Saistībā ar Ķekavas apvedceļa būvniecību pavasarī jārēķinās ar palēninātu satiksmi Bauskas virzienā

Saistībā ar Ķekavas apvedceļa būvniecību pavasarī būs jārēķinās ar palēninātu autotransporta satiksmi Bauskas virzienā, aģentūru LETA informēja VSIA “Latvijas valsts ceļi” pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi ir pietuvojušies Rīgai. To laikā Rāmavā paralēli Bauskas šosejai (A7) tiek izbūvēts ceļa uzbērums. Savukārt Bauskas šosejas un Baložu ielas Baložos krustojumā sākts pārbūvēt Rīgas hidroelektrostacijas (HES) un SIA “Rīgas ūdens” maģistrālā ūdensvada posmu – patlaban tiek demontētas vecās caurules un ar rievsienu nostiprinātā ūdensvada trases ierakumā tiek guldītas jaunas caurules.

Zemes darbi – grunts apmaiņa, ceļa uzbērumu izbūve un citi – turpinās arī citur trasē. 

Savukārt trases 23,1.kilometrā sākta testa pāļu dzīšana A7 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu. Ostvalda kanāla caurtekai trases 14,78.kilometrā patlaban tiek izbūvēta hidroizolācija, bet pašvaldības autoceļa C12 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (15,33.kilometrā) tiek izbūvēts režģots pamats. Pašvaldības autoceļa C13 tunelim zem Ķekavas apvedceļa (16,5.kilometrā) ir iebetonētas divas no četrām balstu pamata pēdām, bet ceļa pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (11,66.kilometrā) tiek izbūvēti pāļi.

Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem. Satiksmes ierobežojumi būvdarbu dēļ patlaban nav ieviesti.

Kompānijā atzīmē, ka šobrīd būvdarbu objektā nav ieviesti satiksmes ierobežojumi, taču pavasarī autovadītājiem varētu būt jārēķinās ar zināmām neērtībām un jāplāno papildu laiks ceļā, dodoties ārā no Rīgas vai iebraucot Rīgā pa Bauskas šoseju.

Lai mazinātu neērtības, tiks izbūvēti lokāli apbraucamie ceļi pie Valdlaučiem un Baložiem, pa kuriem tiks organizēta transporta kustība. Tāpat transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka satiksmes organizācija būvdarbu laikā var bieži mainīties.

Iedzīvotājiem jārēķinās, ka pēc Ķekavas apvedceļa izbūves izveidosies autoceļa Ķekava-Plakanciems (V6) pārrāvums – šķērsojums pār apvedceļu nebūs iespējams, bet tā abās pusēs tiks izveidoti apgriešanās laukumi. Autoceļš V6 saglabāsies un turpinās nodrošināt piekļuvi īpašumiem abpus apvedceļam, braucot ar transporta līdzekļiem un izmantojot esošo ceļu tīklu no Jaunciema un Rīgas apvedceļa (A5 Salaspils-Babīte) pusēm, taču būs jārēķinās ar garāku maršrutu.

Patlaban autoceļa V6 un Ķekavas apvedceļa šķērsojums netiek plānots. Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka patlaban tiek izstrādāti risinājumi ātrgaitas dzelzceļa “Rail Baltica” trasei, kas atradīsies apvedceļa un autoceļa V6 tuvumā, līdz ar to pagaidām nav zināms, kādā attālumā un ar kādiem tehniskajiem parametriem tiks izvietots jaunais dzelzceļš. Tāpēc arī patlaban nav iespējams paredzēt, kādi risinājumi būtu nepieciešami vietējā autoceļa un abu ātrgaitas transporta maģistrāļu šķērsojumam, skaidro kompānijā.

Nākotnē piekļūšanas risinājumi minētajā apvidū tiks vērtēti kontekstā ar “Rail Baltica” risinājumiem, kā arī plānoto Rīgas apvedceļa (A5 Salaspils-Babīte) pārbūvi par ātrgaitas autoceļu.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 kilometri joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 kubikmetri smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 metru, bet betona barjeru – 4000 metru. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Jau ziņots, ka 2021.gada jūlijā tika noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt-būvēt-finansēt-uzturēt” modeļa. 

No diviem pretendentiem, kuri iesniedza piedāvājumus, “Kekava ABT” izvēlēts kā saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena. Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds “TIIC 2 (SCA) SICAR”, ko pārvalda TIIC. TIIC ir neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā, kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē.

Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.