FOTO – IVARS BOGDANOVS
Sen neredzēts sals janvārī atnesa ne tikai bieži pieminēto un gaidīto ziemu ar ziemas priekiem, izklaidēm un baltuma sajūtu, bet arī lielus siltuma rēķinus. Kamēr privātmāju īpašnieki izmisīgi meklē granulas un šausminās par elektrības rēķiniem, tikmēr daudzdzīvokļu namu iemītnieki skata pieaugošos ciparus.
«Bauskas Dzīves» redakcijā saņēmām lasītāju sūtītos rēķinus, kas ļāva apkopot statistiku un izprast situāciju, kāda ir novadā. Ja kāda sūtītie dati neparādās statistikā, priekšlaicīgi atvainojamies – sūtījumu bija gana daudz.
Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka datu uzskaitē kopš 2015. gada šis janvāris bija pats aukstākais mēnesis – vidēji -8,7 grādi. Līdzīgākie laika apstākļi bija 2016. gadā, kad bija vidēji -7,1 grāds un 2024. gadā, kad bija -5,2 grādi.
Laikraksta lasītāja no Dārza ielas Bauskā ir apkopojusi rēķinu informāciju par janvāra mēnešiem kopš 2015. gada. Rēķinā redzamās lielās izmaiņas 2023. un 2024. gadā bija saistītas ar Krievijas atslēgšanos no Eiropas enerģijas resursu tīkliem, kas palielināja maksu par gāzi un citiem apkures resursiem.
Savukārt šī gada pieaugumu daļēji nodrošināja jaunais SIA «Bauskas novada komunālserviss» apkures tarifs – 81,74 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa. Saņemtā statistika liecina, ka nerenovētu māju rēķini par kvadrātmetru janvārī bijuši no 2,5 līdz 3,74 eiro. Protams, ka var būt dzīvokļi, kur maksa ir lētāka vai dārgāka.
Jelgavas uzņēmuma «Gren», kas nodrošina siltuma enerģiju pilsētai, apkopotā mājaslapas informācija liecina, ka nerenovētu māju vidējās siltuma izmaksas uz kvadrātmetru Jelgavā ir 2,27 eiro. Viņiem ir arī zemāks siltuma tarifs – 68,53 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa.
Ļoti spēcīga finansiāla ietekme ir privātmāju īpašniekiem, īpaši nesiltinātu vai tādu, kam nav alternatīvu enerģijas ieguves avotu. Šajā gadījumā sarunās netika minētas konkrētu rēķinu summas, bet pamatā norādīja, ka maksājumi ir, sākot no 600 eiro un uz augšu. Turklāt ne vienam vien ir beigušās granulas vai cita veida kurināmais un nevar atrast, kur to nopirkt. «Nopirku 20 granulu maisus par septiņiem eiro gabalā, kas man ir sešām dienām – 140 eiro,» stāstīja kāda Vecumnieku ciema iedzīvotāja. Rezultātā cilvēki sildās ar elektrību un tad rēķini ir vēl lielāki.
Iegūtajā statistikā ir izdevumi par apkuri divām siltinātām privātmājām. Siltuma izmaksu atšķirību nosaka temperatūra, kādu ēkās uzturēja. Par temperatūru atšķirības nozīmīgumu vienas ēkas īpašnieks norādīja, ka divu grādu atšķirība telpās palielināja kurināmā patēriņu un attiecīgi arī izmaksas par vienu ceturto daļu.
2 Privātmāju siltuma rēķinos ir arī karstā ūdens uzsildīšana. Mājā ar lielāko rēķinu temperatūras starpība telpās, salīdzinot ar otru māju, bija apmēram pieci grādi.
Statistika parāda arī to, ka rēķini par siltumu ir ievērojami mazāki siltinātās ēkās. Par to runājām ar DzĪKS «Aivītes» valdes locekli Ingrīdu Levko. Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā DzĪKS «Aivītes» apsaimnieko trīs siltinātas un vienu nesiltinātu ēku.
«Kurinām ar gāzi. Apkures tarifs mums ir lielāks, nekā Bauskā. Jo vairāk klientu katlu mājai, jo lielāks patēriņš, jo lētāks tarifs,» stāsta I. Levko. Nesiltinātajai ēkai maksājums par siltumu bija 4,46 eiro par kvadrātmetru.
Siltinātajai ēkai Centra ielā 20 maksājums par kvadrātmetru vidēji ir 2,95 eiro. Mājai Centra ielā 22 – vidēji 2,89 eiro par kvadrātmetru. Pagājušajā gadā nosiltinātajai mājai Centra ielā 24, kur ir arī individuālie siltuma skaitītāji – vidēji divi eiro par kvadrātmetru.
Apsaimniekotāja norāda, ka galvenais ieguvums renovācijas procesā tomēr esot komforts un labsajūta. Dzīvokļos, kur pat salīdzinoši siltajās ziemās bija auksti, tagad ir laba temperatūra. Pamazām ietaupījums par siltuma rēķiniem nosedz arī finansējumu, kas ieguldīts renovācijā, bet tas nav ātrs process. «Janvārī lielākajai daļai dzīvokļu siltuma rēķinu ietaupījums ir nosedzis kredīta maksājumu,» saka I. Levko. Centra ielā 20 potenciālo ietaupījumu vērtē uz 1,51 eiro no kvadrātmetra, Centra 22 – 1,57 un Centra 24 – 2,46 eiro. «Domāju, ka šīs ziemas ietaupījums nosegs dzīvokļu īpašniekiem trīs līdz četru mēnešu kredītu maksājumu,» pauž apsaimniekotāja.
Februāra mēnesis draud būt tikpat auksts, bet apsaimniekotāji vērtē, ka rēķini varētu būt mazāki. Ne tikai tāpēc, ka mēnesis īsāks un telpās apkure ir samazinājusi mitrumu un tās ir vieglāk apsildīt, bet arī tīri laika apstākļu dēļ – saule silda ilgāk un spēcīgāk un pie līdzīgām temperatūrām kā janvārī enerģijas patēriņš katlu mājās ir mazāks. Tiesa, arī februāra rēķini solās būt gana lieli.
Iespēju salīdzināt siltinātu un nesiltinātu ēku maksājumus par apkuri piedāvā SIA «Bauskas novada komunālserviss» siltumapgādes ekonomiste Inese Ūdrēna. Dažos gadījumos starpība siltinātu un nesiltinātu māju rēķinos ir pat trīskārša.
Rundāles pagasta siltinātā mājā «Saulgrieži» vidējais maksājums par kvadrātmetru ir 1,1 eiro, savukārt nesiltinātajai ēkai «Zelmeņi» – 3,28 eiro par kvadrātmetru.
Vecumniekos salīdzinājumam ir siltināta ēka Kalna ielā 15A, kur vidējais maksājums par kvadrātmetru ir 1,6 eiro, savukārt nesiltinātā mājā Kalna ielā 18 – 2,67 eiro.
Iecavā ir iespēja salīdzināt divas lielās deviņstāvu ēkas – siltināto Tirgus ielas 5 namu un nesiltināto Tirgus ielas 3 ēku, kuras renovācijas projekts top. Tirgus ielā 5 vidējais apkures tarifs ir 2,06 eiro par kvadrātmetru, Tirgus ielā 5 – 3,39 eiro par kvadrātmetru.
