www.bauskasdzive.lv
No 14. februāra līdz 17. martam norisinās sabiedriskā apspriešana par vēja elektrostaciju (VES) parka “Bauska-Ķekava-Ogre” ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu. Iedzīvotāji var iepazīties ar projekta dokumentāciju un izteikt savu viedokli, savukārt sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks Vecumnieku tautas namā pirmdien, 3. martā, pulksten 18, portālu informēja uzņēmumā SIA “Latvijas vēja parki”.
Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu sagatavoja Igaunijas uzņēmums “Skepast&Puhkim” un tā apakšuzņēmējs SIA “Skepast&Puhkim”.
Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanas laikā vērtēta paredzētās darbības radītā
trokšņa ietekme, mirgošanas efekts, ietekme uz dabas vērtībām un bioloģisko
daudzveidību, padziļināti analizējot ietekmi uz ornitofaunu un sikspārņiem, ietekmi uz apkārtnes
ainavu un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī augsnes, grunts, gruntsūdens un virszemes ūdeņu
piesārņojuma iespējamību. Ietekme uz gaisa kvalitāti analizēta VES parka būvniecības
procesam, jo parka ekspluatācijas laikā emisijas gaisā neveidosies, norādīts IVN ziņojumā.
IVN secināts, ka nav identificēti tādi faktori, kas nepieļautu projekta realizāciju, tomēr nepieciešams veikt vairākus ietekmi mazinošus pasākumus. Šie nosacījumi attiecas uz trokšņa līmeni, mirgošanas efektu, dzīvnieku un putnu aizsardzību, kā arī biotopu un ainavas saglabāšanu.
Lai nodrošinātu iespējami mazāku ietekmi uz vidi, noteikti vairāki obligātie nosacījumi. Paredzēts, ka vēja turbīnu augstums nepārsniegs 300 metrus, bet maksimālā jauda būs 8 megavati. Projektēšanas stadijā jāizvēlas turbīnu modeļi, kuru trokšņa un mirgošanas efekts neatšķiras no sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma modeļiem. Ja būvprojekta izstrādes laikā paredzētas izmaiņas turbīnu novietojumā, nepieciešams veikt atkārtotu izvērtējumu par iespējamo ietekmi uz vidi, īpaši attiecībā uz trokšņa un mirgošanas efektu.
Sākotnējā projekta versijā tika plānota 51 vēja elektrostacijas izbūve, taču, ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības ekspertu ieteikumus un valsts institūciju norādījumus, vēja turbīnu skaits tika samazināts līdz 18, ievērojot optimālo novietojumu, kas mazinātu ietekmi uz vidi.
Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas noteica izmaiņas projektā, bija konstatētie aizsargājamie biotopi, tostarp boreālie meži un mitrāji, kuru fragmentācija varētu būtiski ietekmēt vietējo ekosistēmu. Īpaša uzmanība pievērsta sikspārņu un putnu migrācijas ceļiem. Tādējādi atmežošana būs pieļaujama tikai laika posmā no augusta līdz 15. februārim (ārpus putnu ligzdošanas perioda). Tāpat būs jāveic regulārs sikspārņu monitorings vēja parka darbības laikā.
Vienlaikus norādīts, ka izcirtumos un jaunaudzēs pēc iespējas jāsaglabā gan ekoloģiskas nozīmes koki, gan dobumainie koki. Ja kāds šāds koks tiek nozāģēts, tā kritalas nesazāģētas jāsaglabā tuvākajā apkārtnē.
Putnu aizsardzības nolūkos uz vēja turbīnām jānovieto speciālas novērošanas kameras, kas ļautu analizēt putnu uzvedību un nepieciešamības gadījumā samazināt turbīnu darbību noteiktos laika posmos.
Ainavu eksperti norādīja, ka vēja turbīnu izvietojums kopumā atbilst pieļaujamajiem ainavas kvalitātes kritērijiem, taču, lai saglabātu noteiktu ainavisko vērtību, dažās vietās bija nepieciešams veikt korekcijas turbīnu izvietojumā.
Izpētē tika secināts, ka VES-18, kas sākotnēji tika plānota cieši blakus Aklajam ezeram Vecumnieku pagastā, realizācija nav iespējama, jo VES izbūve būtiski ietekmētu apvidus hidroloģisko režīmu, kā arī pastiprinātu meža platību fragmentāciju, kas, savukārt, negatīvi ietekmētu noteiktā biotopa platību un īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes tajā. Bez tam, arī ainavu eksperti rekomendēja šo turbīnu izslēgt no parka teritorijas, jo saskatāma ietekme uz ainavu, raugoties no Aklā ezera vietas.
Projekta plānošanas gaitā tika ievērots arī normatīvais regulējums par kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem – teritorijā esošie kultūras mantojuma objekti tiks saglabāti neskarti, un vēja parka infrastruktūra netiks izvietota to tuvumā.
Trokšņa modelēšanas rezultāti liecina, ka vēja elektrostaciju radītais troksnis nepārsniegs normatīvajos aktos noteiktās robežas. Pētījums parādīja, ka maksimālais trokšņa līmenis apdzīvotās vietās nepārsniegs 40 dB, kas ir līdzvērtīgs dabiskam meža fona troksnim un iekļaujas pieļaujamajās normās.
