Ar atklāšanas koncertu Mazajā ģildē plkst.20 šovakar sāksies XXI
Starptautiskais senās mūzikas festivāls, portālu informēja
festivāla organizatori.
Festivāla atklāšanas koncertā uzstāsies soliste Elīna Šimkus, kura
sava koncerta programmā vēlējusies apvienot sievietes romantiskajai
sajūtai raksturīgus tēlus.
Viena koncerta daļa vairāk būšot veltīta sievietēm valdniecēm un
karotājām, jo skanēs itāļu baroka operu ārijas, bet otrajā tiks
atskaņotas angļu 16.gadsimta otrās puses dziesmas, kuras tradicionāli
skanējušas angļu teātrī. Šajās kompozīcijās primāra esot nevis mūzika,
bet dziedātie teksti, kuri ir par mīlestību.
Kā stāstīja Šimkus, viņa baroka mūzikā vēlas ienest cilvēcīgumu un
siltumu. “Daudziem baroka mūzika asociējas ar stīvumu. Es šajā ļoti
strukturētajā mūzikā vēlos ielikt brīvību,” stāstīja dziedātāja. Šimkus
dziedājumu pavadīs orķestris “Collegium Musicum Riga”. “Viņa nogalina,
mīl un ienīst. Viņa ir visas liktenīgās sievietes, ko varat iedomāties –
Kleopatra, Mēdeja un citas varones,” piebilda orķestra vadītājs Māris
Kupčs. Koncertā skanēšot arī hercoga Jēkaba laulātās draudzenes – Luīzes
Šarlotes – iemīļotākā komponista Tomasa Kempiona kompozīcijas.
Rīt, 9.jūlijā, koncertā Rīgas Domā skanēs gregoriskie dziedājumi dūdu
pavadījumā. Koncertā piedalīsies “Schola Cantorum Riga” un dūdu spēles
meistari Ieva Nīmane un Māris Jēkabsons. “Manuprāt, viena lieta ir nošu
materiāls un fakti, kurus zinām, bet pilnīgi cita – kā aizraujoši un
interesanti izstāstīt stāstu,” norādīja “Schola Cantorum Riga” vadītājs
Guntars Prānis. Viņaprāt, pat ja kaut kas faktoloģiski nav zināms, ir
iespējams domāt par to, kā tas būtu varējis būt. “Zinām, ka viduslaikos
mūki klosteros atskaņojuši dažādus dziedājumus. Jautājums ir – vai viņi
nepazina instrumentus?” Mūzikas instrumenti esot redzami, piemēram,
ikonogrāfijā. Pēc Prāņa teiktā, instrumenti un balsis, visticamāk, ir
satikušās. ” Arī Livonijā, iespējams, šāda prakse tikusi piekopta,
etnogrāfiskajiem elementiem savijoties kopā ar sakrālo mūziku un
veidojot vienu īpašu, tieši mums raksturīgu stāstu,” piebilda mūziķis.
Koncertā “Schola Cantorum Riga” radīs iztēles telpu, kurā to varēs
izbaudīt.
Festivāla vadītājs un “Latvijas koncertu” valdes loceklis Guntars
Ķirsis īpaši izcēlis 10.jūlijā Svētā Pētera baznīcā notiekošo Indijas
senās mūzikas koncertu “No Indijas caur tūkstošgadēm”. Šī koncerta
iekļaušanu festivāla programmā Ķirsis raksturoja kā kaut ko īpašu, ko
citi nedara. “Ne visi izprot un atbalsta šo piegājienu, bet mēs nevaram
noskatīties, ka tādas senās kultūras kā Ķīna un Indija tiek piemirstas.
Festivālā tāpēc šogad notiks Indijas senās mūzikas koncerts. Mēs
nekautrēsimies salīdzināt Eiropas jaunību ar ļoti senu kultūru,”
stāstīja Ķirsis.
Plkst.19 koncertā Svētā Pētera baznīcā mūziķi Akašs Sergejs Ancupovs
no Latvijas, Sandžu Višnu Sahai no Indijas un Ludmila Žurkova no
Latvijas spēlēs senas un simboliskas rāgas no Ziemeļindijas, kuru
atskaņošana saistīta ar saulrieta laiku un vēlajām vakara stundām.
Šajā pašā dienā plkst.22 Svētā Pētera baznīcā notiks Latvijas Radio
kora koncerts, kurā tiks atskaņota Henrija Pērsela mūzika. Šajā koncertā
īpaša loma būšot arī gaismām, jo tiks izgaismotas baznīcas velves.
Koncertā piedalīsies Latvijas Radio kora grupa, soprāns Gunta Gelgote,
klavesīniste Ieva Saliete, vijolnieks Raimonds Melderis, vijolniece
Lāsma Meldere, altiste Zane Stafecka, “viola da gamba” spēlētājs Ainārs
Paukšēns, kontrabasists Jurģis Klotiņš un teorbas spēlētājs Mārtiņš
Garkevičs. Koncertu diriģēs Pēteris Vaickovskis.
Savukārt sestdien, 11.jūlijā, plkst.18 Rundāles
pils Baltajā zālē paredzēts “Sinfonietta Rīga” un vijolnieka Džuljāno
Karminjolas koncerts. “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskā producente Baiba
Kurpniece Karminjolu raksturoja kā enerģētisku, bet ļoti izsmalcinātu
mūziķi. “Viņa priekšnesums ir emocionāls, bet ļoti sabalansēts,”
norādīja Kurpniece. Koncertā skanēs Antonio Vivaldi, Johana Ādolfa
Hases, Karla Fīlipa Emanuela Baha, kā arī Volfganga Amadeja Mocerta
mūzika. Festivāla noslēguma koncertā 11.jūlijā plkst.22 Rundāles
pils dārzā skanēs Vivaldi “Gadalaiki”. Pirmo reizi solists skaņdarba
atskaņojumā būs vienpadsmit gadus vecais brīnumbērns Daniils Bulajevs,
kurš jau astoņus gadus spēlē gan vijoli, gan klavieres.
Rundāles pils Baltajā zālē
11.jūlijā plkst.13 būs skatāms koncertuzvedums bērniem “Pasaka par
ķēniņu Strazdubārdu”. Uzvedums ļaus mazajiem klausītājiem iepazīt gudro
ķēniņu Strazdubārdu, kurš pārmācīs izlutināto un kaprīzo princesi. Kā
stāstīja “Latvijas koncertu” producente Karina Bērziņa, festivāla
organizatori pamanījuši, ka baroka mūzika spēj bērnus uzrunāt, jo viņi
var iejusties pasakā, kurā ir prinči un princeses. Uzvedumā piedalīsies
baroka orķestra “Collegium Musicum Riga” solistu ansamblis Kupča vadībā,
koris “Collegium Choro Musici Riga”, seno deju grupa “La Maison Noble”
Stellas Upacieres vadībā, mecosoprāns Baiba Berķe, tenors Juris Vizbulis
un deju studijas “Freska” dejotāji Tatjanas Pavļeņinas vadībā. Pirms
uzveduma bērniem notiks arī radošās darbnīcas.
