18. gadsimta personība, nav zināms, no kurienes nokļuvis Ļvivas reģionā, bet diezgan droši zināms, ka strādājis ciešā sadarbībā ar arhitektu Bernardu Mertenu. Pinzela rokraksts liecina, ka viņam nebija akadēmiskas izglītības, tēlniecību viņš apguva amatnieciskā ceļā, bet tas nemazina viņa izcilo meistarību.

“Interjerā Pinzels ir darbojies galvenokārt koktēlniecībā. Un šeit mēs redzam divus no izcilākajiem Pinzela darbiem – viena ir “Sāpju Dievmāte” un otrs ir “Apustulis un evaņģēlists Jānis”. Abas skulptūras nākušas no Visu Svēto baznīcas Hodovicā. Tas, kas Pinzelam ir ļoti raksturīgs, tā ir ekspresivitāte un ļoti spēcīga emocionalitāte, ko mēs varam redzēt arī šajos darbos,” skaidro Lūse.