Mirgošanas efekta modelēšanas rezultāti parāda, ka optimizētajā projekta versijā ilgstošs mirgošanas efekts būs sastopams tikai ierobežotā teritorijā, un tas neietekmēs dzīvojamo zonu. Lai samazinātu šo efektu, turbīnas izvietotas ar lielākiem attālumiem cita no citas.
Tika izskatīti arī sabiedrības drošības aspekti, tostarp iespējamie riski saistībā ar ledus gabalu krišanu no turbīnām ziemas periodā. Šo risku mazināšanai paredzēti drošības pasākumi, kas ierobežos piekļuvi noteiktām zonām un brīdinās par iespējamām bīstamām situācijām.
Sabiedrības informēšana un līdzdalība IVN procesā bija viens no svarīgākajiem aspektiem projekta plānošanā. No 2024. gada februāra līdz martam tika rīkotas trīs publiskas apspriedes Baldonē, Vecumniekos un Tomē, kurās iedzīvotājiem bija iespēja uzdot jautājumus un paust savus viedokļus. Kopumā sabiedriskās apspriešanas procesā tika saņemti vairāk nekā 100 jautājumi un priekšlikumi, kas attiecās uz iespējamo ietekmi uz vidi, trokšņa līmeni un dabas aizsardzību.
Papildus tika organizēti semināri par bioloģisko daudzveidību, ainavu un kultūrvēsturi, kā arī citiem jautājumiem. Iedzīvotāju un vides ekspertu rekomendācijas tika ņemtas vērā un iekļautas projekta gala versijā, nodrošinot, ka vēja parka ietekme tiek mazināta līdz iespējamam minimumam.
tā saistītās infrastruktūras izbūve Ķekavas novada Baldones pagastā un Bauskas novada Vecumnieku
pagastā. VES parkam tuvākās apdzīvotās vietas ir Baldones pilsēta (izpētes teritorija izvietota ap 1 km uz DA no Baldones), kā arī vairāki ciemi – Vecumnieki (izpētes teritorija izvietota ap 5 km uz Z no
Vecumniekiem), Mercendarbe, Vārpas, Piebalgas, Dzelzāmurs, Zvirgzde.
Pabeidzot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, tiks uzsākta vēja elektrostaciju parka būvprojekta izstrāde. Šajā posmā tiks detalizēti izstrādāti tehnoloģiskie risinājumi un veikti precīzi aprēķini, kas saistīti ar vēja elektrostaciju izbūves objektiem un infrastruktūru. Būvprojektā iekļaus arī transportēšanas shēmu, kas nosaka, kā vēja turbīnas tiek nogādātas no rūpnīcas uz montāžas vietu, kā arī plānots vispārējais darbu organizācijas process. Lai gan ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā izmantotie raksturlielumi ir maksimāli pielāgoti plānotajam darbības apjomam, atsevišķi tehniskie risinājumi projekta realizācijas gaitā var tikt precizēti. Pēc būvprojekta apstiprināšanas tiks uzsākta būvniecība.
Būvniecības process tiks sākts ar atmežošanas darbiem, kas nepieciešami, lai atbrīvotu teritoriju vēja elektrostaciju montāžas un saistītās infrastruktūras izbūvei. Vienlaikus tiks veikta meliorācijas sistēmu pārkārtošana, lai nodrošinātu pareizu ūdens atvadi un saglabātu hidroloģisko līdzsvaru teritorijā. Pēc tam tiks uzsākta pievedceļu un laukumu izbūve, kas nodrošinās piekļuvi būvlaukumiem un atvieglos turpmākos montāžas darbus. Paralēli tiks veikta inženierkomunikāciju izbūve, kas ietver elektrības kabeļu un citu infrastruktūras elementu ievietošanu atbilstoši projektētajām specifikācijām.
Kad infrastruktūra būs sagatavota, sāksies vēja elektrostaciju pamatu un pamatnes izbūve. Šis posms ietver dziļu pamatu sagatavošanu un stiprināšanu, lai nodrošinātu konstrukciju stabilitāti. Pēc pamatņu izbūves sekos vēja elektrostaciju elementu piegāde no ražotāja līdz montāžas vietai. Pēc tam, kad turbīnas ir pilnībā uzstādītas un savienotas ar elektrotīkliem, tiks veikta teritorijas rekultivācija.
Nākamais posms ir vēja elektrostaciju kopējā testēšana un ieregulēšana. Šajā posmā tiks veikta sistēmu pārbaude, nodrošinot, ka visi tehniskie parametri atbilst plānotajiem darbības rādītājiem un ka elektrostacijas spēj darboties optimāli. Pēc veiksmīgas testēšanas un ekspluatācijas atbilstības pārbaudes vēja elektrostaciju parks tiek nodots ekspluatācijā, un tas sāk ražot elektrību atbilstoši plānotajai jaudai un darbības režīmam.
paredzēts realizēt līdz 2025. gada beigām. Parka būvniecības darbi varētu aizņemt apmēram 2
gadus. VES parka “Bauska-Ķekava-Ogre” darbības uzsākšana plānota 2028. gadā. Foto: no arhīva
Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes notiks 25.februārī plkst.18 Tomes tautas namā, Tomē, Ogres novadā, 28.februārī plkst.18 Daugmales multifunkcionālajā centrā, “Skola”, Daugmales pagastā, Ķekavas novadā, un 3.martā plkst.18 Vecumnieku tautas namā, Rīgas ielā 5, Vecumniekos, Bauskas novadā.
Sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm varēs pieslēgties arī tiešsaistē. Sanāksmes saites tiks publicētas sanāksmes dienas rītā vietnē: “skpk.lv/zinas/”.
Iepazīties ar ziņojumu un citiem sagatavotajiem dokumentiem var Bauskas novada pašvaldības tīmekļa
vietnē “bauskasnovads.lv” un Bauskas novada pašvaldībā, Vecumnieku apvienības pārvaldes klientu apkalpošanas centrā, kā arī “Latvijas vēja parki” tīmekļa vietnē “vejaparki.lv“. Ar sagatavoto Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un tā pielikumiem iespējams iepazīties SIA “Skepast&Puhkim” tīmekļa vietnē “skpk.lv/zinas/”.
Rakstiskus priekšlikumus un viedokļus par ziņojumu var iesniegt Enerģētikas un vides aģentūrā līdz 2025.gada 17.martam.
Jau ziņojām, ka Bauskas novada Vecumnieku pagasta un Ķekavas novada Baldones pagasta teritorijā esošajos Latvijas valstij piederošajos mežos paredzēts izbūvēt vēja parku, kurā darbotos līdz 20 vēja elektrostacijas (turbīnas), kur katras stacijas nominālā jauda būs līdz astoņi megavati. Prognozēts, ka vienas stacijas torņa maksimālais augstums var sasniegt 300 metru, rotoru diametrs līdz 200 m.
Prognozējams, ka tiks atjaunoti un potenciāli izbūvēti vairāki kilometri pievedceļu, kā arī attīstīta elektropārvades infrastruktūra. Pērn stājās spēkā noteikumi par vēja elektrostaciju maksājumu kārtību vietējās kopienas attīstībai. Tie paredz, ka finansiālais labums pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parka tuvumā, būs 2500 eiro gadā bez pievienotās vērtības nodokļa par katru (arī nepilnu) vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu. Maksājums tiks sadalīts divās vienādās daļās – 50% iedzīvotājiem (ēku īpašniekiem) un 50% pašvaldībai.
Minimālais finansiālais labums gadā iedzīvotājam būs viena mēnešalga, bet maksimālais apmērs – trīs mēnešalgas, un tas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Maksājumu nodrošinās vēja projektu attīstītājs no saviem līdzekļiem.
Ieguldījums vietējā kopienā attieksies kā uz vēja parkiem sauszemē, tā arī uz jūrā izvietotajām vēja turbīnām, kuru jauda ir vismaz viens megavats un vairāk. Ieguldījums vietējā kopienā tiks piemērots tajos gadījumos, kad vēja turbīnas sauszemē atradīsies 2 km attālumā no dzīvojamās ēkas, bet jūrā vēja parks atradīsies līdz 25 km attālumā no krasta.
Ja vēja projekta attīstītājs plāno palielināt jaudu jau uzstādītai vēja elektrostacijai vai palielināt turbīnu skaitu jau izveidotā vēja parkā, arī tad projekta attīstītājam būs jāsniedz ieguldījums vietējai kopienai.
Īsts maitasputnu uzlidojums.Būvējiet savās valstīs cik uziet,bet nē,jālien kaimiņzemē.Un kas jūrā liedz būvēt vēja rotorus?
vien tas vējelis, kā šodien, nepūš un viss. Bet, tam investoram banka tos miljonus ir aizdevusi ar garantiju, garantiju, ka tos atgūs no kārtējā tarifu pieauguma šai precei. To netirgos ar atlaidēm, kādas redzam veikalos, sakarā ar realizācijas termiņa beigām.
Igaunijas vēja parku skandāls gan liecina par sliktu šiem krāpniekprojektiem.
Te nu mēs sākam plūkt “zaļo” elektroauto ieviešanas augļus.
Un tie ir tikai pumpuriņi. Agrāk skaistajās meža ainavās parādīsies televīzijas torņa līmeņa monstri ar kustīgiem rotoriem. Un “zaļā” kursa bīdītāji ar putām uz lūpām baros ar visādiem “pētījumiem”, ka tas nevienam nekaitē.
Gandrīz katramvajadzēs savu elektroauto pieslēgt pie sava 25A vai pat jaudīgāka pieslēguma, ko esošais elektroapgādes modelis nevar nodrošināt. Tad nu apaugsim ar vēja turbīnu monstriem un saules paneļu laukiem. Dzīvosim zaļi.
