Kristīne Sēnele
Vētra 11. jūlijā līdz nepazīšanai izmainījusi arī daudzu baušķenieku iemīļotās pastaigu, nūjošanas un slēpošanas vietas – Likvertenu meža – ainavu.
Akciju sabiedrības (AS) «Latvijas valsts meži» Vidusdaugavas reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Belickis pastāsta «Bauskas Dzīvei», kā apsaimniekotājam sokas ar vēja plosītā sila uzkopšanas darbiem un kas dabas atpūtas tīkotājus sagaida turpmāk.
Jānis Belickis atminas, ka otrajā dienā pēc vētras, atbraucot uz Likvertenu mežu, ar automašīnu iebraukt varēja vien metrus piecdesmit. Tajā dienā satiktie vecāka gadagājuma vietējie iedzīvotāji pauduši, ka dzīvo tuvumā jau ilgi, bet savu mūžu neko tādu nebija piedzīvojuši.
Pirmās divas dienas tika veltītas Likvertenu ceļa un tā turpinājuma līdz pat Lāču mājām atbrīvošanai no kritušajiem kokiem. Tad darbu varēju sākt «Latvijas vlsts mežu» (LVM) plānotāji, rūpīgi apsekojot teritoriju. «Lai arī pirmajos dronu uzlidojumos šķita, ka nemaz tik daudz meža nebūs jāizvāc, tomēr, sākot apsekošanu, atklājām, ka postījumi ir lieli, turklāt visā platībā. Daļa teritorijas saskaņā ar normatīvos definēto bija kļuvusi par retaini, kura nevar turpināt augt, un arī tā bija jānovāc. Tāpat vētra parādīja, ka vietās, kur bija veiktas dažas izlases cirtes, atstātie koki šādā vējā ļoti cieš. Tik spēcīgās vēja brāzmās mežs jebkurā gadījumā cieš, taču izlases ciršu metode ir vairāk pakļauta postījumiem,» pauda J. Belickis.
Vējš bija plosījies visā teritorijā, ko Bauskas un apkārtnes iedzīvotāji pazīst kā Likvertenu mežu, laužot un izgāžot kokus gan privātajos, gan LVM apsaimniekotajos gabalos. Vienā vietā postījumi bijuši mazāki, bet citviet – lielāki, tāpēc apsaimniekotājam novākšanas un atjaunošanas cirtes bija jāveic visā 13 hektāru platībā. LVM pārstāvis lēš, ka no kopējās teritorijas aptuveni 80% bija vētras skarti. Spēcīgajā vējā ar būtiskām brāzmām sagāzti un nolauzti dažādu sugu koki. Tradicionāli pirmie cieš bērzi un egles, taču pēdējo Likvertenos nav pārāk daudz. Priedes it kā skaitās noturīgākas, taču arī tās nav spējušas stāties pretim brāzmu spēkam.
Kad plānotāji bija apsekojuši mežu un sagatavojuši nākotnes izstrādājamās teritorijas, tika saņemts Valsts meža dienesta apliecinājums, kas ļāva sākt darbus. Pašreiz novākšanas cirtes ir pilnībā pabeigtas visos 13 hektāros, vēl tiek izvākti pēdējie kokmateriāli. Tāpat tiek savāktas visas atliekas (galotnes, zari, koksnes daļas, kurām nav atbilstošs garums, kvalitāte, diametrs un no kurām nevar iegūt vērtīgāku sortimentu), kas ir šajās cirtēs. Tās vēlāk tiks šķeldotas. Pagaidām tās ir sakrautas kaudzēs, tām jānostāv un jāizžūst, lai iegūtu iespējami lielāku vērtību. LVM pārdod enerģiju kilovatos, nevis berkubos un, ja koksne sausāka, tās enerģijas vērtība ir lielāka. Šķeldas kaudzes tiek pārsegtas ar speciālu materiālu, kas līdzinās kartonam. Kaudze neizlīst cauri un labi žūst, bet papīrs pēc tam arī tiek sastrādāts šķeldā.
Šķeldas kaudzes pašlaik vēl nav uzmērītas, tāpēc J. Belickis precīzus apjomus pateikt nevar. Kolēģu aplēses liecinot, ka tie varētu būt 2000 berkubikmetru šķeldas, ko izdotos iegūt. Savukārt attiecībā uz kvalitatīvo kokmateriālu no atjaunošanas cirtēm, kur visus kokus varēja ievākt, iegūti 3200 kubikmetru sortimenta, bet izlases cirtēs, kur izvākti tikai bojātie koki, – nepilni 3000 kubikmetru. Zināmu procentu koksnes vējgāze, protams, esot sabojājusi, taču tajā pašā laikā ir arī koki, kas izgāzti ar visām saknēm un tiem nav iekšēju plaisu, līdz ar to tas ir tikpat kvalitatīvs materiāls kā zāģētais.
