Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Rundāliete Gita Muceniece otro gadu pēc kārtas triumfē ultramaratonā Jēkabpilī un labo Latvijas rekordu

Jēkabpilī jau trešo gadu norisinājies ultramaratons “Lūša pēdas”, kurā dalībnieki tika izaicināti ik stundu noskriet 6,7 kilometrus. Sacensības ilgst līdz brīdim, kad palicis viens dalībnieks. Pērn pasākums izvērtās 33 stundu garumā, bet šogad tas noslēdzās pēc 38 stundām. Par uzvarētāju vairāk nekā 150 dalībnieku vidū kļuva rekordists no Valmieras Ritvars Kalniņš. Dāmu konkurencē otro gadu pēc kārtas uzvaras laurus plūca rundāliete Gita Muceniece, kura pieveica 37 apļus (37 h un 248 km), par vienu apli labojot Latvijas sieviešu rekordu un par 11 apļiem savu personīgo rekordu. Baušķeniece Inga Abu-Dema ierindojās trešajā vietā, liecina Jēkabpils sporta centra publicētā informācija.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Izaicinājumu ik stundu noskriet 6,7 kilometru garu distanci apkārt Radžu ūdenskrātuvei sestdien, 12. aprīlī, Jēkabpilī pieņēma 158 sporta entuziasti – 114 vīrieši un 44 sievietes. Bauskas novadu pārstāvēja seši dalībnieki: Otomārs Vēveris no Vecumniekiem, Aivis Siliņš un Andis Rubeniņš no Kurmenes, Ilze Kisiļeva, Inga Abu-Dema un Niks Ķerpis no Bauskas, kā arī Gita Muceniece no Rundāles.

Sacensību organizatori norāda, ka “Lūša pēdās” aug kopā ar skrējējiem – ar katru gadu tiek pārspētas iepriekšējās robežas, pieaug dalībnieku sagatavotība, fiziskā izturība un garīgā noturība. Ja 2024.gadā 99 no 135 dalībniekiem pārvarēja maratona distanci (septiņi apļi jeb ~46,9 km), tad šogad to paveica jau 118.

Pirmās dienas vakarā trasē bija palikuši 100 izturīgākie. Lai iekļūtu šajā simtniekā un saņemtu sacensību medaļu, 2024.gadā bija jānoskrien septiņi apļi (~46,9 km), taču šogad latiņa bija pacelta vēl augstāk – vajadzēja pieveikt vismaz deviņus apļus (~60,3 km).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Gita Muceniece Pūpolsvētdienas rītā. Foto: Jēkabpils sporta centrs

Pūpolsvētdienas rīts vispirms pārsteidza ar krāšņu saullēktu, un pēc tam – ar biezu, baltu miglu. Tās aizsegā 25 ultramaratonisti līdz pulksten 8 bija pieveikuši 21 apli (~141 km). Sacīkstes turpināja 23 no viņiem, un visi arī sasniedza simbolisko 24 stundu atzīmi jeb aptuveni 160,8 kilometrus. Salīdzinājumam – pērn to izdevās paveikt vien septiņiem.

Jo ilgāk ritēja sacīkstes, jo skaidrāk kļuva: šoreiz sacīkšu gaitu varētu ietekmēt tieši dāmas. Pēc 27 apļiem izstājās trešā izturīgākā sieviete baušķeniece Inga Abu-Dema, un telšu pilsētiņas aizkulisēs aizvien biežāk izskanēja, ka atlikušās divas skrējējas – rundāliete Gita Muceniece un igauniete Liisa Sīgura (Liis Siigur, Tartu) – mērķē uz jauniem rekordiem.

Inga Abu-Dema noskrēja 27 apļus (~181 km), par 12 apļiem labojot savu personīgo rekordu. Foto: Jēkabpils sporta centrs

Sasniedzot 30 apļu robežu (~ 201 km), abas vēl bija ierindā, tāpat kā vēl deviņi vīri – četri igauņi, trīs lietuvieši un divi latvieši. 2024.gada sacīkstēs 200 kilometrus pievarēja vien trīs dalībnieki.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Liisa Sīgura sacensības noslēdza pēc 34 apļiem (~228 km), labojot Igaunijas sieviešu rekordu (iepriekš 31 h) un iekļūstot izturīgāko Igaunijas “backyard ultra” skrējēju TOP 10. Kopvērtējumā viņai iespaidīgā ceturtā vieta.

Tikmēr Gita Muceniece turpināja cīņu. Lai pārspētu Latvijas rekordu, viņai bija jāpavada vēl trīs stundas trasē. Īsi pirms 13.aprīļa pusnakts Gita Muceniece šķērsoja finiša līniju pēdējo reizi – 37 apļi (~248 km), jauns Latvijas sieviešu rekords (iepriekš 36 apļi) un otrais uzvaras tituls “Lūša pēdās”.