Bet ja bez demagoģijas, kas ir slikts, ja Latvjiā iegūst tīru elektrību? Elektrības ražošana ir tāda pat ražošana kā taisīt mēbeles, audzēt pārtiku, kur visa vietējā ražošana pienes labumu, vai ne tā? Jautājums – kādu labumu valstij dod tas, ka iedzīvotāji pērk no citām valstīm degvielu, lai to šeit izkūpinātu tā vietā lai ražotu degvielu paši? Mēs varam visu pirkt no ārzemēm, vai ne? Turklāt enerģija nav parasta nozare kā mēbeles piemēram – elektrība līdztekus pārtikai ir stratēģiskā nozare – t.i. jo valsts ir pašpietiekamāka, jo lielākas iespējas pārvarēt globālas krīzes.
Ziemā saules paneļu jauda ir tikai 14%…
Latvijā samazināts vēja stiprums ir konstatēts 50 pēdējos gadus .. ne viens ne otrs projekts Latvijai NAV izdevīgs. Jautājums – kāpēc atkal tiek jata latvieša dvēsele? Cena būs augsta jo būs enerģijas trūkums. Nav jābūt profesoram lai to visu saprastu
Tagad aizliegs kurināt ar malku,lai piespiedu kārtā cilvēki pirktu dārgo elektrību un gāzi. Vai tiešām tas viss nav saprotams?
Ainavas piesārņošana nav demagoģija. Un tā nav “zaļa.”
Ja pareizi saprotu, tad, piemēram, Dānija ir pilnīgi degradējusies valsts, dzīves līmenis tur ir zemāks par grīdlīsti, cilvēki tur ir apspiesti deģenerāti. Vai tā ? Jo vēja turbīnas tur ir VISUR.
Kur ir pētījumi par kritenem Vecumniekos?
Man ir fotogrāfijas,bet vai jums ir????
Fotogrāfijas pirms gada un pirms divām nedēļām.
Lūdzu pētītājus atbildēt uz šo jautājumu.
Par dāņu vēja ģeneratoru problēmām aizmirsi pieminēt?!To ka pie mums paredzēti giganti Zaķusalas TV torņa augstumā aizmirsi pieminēt.Un šo gigantu nelabvēlīgo ietekmi 50 km rādiusā?!Uzpirktais demagogs!
Vācijā sāk runāt par ģeneratoru nojaukšanu un atomelektrostaciju atjaunošanu, jo ir ļoti dārga šo monstru apkope!
“Un šo gigantu nelabvēlīgo ietekmi 50 km rādiusā?!” – nu, nu, par šo gribētu dzirdēt sīkāk.
Kaut kā šķiet, ka liela daļa komentētāju ikdienā patērē nepareizās valsts radīto propagandu.
Iepirksim ogles un gāzi no austrumu kaimiņiem un nu tik būs labi mūžīgi dzīvot padomju savienībā, ne?
izskatās, gan emmiņai, gan vēl daudziem sektantiem metemātika, fizika un dabaszinātnes palikušas tur, līdz kurienei deldētie skolu koridori nav sniegušies. Var jau arī šajos laikos “spriest” par lietām, no kurām spriedējam maza apjausma, filozofiski spriedelēt. Ir jau arī vēl otrs variants, personīgā ieinteresētība, bet kā vārdā, to, kuriem mēs pārdodam šo Latvijas zemi un vēl piedevām viņiem maksājam ikmēneša nodevas, līdzīgas kā mazo HES īpašniekiem. Tad cik tālu iesim neokoloniālisma virzienā, kur peļņa garantēta vien turbīnu ražotājiem un bankām, peļņa valsts garantēta, jo kurš ražos un aizdos miljonus, ja nebūs pretī garantijas. Vien šīs garantijas segšana paredzēta no mūsu maciņiem jau tagad nesamērīgi dārgās elektrības cenas veidā.
tev var būt kaut desmit un vairāk poršu, maibahu vai citu, vēl dārgāku auto, bet ja tev nebūs degvielas ko liet šo dārgo auto bākās, tad kaut vai dzemdētājas aizgādāšanā līdz slimnīcai visiem šiem tavien automobiļiem būs nulles vērtība, mūsu gadījumā- nebūs vēja vai nespīdēs saule un iepirksim mēs to trūkstošo jau par kaut pāris eiro par kwh un vēl piedevām segsim šo propelleru uzstādītāju kredītus, “zaļās politikas” ieviesēju garantētus.
Šo tematu pat nav jēgas apspriest.Ieejiet ”Zaļās brīvības” vietnē piem.,facebook un redzēsiet cilvēku reakciju.
Protams, protams, ieejam vēl vakcīnskeptiķu grupā un palasam kā lidmašīnās debesīs atstāj kaitīgu ķīmijas mākoni.
Bet ok, ja reiz viss ir tik SLIKTI, tad kāds ir risinājums? Pieprasījums aug un tikai augs, visu starpību pirksim pa dārgo? Griezīsim TEC’us 24/7, kas arī starp citu ir dārgais ražošanas veids? Par HES’iem varat nemaz te nesapņot, tos visu laiku darbināt nav vienkārši iespējams, turklāt lielākoties tiem strādā tikai daļa turbīnu un tajos katru mīļi brīdi ir jāveic uzturēšanas darbi.
Celsim AES par naudu, kuras nav? AES gan jau arī bļaus, ka nav droši.