J. Belickis atklāj, ka tradicionāli Latvijā ir iespēja iegūt malku pašpatēriņam no LVM apsaimniekotajiem mežiem. Turklāt tā ir bezmaksas iespēja. Vietās, kur LVM ir pabeigusi cirsmas un sakrāvusi kaudzēs šķeldu, pēc tehnikas darba paliekot pāri materiāls, ko ar rokām vēl var savākt. Lai to varētu darīt, ir jāpiesakās vai nu pie mežkopjiem, vai ražošanas cilvēkiem, vai arī jāraksta uz Vidusdaugavas mežsaimniecības e-pastu. LVM pārstāvis smej, ka visai Bauskai gan te malkas noteikti nepietikšot. Tiem, kas izrādījuši interesi, tiek ierādīta vieta, kur var lasīt pašpatēriņam pāri palikušo malkas materiālu, tad jānoslēdz ļoti vienkāršots līgums, kurā noteikts, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, kāda drošības tehnika jāievēro.
Tomēr, kā uzsver J. Belickis, sava nodeva ir jāatstāj arī dabai. Dažkārt cirsmās palikušie resnie, sausie koki nav LVM izšķērdība, bet gan rūpes par meža vidi, kurai šāda koksne ir vajadzīga.
Jūlija notikumi ieviesuši korekcijas Likvertenu meža apsaimniekošanas plānā, ko LVM bija saskaņojusi ar pašvaldību. Ar Bauskas novada pašvaldību esot vienošanās, ka pēc primāro sakopšanas darbu paveikšanas tiks veidots jauns plānojums atbilstoši esošajai situācijai.
Iedzīvotājus visvairāk interesē, vai arī pēc postījumu novēršanas Likvertenu mežā būs iespējas pastaigāties un nodoties sportiskām aktivitātēm. J. Belickis apstiprina, ka LVM šo teritoriju ir noteikusi kā sabiedrībai svarīgu. Kaut tajā tiek veikta arī saimnieciskā darbība, tomēr iedzīvotāju intereses tikšot respektētas. Grūtāk prognozēt, vai šogad iecienītās slēpošanas trases būs pilnībā atbrīvotas no zariem un pieejamas interesentiem. «Jāņem vērā, ka daļu no šīm brauktuvēm izmantojām kokmateriālu pievešanai. Lai arī laikapstākļi bija ļoti labvēlīgi un centāmies brauktuves saudzēt, tomēr kādās vietā tie bojājumi būs. Kad visus nepieciešamos darbus būsim veikuši, bojātās vietas līdzināsim. Slēpošanas un pastaigu taku izvietojumu konceptuāli nemainīsim. Kaut kur tās brauktuves būs jāuzlabo, bet tie ir secīgi darbi. Ir lietas, kas jāizdara pirms tam,» pauž J. Belickis.
Nākamais darāmais, ko noteikti jāuzspēj vēl šogad, – sagatavot augsni, lai jau pavasarī atjaunošanas cirtēs, kur šobrīd viss izvākts, varētu stādīt un atjaunot mežu. J. Belickis skaidro, ka Likvertenu mežā it kā ir daudz priežu un to audžu, taču augsne ir ļoti auglīga. Tas apgrūtinot jaunu priežu audžu izveidošanu. Tik strauji veidojas apaugums, krūmājs, izaug mazvērtīgākas koku sugas un zāle, ka priede dabiski iesēties nevar. Tāpēc ļoti svarīgi esot nepalaist kādu gadu garām, jo pēc tam lielas pūles jāvelta cīniņam ar apaugumu. Stādāmā koku suga tiks izvēlēta atbilstoši augšanas apstākļiem. Kur tie atļaus, tikšot stādītas priedes. «Ir zināms optimisms, ka tur, kur bijušas vējgāzes, saules būs pietiekoši, lai iestādītās priedes labāk augtu,» papildina J. Belickis.
Pastaigāties drīkst; jāņem vērā brīdinājumi
Arī pašlaik, kamēr uzkopšanas darbi vēl norit, iedzīvotāji drīkst pastaigāties pa Likvertenu mežu. Teritorija nav slēgta, taču LVM lietotnes rekreācijas vietu sarakstā gan tā šādi atzīmēta, jo, kamēr mežs nav pārāk pievilcīgs, ceļotāji uz turieni netiek speciāli aicināti. LVM pārstāvis aicina iedzīvotājus meža tehnikai netuvoties, tāpat ņemt vērā izvietotos brīdinājumus, piemēram, tobrīd pie brauktuves izvietotais lielais zaļais punkts vēsta, ka tur drīkst braukt. Ceļi mežā ir šauri, un samainīties ar meža tehniku būtu ļoti sarežģīti.
«Cilvēki sāpīgi uztver ainavas izmaiņas. Saprotams, ka vētra ir nepatīkams notikums mežā, bet ainava nomainīsies, būs jaunas, skaistas jaunaudzes. Nevajag par to tik ļoti kreņķēties. Tiksim galā, sakārtosim, un augs te atkal mežs,» teic J. Belickis. ◆
Reklāma