Tikmēr pilnmēness gaismā apkārt Radžu ūdenskrātuvei turpinājās divu Latvijas “dzelzs” vīru – Ritvara Kalniņa un Arta Zvejnieka (Aizkraukles novads/”Skrien Jēkabpils”/”Vecbebri Sporto”) – duelis. Īsi pirms pulksten vieniem naktī, pēc 38 stundu skrējiena un ~255 km, finišēja Artis Zvejnieks, kļūstot par sacīkšu otro izturīgāko skrējēju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Un galavārds – jau trešo gadu pēc kārtas – piederēja Ritvaram Kalniņam. Viņš devās vēl pēdējā, goda aplī, un kļuva par trīskārtēju “Lūša pēdās” čempionu, šoreiz ar 39 apļiem un noskrietiem ~261,5 kilometriem.

G. Muceniece Jēkabpils ultramaratonā piedalās jau trešo gadu. Viņa akcentē, ka šajā skrējienā vislielākā nozīme ir laikapstākļiem. Šogad pirmajā dienā pūtis spēcīgs, auksts vējš, kas nav bijis labs sabiedrotais. “Naktis ir visgrūtākās, tās mēs saucam par zombiju naktīm. Ar milzu nepacietību gaidām gaismu, lai ar jaunu sparu dotos katrā nākamajā aplī, jo tad arī vietējie ļaudis nāk mūs atbalstīt. Arī šajā reizē stājos uz starta līnijas ar vienu vienīgu mērķi – uzvarēt sieviešu konkurencē,” stāsta G. Muceniece.

Inženieris, vieglatlēts un un garo distanču skrējējs Toms Komass no Valles. Ieguvis bakalaura grādu un inženiera kvalifikāciju mehatronikā, maģistra grādu siltuma, ūdens un gāzes tehnoloģijās, kā arī studējis doktorantūrā Latvijas Lauksaimniecības universitātē.  Šobrīd Toms strādā par robotikas inženieri. Foto: Kristīne Jančevska

Viņa atklāja, ka kopš pagājušā augusta viņu trenē Latvijas rekordists Toms Komass, kura dzimtā puse ir Bauskas novada Valle. T. Komass ir četrkārtējs Latvijas čempions 100 km skrējienā, kā arī ir kaislīgs garo distanču skrējējs: četrus gadus uzvarējis Latvijā prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs – skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Gita valsts rekordu pārspēt gribējusi jau oktobrī, kad startēja Latvijas izlasē Backyard ultra komandu čempionātā. “Laikapstākļi gan mani nolika pie vietas. Naktis bija ļoti aukstas, dienasgaisma vien dažas stundas un man enerģija toreiz pietika vien 26 stundām. Šeit nozīme ir psiholoģiskai noturībai, kā arī fiziskajai sagatavotībai,” teic G. Muceniece.

Viņa atzīmē, ka aizvadītajās sacensībās Jēkabpilī atbalsta komandā bijusi mamma Ligita Dunkule un vecākais no četriem dēliem – Rainers Mucenieks. Gita atzīst, ka bez viņiem šis mērķis nebūtu sasniedzams. “Gan man, gan manai atbalsta komandai ļoti palīdzēja arī trenera norādījumi. Viņš sarūpēja arī pārsteigumu, ierodoties brīdī, kad aiz muguras bija vairāk kā 30 stundas. Tas deva milzīgu spēku un jaunu sparu. Tik daudz atbalsta visu to stundu garumā vēl nekad iepriekš nebiju saņēmusi -gan no draugiem un paziņām sociālajos tīklos, gan no mūsu sporta kluba “Mitauer” komandas, gan vietējiem iedzīvotājiem. Arī bez vīra un bērnu atbalsta es nespētu ko tādu sasniegt! Tas dod spēku turpināt!” paziņo G. Muceniece.

Viņa norāda, ka ultramaratonisti ir viena liela ģimene. “Mēs cenšamies viens par otru parūpēties, palīdzēt. Tiem, kas pirmo reizi plāno šāda formāta sacensībās piedalīties, ieteiktu gādāt par savu komfortu. Pirmajā reizē izbaudīt, sevi pārāk nenomokot, lai ir mērķis nākamajā reizē uzlabot savu laiku, jo šeit ir cīņa ar sevi. Man šī uzvara un Latvijas rekords nozīmē ļoti daudz. Tā ir ticība sev, ka spēj vairāk, kā tu pats domā! Ja vēl apkārtējie un tuvie Tev tic, tad viss ir iespējams!” tā G. Muceniece.

Gita Muceniece ar sacensību organizatoriem Rūdolfu Bondaru (no kreisās) un Aivaru Bondaru. Foto: Jēkabpils sporta centrs
Sacensībās startēja 158 dalībnieki. Foto: Jēkabpils sporta centrs
Gitas Mucenieces iegūtie uzvaras kausi. Foto: no albuma

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (6)

  1. Un kam tas vajadzīgs? Es labāk uzēdu ceptus pelmeņus un paskatos kādu filmu, sūcot caur rozā salmiņu baltu pienu.

    7
    9
  2. Lai mazbērniem uz nāves gultas nav jāstāsta, ka visgrandiozākais ko dzīvē no grūtām lietām esi sasniedzis, ir sūcis pieniņu pie teļļuka @Vecums

    5
    3
  3. Jā, taisnība, es pa pieniņu, bet kāds par medaļām, vērtīgi abi scenāriji, zinot, ka drīz noliksi karoti (es salmiņu)

    1
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.