Saistībā ar putnu gripas izplatīšanos valdība 23. februārī
apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos
par biodrošības pasākumiem dzīvnieku turēšanas vietās, nosakot, ka
mājputni jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un
dzīvniekiem, un jāievēro citi papildu biodrošības pasākumi novietnēs,
kurās tur mājputnus.
Ierobežojumu perioda ilgums būs atkarīgs no epidemioloģiskās
situācijas valstī, citās ES dalībvalstīs un tuvumā esošajās trešajās
valstīs.
Lai izvairītos no
bēdīgām sekām, putnkopjiem un viņu lolotajām saimēm jāiztur stingro
ierobežojumu laiks un jānoturas pretī kārdinājumam ļaut putniem ieknābāt
pirmos zaļos zāles asnus brīvā dabā.
Zane Rostokina, Latvijas Putnkopības asociācijas valdes
priekšsēdētāja, šī gada situāciju raksturoja šādi: «Salīdzinot ar
iepriekšējiem gadiem, apstākļi ir atšķirīgi. Pirmkārt, putnu gripa ir
konstatēta Latvijā; otrkārt, tā ir augsti patogēna gripa, agresīvais
tips. Iepriekšējo gadu pieredze varētu būt iemidzinoša un dažu labu
putnkopi vedināt izturēties vieglprātīgi. Tas šoreiz varētu izrādīties
pārdroši un liktenīgi. Pagaidām vīruss cirkulē savvaļas putnu vidū, bet
diemžēl Igaunijā šis putnu gripas paveids konstatēts arī mājputniem.
Vietā būtu jautājums – kāpēc savvaļas putni nenobeidzas masveidā? Visu
nosaka imunitāte. Slimība paņem tikai vārgākos sugas īpatņus, bet daudzi
putni kļūst par pārnēsātājiem. Mājputniem, kas bieži vien ir
selekcionēti šķirnes putni, imunitāte nav tik spēcīga.»
Kā skaidro Z. Rostokina, nepieciešamie biodrošības pasākumi,
ieskaitot grauzēju apkarošanu, ir papildu aizsardzība arī pret citām ne
mazāk bīstamām slimībām, piemēram, salmonelozi. Dezinfekcijas līdzekļi,
paklāji, maiņas apavi nav tik neizpildāmas lietas. Turklāt pavasara
saulīti var ļaut putniem baudīt, tikai tad nepieciešama nojume ar
ūdensnecaurlaidīgu jumtu, un apkārt jāuzliek atbilstoši smalks žogs, nu
tā, lai pat zvirbulis cauri netiek.
Tie, kas nopietni grib darboties un palikt šajā nozarē, un ir
reģistrējuši vai pat apdrošinājuši savas saimes, noteikumus ievēro,
atzīst Putnkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja un turpina:
«Bēdīgāk ir ar daudzajiem nereģistrētajiem mājputnu turētājiem, un
jāatzīst, Latvijā tādu ir pietiekami. Tas ir nozares iekšējais drauds,
jo saimnieki bieži vien izturas nevērīgi un pavirši vai noteikumus
vispār ignorē. Tātad atliek cerēt uz veiksmi, vai arī inficēšanās
gadījumā sekas paliek uz šo saimnieku sirdsapziņas. Atgādināšu, ka
slimības skartajai saimniecībai tiek uzlikts liegums trīs kilometru
rādiusā, bet uzraudzības zona ir desmit kilometru. Ne katrs aizdomājas
arī par baiso utilizācijas ainu, ja nāktos nogalināt simtiem un tūkstošiem putnu.»
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šonedēļ uzsāks pārbaudes dažādās mājputnu novietnēs, portālam apliecināja PVD pārstāve Ilze Meistere. Viņa atgādina, ka mājputniem, pat, ja tiek turētas tikai pāris vistas, jābūt
reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā. Tikai tad, ja mājputni būs
reģistrēti, slimības uzliesmojuma gadījumā, novietnes īpašnieks varēs
pretendēt uz zaudējumu kompensāciju.