Dedzināsim atkritumus, lai kaut ko ražotu? Hmm, arī nē, visus projektus iedzīvotāji norauj podā. Interesanti gan, ka ārzemēs šādas dedzinātāvas strādā lielpilsētu centros, no ārpuses paslēptas kā biroju ēkas, bet mums redz kaut kur nosacīti mazapdzīvotā vietā šāds risinājums nav drošs un visu piesmirdināšot.
Kad britu salās parādījās pirmie auto – bija jāsūta tiem pa priekšu viri ar karodziņiem , kuri brīdināja par auto tuvošanos. Un šodiem? Šodien visi auto piecieš…Tas pats ar vēja parkiem – to strāvu jau vajag un ir jādara.
Tiem kas aizstāv ”zaļo” enerģiju-tātad jums vajag vēl dārgāku?Nosauciet valsti(to pašu Dāniju) kur pēc maldenerģijas ieviešanas tās cena samazinājusies.
Tas Kancītis apvaino citus panikošanā,bet pats muld brīnumu lietas.Kuru valstu lielpilsētu centros maskētie biroji dedzina atkritumus?Nosauc!Pats lasa muļķības,bet oponentiem uzbrūk.Pa kaklu Kancim!
Nē, nu jums nedaudz jūk kā rodas elektrības cenas, bet nu lai jau būtu. Turpināsim tērēt bezjēgā un ražot pa dārgo un tad brīnīsimies kāpēc cena arī paliek lielāka
Par atkritumu dedzinātāvu, lūdzu – https://en.wikipedia.org/wiki/Amager_Bakke
Saputrojos par atrašanās vietu, no centra to var redzēt, nevis tā tur atrodas, bet domu tas nemaina.
Pēc visa spriežot daudziem nav īsti saprotams kā veidojas elektrības cena un kāda tam ir saistība ar ģenerācijas jaudām. Lai saprastu ir jāsāk ar pašu vienkāršāko – ja reģionā ir lētās enerģijas deficīts, tad ir nepieciešams pirkt dārgu elektrību – katrā valstī ir dārgie ģeneratori, kuri paredzēti šādu iztrūkumu segšanai – tie parasti ir TEC, kuri darbojas ar gāzi vai oglēm. Tāpec nupat bija lielas cenas pie mums, jo tie tika ieslēgti. Mūsu reģionā ir enerģijas deficīts (LV, EE, LT), tāpēc enerģija ir jāpērk no ārpuses un mums ir 2 varianti – Polija un Skandināvija. Skandināvijā nereti ir lētā enerģija, taču kabelis ir pušu un tik daudz vairs dabūt nevar kā gribētos. Tāpēc IR SVARĪGI, lai mums reģionā nebūtu enerģijas deficīts, vismaz ne tādā izpratnē kāds ir šobrīd. Saule un vējš un hes ir lēta enerģija, arī AES ir lētāka salīdzinot ar TEC, taču dārgāka ja salīdzina ar vēju un sauli. Tāpēc ir labi, ja pie mums ir jaunas ģenerācijas, jo tas neizbēgami samazinās cenu. Te bija komentārs -parādiet valsti, kur atjaunojamā enerģija samazina cenu – Eiropā kopumā pateicoties atjaunojamajai enerģijai 2023 gadā elektrības cena samazinājās līdz 2021 gada līmenim. Un tas ir pilnīgi loģiski, jo pateicoties cenu kritumam instalācijām arī gala cena ko var piedāvāt parki ir kritusi grandiozi, ja salīdzina ar 10 gadu pagātni, kad tika īatenoti pirmie pilotprojekti. Ja kāds iedziļinātos tepat esošajās cenās, tad pamanītu, ka kopš saules parku parādīšanās mums elektrības cenas nereti bija tuvu nullei un arī nulle. Agrāk nekas tāds nav bijis. Var arī paskatītie4s cik agrāk maksāja LV uzstādīt paneļus un cik tagad – starpība ir ap divām reizēm, tas pats notiek ar akumulatoriem un arī tie nāks iekšā un varbūt arī ūdeņradis no saules vai vēja. Pasaule mainās un nav slikti tajā visā iedziļināties, jo nezināšana noved pie nepareiziem secinājumiem.
Vēl lieta, kuru nepieminēju ir paša patēriņa uzvedība. Tradicionāli ir pīķa stundas no rīta un vakaros, kad elektrība ir dārgākā, tieši to pašu iemeslu dēļ ko minēju. Ideālajā variantā jūtamu samaizinājumu dotu, ja pīķu patēriņš mazinātos un daļēji pārceltos uz off-peak, tāpēc arī no patērētāja viedokļa ir izdevīgi pārcelt patēriņu. Tiem kam dinamiskais tarifs tie arī tā rīkojas un tāpēc arī izvēlas šo tarifu, tiem kuri neko nevar pārcelt, tiem labāks būs protams izlīdzinātais tarifs. Akumatori ir viens no veidiem, kā mazināt peak un off-peak un tas noteikti attīstīsies. vispārīgi runājot arī patērētaji ir atbildīgi par cenu un var to ietekmēt ar savu patēriņa pārkārtošanu.
