Bauskas Rātsnamā trešdien, 3. oktobrī, Latvijas Republikas veselības ministre Anda Čakša tikās ar Lietuvas veselības ministru Aurēliju Verigu. Viņi parakstīja starpvalstu sadarbības līgumu par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošinājumu abu valstu pierobežā.
Veselības ministri skaidroja, ka līguma mērķis ir ne tikai abu pušu pārrobežu neatliekamo medicīnisko pakalpojumu sniegšana, bet arī informācijas apmaiņa, kopēju treniņu un mācību organizēšana, kā arī medicīnisko pakalpojumu kvalitātes veicināšana.
Bauska tiek piesaukta kā vieta, kur satikties, turklāt šī ir arī pierobežas zona, uz kuru līguma darbība attiecas; tālab vienošanās dokumentu parakstīšanai mūsu pilsēta arī tika izvēlēta, skaidro Veselības ministrijā.
Šī līguma parakstīšana gaidīta un gatavota daudzus gadus, ar Igauniju Latvijai līgums par sadarbību neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā pierobežā ir spēkā jau kopš 2010. gada rudens.
Lietuvā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbs tiek organizēts citādāk, sistēma tur strādā decentralizētāk, tas bijis viens no iemesliem, kāpēc vajadzēja astoņus gadus, lai atrastu risinājumu abu valstu sistēmu salāgošanai. Tomēr, mūsu valsts Veselības ministrijas ieskatā, «..kādu brīdi laikam esot bijusi arī vājāka politiskā griba».
Tagad, pēc līguma parakstīšanas, abu valstu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) vadībai jāizstrādā konkrētas procedūras, kā notiks pacientu uzņemšana izsaukuma brīdī, nodošana no vienas valsts otrai.
Kā reāli praksē notiks ātrās palīdzības darbība abu valstu pierobežā, ko šis līgums dos mūsu iedzīvotājiem, skaidro Kristians Galanders, NMPD direktores vietnieks operatīvajā darbā. No pieredzes sadarbībā ar Igaunijas mediķiem zināms, kā sistēma strādā un cik noderīga tā ir. «Ir bijušas situācijas, kad Rūjienā neatliekamās palīdzības brigāde aizņemta un palīgā steidzas kolēģi no Igaunijas. Notikuši negadījumi pierobežas mežos, kritieni no torņiem, avārijas uz ceļiem, un šajos gadījumos pārrobežas sadarbība reāli ļāvusi glābt dzīvību,» apliecina K. Galanders.
Modelējot situāciju, – ja kādam cilvēkam no Bauskas, kaut vai dodoties uz Panevēžu iepirkties, rodas kāds negadījums, viņš zvana uz 112, zvans tiek saņemts Šauļos zvanu centrā, no turienes operatīvi tiek sameklēta tuvākā brīvā mediķu brigāde, kas steidz palīgā. Cietušais tiek uzņemts, stabilizēts un vests uz norādīto slimnīcu Latvijā, pretim tiek sūtīta mašīna ar Latvijas mediķiem, kas pacientu pārņem, lai vestu uz noteikto stacionāru. Var būt arī cits variants – piemēram, Kurzemē, pie Ezeres, kādam cilvēkam nepieciešama steidzama mediķu palīdzība. Ja tur ap Saldu tobrīd brīvu brigāžu nav, palīgā tiek aicināti mediķi no Lietuvas tuvākās pilsētas ar lielu kapacitāti – no Mažeiķiem, viņi iebrauc Latvijā, sniedz pirmo palīdzību un nogādā cilvēku uz tuvāko slimnīcu Latvijā. Tādus piemērus sadarbības ilustrēšanai min K. Galanders.
Šī pierobežas sadarbība paredz tieši to – Latvijas iedzīvotājus nogādāt uz Latviju, Lietuvas cilvēkus – uz Lietuvu, vienalga, ar kurai valstij tobrīd piederošiem automobiļiem un mediķu brigādēm. Protams, ja negadījumi ir Latvijas vai Lietuvas vidienē, tad stacionēšana notiek konkrētās valsts slimnīcā, bet te stāsts ir par sadarbību pierobežā.