Kamēr ir spēkā ierobežojumi, ir aizliegta izbraukuma tirdzniecība ar
mājputniem un inkubējamām olām, piedalīšanās tirgos, izstādēs, skatēs un
citos pasākumos, kuros iesaistīti mājputni, aizliegts izmantot
virszemes ūdenskrātuvēs iegūtu ūdeni mājputnu dzirdināšanai un aizliegta
mājputnu izlaišana savvaļā medījamo putnu krājumu atjaunošanai.
PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka atklāja, ka no februārī laboratoriski izmeklētajiem 55 savvaļas ūdensputniem vairāk
nekā pusei jeb 29 ir konstatēta augsti patogēnā putnu gripa. Laboratorijā nav testēts neviens Bauskas pusē atrasts savvaļas ūdensputns. PVD pārbaudījis Iecavā atrastu mirušu meža pīli, bet augsti patogēnā putnu gripa tai netika konstatēta.
Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 71.pantu PVD par prasības dzīvnieku turēt slēgtā telpā neievērošanu valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību, tostarp zoonožu, un epizootijas apkarošanas pasākumu īstenošanas laikā var piemērot naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no trim līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
Mazākā soda naudas vienība ir pieci eiro. Līdz ar to fiziskajai personai var tikt uzlikts sods līdz 700 eiro, bet juridiskai personai no 15 eiro līdz 1 400 eiro. «PVD mērķis nav sodīt. Par pārkāpumu,
kuru iespējams novērst, sākotnēji tiek izteikts mutisks brīdinājums. Ja
pārkāpums tiek konstatēts atkārtoti vai dzīvnieku īpašnieks tīši nepilda
prasības, tiek piemērots naudas sods.» skaidro I. Meistere.
Inese Gulbe-Lasmane Vecumnieku novada
Stelpes pagasta «Roņukos» ar putnkopību nodarbojas jau vairākus gadus.
Viņa aktīvi seko jaunākajam nozarē, ieklausās citu pieredzē un, lai
uzlabotu un modernizētu saimniecību, raksta un iesniedz projektus Lauku
atbalsta dienestam. Pagājušajā gadā iegūts atbalsts biodrošībai
nepieciešamā inventāra un dezinfekcijas līdzekļu iegādei. Arī šogad
Inese plāno iesaistīties projektā, jo ir iecere uzlabot lauka aploku tā,
lai mājputniem būtu gan brīvība, gan aizsardzība no iespējamiem
savvaļas putnu apdraudējumiem. Tam nepieciešama ūdensnecaurlaidīga
nojume.
Pašlaik, protams, vistas atrodas kūtiņā. Saimē ir ap simt vistu, un
iecerēts skaitu palielināt. Inese Gulbe-Lasmane atzīst, ka diemžēl bažas
rada nereģistrētās saimniecības, kas sevi labprāt reklamē, bet faktiski
atrodas ārpus kontroles, un viss atkarīgs no saimnieku labās gribas.
Sandra Icaka savā piemājas saimniecībā «Padegas» izdomas bagāto
mājražojumu piedāvājumu lieliski papildina ar olu produkciju, jo tiek
turēts ap simt vistu. Uz jautājumu par ierobežojošo noteikumu ietekmi uz
vistu ražību Sandra atbild apstiprinoši, visticamāk, sekas būšot: «Mēs
savus mājputnus barojam ar saknēm, graudiem, dārzeņiem, visu, kas ir
dabisks. Staigājot putns pats atrod sev visu vajadzīgo. Tas olām piešķir
ļoti labu garšu, kuras dēļ pircēji ir uzticīgi un atzīst, ka kvalitāte
ir jūtami atšķirīga. Mūsu vistu ēdienkartē nav rūpnieciski ražotās
kombinētās barības, ko lielākoties putnkopji izmanto dējības
palielināšanai un augstai produktivitātei. Šogad pavasara brīvība un
zaļumi mūsējām ir liegti, jo āra aplokam nav nepieciešamā veida nojumes.
Putnu gripas klātbūtne Latvijā tiešām rada pamatotu uztraukumu, atliek
vien cerēt, ka tā mūsu nozari nepiemeklēs. Glābj arī tas, ka putnkopība
mums nav vienīgā un galvenā nodarbošanās. Zeme un dārzs tūdaļ prasīs
rušināšanos un darbošanos, spēj tikai visu pagūt.»