“SM” savā laikā bija visdedzīgākais vakcīnšļuras aizstāvis, bet tagad kļuvis par enerģētikas specu… Tad pastāsti, kurš saņem atlīdzību par Latvijā saražoto, un par biržas cenām pārdoto enerģiju – ja visi Latvijas iedzīvotāji pērk enerģiju par biržas cenām! Pastāsti, cik maksās nodokļos Igaunijai Japānas uzņēmums, kurš pārpirka Igaunijas vēja parku! Arī mūsu parkus pēc laiciņa pārpirks ārzemnieki – un Latvijai paliks tikai “zaļi sačakarētā ekosistēma” (jo enerģiju pumpēs uz vāczemi, kur pēc tās ir palielinājies pieprasījums).
Ieņēmumus no pārdotās elektrības saņem visi ģeneratori, kuri ražo un piegādā enerģiju. Latvijā lielākais saņēmējs ir Latvenergo ar HES un TEC, jeb valsts. Ieņēmumus rada arī tirgotāji Elektrum, Enefit, Virši utt. Nodokļi ir pvn, ienākuma nodoklis, sociālās iemaksas, NIN utt. Ja uzņēmuma īpašnieks ir ārvalstu uzņēmums, tad visi uzskaitītie nodokļi nemainās. Ja ir pretenzijas par ārvalstu investīcijām, tad var apskatīties Īrijas piemēru 80tie 90tie gadi, kad līdz tam Īrija bija agrāra un viena no atpalikušākajām valstīm Es, taču pateicoties ārvalstu investīcijām tā kļuva par vienu no attīstītākajām eiropā un labs piemērs citām valstīm.
Enerģiju nevar pārpumpēt, elektrība pārvietojas no ģeneratora uz slodzi. Vienīgais veids kā elektrība nokļūst ārpus reģiona ir tad, kad vietējās ģenerācijas jaudas pārsniedz iekšējo patēriņu, piemēram tā tas notiek pavasara palos, kad HES nosedz reģionu un spēj attiecīgi eksportēt, tādējādi radot papildus ieņēmumus.
Nu, re! Tātad, ne “mistiskā birža”, bet gan pašu valsts apkāš savus iedzīvotājus, tirgojot Latvijā saražoto enerģiju tepat Latvijā par “biržas noteikto” kosmisko cenu… Un ja Latvenergo ir “jeb valsts”, tad kāpēc pastāv “Latvenergo peļņa”?
Tirgus situācijā ir 3 varianti – 1. vai nu piedalīties kopīgajā iepirkšanā/pārdošanā (birža), 2. 100% pašīem spējīgiem sevi nodrošināt (LV šobrīd ir ap 30% deficīts gadā), 3. Atrast piegādātāju ar kuru slēdz ekskluzīvu līgumu par iztrūkstošo 30% iegādi. Krievija un BLR labprāt ši līgumu noslēgtu, tikai tad apmaiņā pret šo līgumu valdība būtu jānomaina, kurā vadītāja būtu Ždanoka. Reālistiski paliek 1 variants – birža.
Par biržu – problēma ir tajā, ka tirgū nav iespējams nopirkt elektrību “pa daļām”, elektrība ir jānopērk vienā gabalā un cenu noteiks pēdējais piedāvājums. Piemēram, LV vajag 100kwh – 50kwh var piedāvāt Latvenergo HES pa 5 centiem, 40 kwh var piedāvāt citi ģeneratori pa 8 centiem, tad pa 10 centiem var piedāvāt Latvenrgo TEc un pa 20 centiem Igaunijas TEC. Cena 100kwh būs 10 centi, nevis 5 vai 20. Redzams, ka šādā situācijā pīķa stundās cena vbšu augsta, savukārt off peak kad pieprasījums piemēram ir 50kwh, tadaizies hesa 5 centi. Tā tas notiek. Peļņa rodas dabiski Latvenrgo šādā situācijā un tā tomēr pilnā pmērā paliek LV budžetā.
SM vari savu matemātiku iebāzt zini kur.Mūsdienās visu nosaka tikai alkatība un peļņa pāri līķiem.Alkašiem nav tādu jēdzienu kā tēvzeme,cilvēkmīlestība vai palīdzība.Un viens no šo naudrausēju instrumentiem ir viltīga demagoģija(makaronu karināšana uz).Rezultātā daudziem izskalotas smadzenes.
Skaisti sanāk kopēt MI radītos tekstus! Tad iekopē arī biržas definīciju… Birža tikai nodrošina iespēju pirkt un pārdot! “Enerģijas birža” ir tikai mākslīgs bandītgrupējumu izveidots instruments patērētāju aplaupīšanai. Nez kāpēc Ņujorkas biržā nav atšķirīgas zelta cenas “Baltijas reģionam” un “Āfrikas reģionam”. Toties Latvijas enerģijas patērētāji maksā “biržas noteikto kosmisko cenu” par Latvijā ražoto enerģiju! Peļņa tiekot valstij?
Bet valsts – tie taču esot Latvijas iedzīvotāji! Tātad paši sevi aplaupa – lai gūtu peļņu! :)))
var jau dzīt demagoģiju, bet tik stulbā veidā? Te nu jābūt pārliecībai, ka šolaiku izglītojamie un jau izglītotie pēc “interešu izglītības” programmām ir vieni vienīgi cirvji. Nogrims, lai arī cik duļķains ūdens nebūtu un tādēļ mums tonnām radīti visādi influenceri, viedokļu eksperti un kas tik vēl nē, lai atpelnītu to naudu, kuras sīka daļiņa tiem piešķirta. Vien jāņem vērā- šobrīd, jo jau drīz arī jūs nebūsiet vajadzīgi, tāpat, kā tie savulaik ļoti ekonomisko siltumsūkņu slavinātāji. Ja būtu jums kaut kauna izjūta par savu pausto, tad vismaz nespējot pretoties loģikai pasakiet, ka tie propelleri nekādu jaudas rezervi neradīs, jo šo jaudu nav iespējams uzkrāt, bet iekārtas uzkrāšanai Latvijai vien izmaksātu vismaz papildus pāris miljardus, miljardus, kuru tik ļoti trūkst. Par elektrības pārdošanu, tad vispirms uzzinietm vai kādam to vajag par tiem patreiz Latvijā apmēram 40 centiem par kwh ar visu pārvadi, cenu, kas patreiz varbūt segs tos attīstītāju kredītos ņemtos miljardus, ja rēķinām visus iecerētos propelleru tūkstošus šeit Latvijā. Bet attīstītāji ienāca šeit lai pelnītu, pelnītu tad, kad vējiņš pūtīs, pūtīs eirikus no mūsu kabatām
nu tik mēs eksportēsim tās jaudas “rezerves”. Diez, uz kurieni, jo visa ES Eiropa taču zaļa, zalāka nevar būt un visām valstīm taču tie vēja parki un saules dārzi kā sēnes pēc auglīga lietus piepilda viņu kalnus un ielejas. Tad, kuri būs tie pircēji mūsu lētajai enerģijai, izskatās, tie, kas šos parkus un dārzus neierīko? Jautājums vien kāpēc arī mūsu enerģijas potenciālie pircēji negrib kļūt stāvus bagāti, vai arī paši nelietot šo lēto enerģiju? Varbūt, atkal vienosim vadus kopā un tirgosim mabaga Krievijai, ne viņiem propelleru ne saules dārzu…
Reģionu dalījums ir tehnisks jautājums, jo reģionus savieno starpsavienojumi ar savām caurlaides jaudām un nevar tā ņemt un nopirkt visu Baltijas patēriņu hops no skandināvijas, jo vnk vadu resnums to neļauj. Ne tikai vadi, jo ar skandināviju ir mums HVDC, kas nozīmē gigantisku invertoru, kas ir krietni komplicētāk par vnk kabeli. Ja būtu jaudīgi starpsavienojumi, tad reģionus varētu apvienot un tad cena gan pamatīgi izlīdzinātos mums par labu, bet pagaidām tā nav un ir tā kā ir – pamatā cena veidojas no Baltijas spēlētājiem un tikai daļiņa nāk klāt no ārpuses un tagad pēc kabeļu raušanas vēl mazāka caurlaide. Nezinu vai tur plāno kko palielināt. Tagad pēc brella mandomāt kko taisīs uz Poliju, jo no turienes arī varētu kko dabūt no Skandināvijas.
Igauņi jau atteicās turpināt turbīnu izbūvi,elektrības cena no viņām pat palielināšoties.
Viena firma izdeva šos grantus. Es pieteicos uz Grantu ka pētnieks ,kurš izpētīs vēja parku iedarbību uz bitēm. Kā jūs domājat kāpēc tika noraidīts grants par bišu izpēti? – nelien kur nevajag, tāda bija atbilde. Vēja parki tā ir stabila nabadzība. Plus vēl g5 tad vispār,pēc desmit gadiem katrs otrais Latvijas valsts iedzīvotājs kritīs ar vēzi.
Sazinājos ar bitenieku kurš netālu no parka audzēja bites. Varat trīs reizes minēt kas ar kukainišiem notika. Iznīka 100%.
Daugavpils HES kādreiz viens neizglītots tips kādreiz noprotestēja. Noprotestēja enerģētisko neatkarību. Atomstacija mūsu fiziku nezinošajiem un būvniecībā materiālus nomainošajiem ir garantēta Černobiļa. Paliek vējš, saule un pats galvenais “ģenerators”un nabadzības iemesls-birža.
emmiņ, tā jau ir, kā tu saki, tie spēlētāji esam vien mēs- Baltijas valstis un tiešām tā Lietuva un Igaunija tik ļoti kāro to mūsu ražoto enerģiju laikā kad vējš pūš un saule spīd? Viņi tos investorus propelleru uzstādīšanai un “dārzu”ierīkošanai nepiesaistīs? Ja piesaistīs, kur tad liksim tās “jaudas” , ja valsts ekonomika jau ilgus gadus tiek balstīta uz tūrismu un pakalpojumu sniegšanu. Kā tad ir ar to pagaidām vienīgo gaisvadu pieslēgumu ar Poliju, vai viņi pērk mūsu “lēto” enerģiju, vai tieši otrādi- mēs pērkam viņu, redzams pēc krasā cenu kāpuma pēc atslēgšanās no BRELL? Pēc tevis iepriekš paustā, būtu jāsaprot, ka arī lielsaimnieks visus savus tūkstošus hektāru apsējot ar kviešiem var gaidīt vien peļņu, pārdodot tās tūkstošiem tonnu garaudu biržā. Bet ir arī sausums pavasarī un plūsi rudeņos, kad tā peļņa ar visām rezervēm aiziet krietnos mīnusos un jādotē no budžeta. Tik tiem propelleristiem tie “sausie pavasari un slapjie ” rudeņi ir kudī biežāk, rēnā vējiņa dēļ un stiprā vēja dēļ biržā par cenu ar mīnus zīmi rakstāmie.
l
zinot toreiz situāciju valstī, noprotestēja nevis viens tips, bet veselais saprāts, jo šādas, pēc skaita ceturtās HES būve uz Daugavas un reizē ar to Iecerētā Rīgas metro būvniecība jau tā katastrofāli daudzo ieceļotāju skaitu no citām PSRS republikām krietni pavairotu un latviešu īpatsvars valstī būtu jau krietni zemāks zem 50% atzīmes. Kā arī, tolaik Latvijai uz Daugavas uzceltai vēl vienai HES nebūtu nekādas nozīmes, vien tās cēlājiem turpmākā dzīve pēc viņu pašu teiktā- na zapaģe
Žurnālisti vispār ir puskoka lēcēji. Žurnālistiem nav konkrētu zināšanu nevienā nozarē, tāpēc žurnālisti daudzos gadījumos ir dezinformācijas avots paši to neapjēdzot. Vēl jāpiebilst, ka minētais žurnālists izvairījās no atbildības un varas, tāpēc ļāva varu iegūt noziedzīgiem cilvēkiem, kā tagad varam konstatēt.
Pasaulē ir milzums nelielu valstu, salu, kas elektrifikācijas jautājumu ir atrisinājušas un aizmirsušas,bet mēs maldāmies trijās priedēs. Grieķijā ir birža? Itālijā, Portugālē, Spānijā ir birža? Vidusjūras salās ir birža, Grenlandē, Islandē ir birža? Pirmkārt ir vajadzīgas pietiekamas ģenerējošās jaudas, tai skaitā bāzes jaudas uz lētas enerģijas bāzes un jautājums būs izsmelts. Biržā varēs pārdot lieko ja nejēdz attīstīt vietējo ekonomiku. Vismaz piecdesmit gadus visā Latvijā elektrība bija un neviens neko nebija dzirdējis par elektrības biržu. Vismaz trīsdesmit gadus elektrības cena Latvijā bija 4 kapeikas par 1 kWh, kas mūslaiku “naudā” būtu pilnīgi par velti pēc oficiālā maiņas kursa, turklāt neviens neko nemaksāja papildus par OIK, par pārvadi, par ampēriem. Secinājums- mūs aplaupa un pazemo.
kā tev pašam ar to izglītību? Ja tās tev, kā redzams nav, tad vainīgie ir žurnālisti. Vispirms izroc aku, būs vismaz kur ielēkt, ja žurnālisti tā teiks vai rakstīs…
Kādreiz preses izdevumos, arī grāmatās norādīja konkrētu informācijas avotu- zinātnieks, pētījums, publikācija. Pašlaik informācija tiek ” lieta” bez jebkāda faktoloģiska un zinātniska pamatojuma.
Vai Stučka-Aizkraukle šodien ir Daugavpils krieviskuma ziņā?
tie Pļaviņu hesa cēlāji nebija no tiem, no Krievijas un Baltkrievijas arī Ukrainas savulaik uz Latviju atbēgušajiem. Tie bija inteliģentāki, viņi Rīgā, Daugavpilī sev mājvietu izvēlējās.
Spānijā, Itālijā, Grieķijā protams, ka IR birža, tā ir visā ES! Islande un Grenlande ir salas un nav salīdzināmas. Islandē ir ģeotermālais un Grenlandē domāju, ka ir LPG, varbūt plus vējš. 4 kapeikas vispār ir ārpus konteksta. PSRS bija kā cietums – cietumā arī ir bezmaksas izglītība, mājvieta, ēdiens un medicīna, tikai izbraukt no tā nevar kā arī nevar tur nodarboties ar ko vēlies un kas padodas labāk par to saņemot atbilstošu atalgojumu.
to, ka tu arī domātu, to nu pēc taviem komentāriem redzēt nevar. Citē tu šeit vien “investoru” pasakas, reizēm “aizdomājoties” pat līdz Grenlandei un bezmaksas medīcīnai, skolām padomju laikos. Vien pasaki skaidri un gaiši, vai cena elektroenerģijai kopā ar visām tai piedēvētajām papildus izmaksām visu šo atjaunotās Latvijas gadu laikā ir kritusies kaut par kapeiku, santīmu, centu? Neskatoties uz solīto, sākot jau ar mazajiem HESiem, koģenerācijas stacijām , biogāzes ražotnēm un jau tūkstošiem hektāru darbojošos “saules parku”? Vai šeit Latvijā , ir vēl kāds cits labumu ieguvējs, izņemot tos šo visu jau pieredzēto “labumu” ražotājs un uzstādītājs, pēcāk naudas iekasētājus?