Kamēr daudzos objektos ziemas laikā būvniecības tempi piebremzējas, “Rail Baltica” pamattrases dienvidu posmā darbi turpinās pilnā sparā. Ilgstošais sals šogad pat izrādījies sabiedrotais, jo tas sekmējis atmežošanas darbus purvainajā apvidū no Misas Lietuvas virzienā, portālu informēja uzņēmumā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL).
EDzL tehniskā departamenta vecākais tehniskais eksperts Gatis Gaņģītis pastāstīja, ka atmežošanu tiek plānots pabeigt līdz marta beigām. Līdz ar to no kopējā 45 kilometru dienvidu posma 30 kilometros mežistrāde būs noslēgusies, atbrīvojot no kokiem aptuveni 200 hektāru lielu teritoriju no kopējās atmežojamās 250 hektāru platības.
EDzL koku ciršanai “Rail Baltica” dienvidu posmā ir devusi uzdevumu uzņēmumam AS “Latvijas valsts meži” (LVM), darbu pasūtīšana no EDzL puses tiek veikta pakāpeniski, atbilstoši būvprojektu gatavībai, konkrēto posmu būvdarbu plāniem un citiem ietekmējošiem faktoriem. Jāatzīmē, ka pirmie koku ciršanas darbi (plānotā Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā, kur pašreiz izvietota “Rail Baltica” dienvidu posma būvniecības bāze) tika veikti jau 2024. gada sākumā.
Uzņēmumā LVM informēja, ka uz šo brīdi koku ciršana noslēgusies piecos pasūtījumos, aptuveni 137 ha lielā teritorijā un turpinās darbs pie atlikušā posma izstrādes. Izpildīt saņemto uzdevumu LVM plāno līdz marta beigām, tomēr iespējamos izpildes termiņus var arī ietekmēt dažādi apstākļi, piemēram, pēkšņan laikapstākļu maiņa.
Šobrīd no “Rail Baltica” trases realizēti 19 120 kubikmetri apaļkoksnes, bet kopējais apjoms būs zināms pēc atmežošanas pabeigšanas visā posmā.
Uzņēmumā LVM atklāja, ka mežaudzes trases teritorijā ir raksturīgas Bauskas novadam – mozaīkveidīgas, ar lielu dažādību. Pārsvarā dominē lapu koki – bērzs, apse, baltalksnis un melnalksnis. Mežu vecums ir dažāds: ir meži, kas ir sasnieguši ciršanas vecumu, ir jaunaudzes, kā arī ir meža teritorijas, kurās koki jau ir tikuši izcirsti no bijušo īpašnieku puses.
Zeme, kurā tiek organizēta koku ciršana, pieder valstij – īpašumtiesības nostiprinātas uz Satiksmes ministrijas vārda, kur pārvaldību organizē EDzL. LVM iesaisti “Rail Baltica” projekta koku ciršanā nosaka Meža likumā noteiktais, ka koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem dzelzceļa infrastruktūras objektu un ar dzelzceļa būvniecību saistītās infrastruktūras būvniecības procesā Satiksmes ministrija (SM) var nodot LVM.
Uzņēmumā EDzl skaidro, ka koku ciršanu SM valdījumā esošās zemēs “Rail Baltica” projekta vajadzībām LVM veic tikai pēc EDzL konkrēta pieteikuma saņemšanas.
Valsts īpašumā iegūtās koksnes realizēšana notiek atbilstoši publiskās personas mantas atsavināšanas likumam. Tiem pasūtījumiem, kas nodoti LVM izpildē, koksnes realizēšana veikta atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešajai daļai un Meža likuma 4. panta (23) daļai. Koku ciršanas un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem SM ir nodevusi LVM. LVM koku ciršanu un to atsavināšanu veic savas saimnieciskās darbības un administratīvo izmaksu ietvaros. “Rail Baltica” projekta teritorijā iegūtie kokmateriāli tiek realizēti un piegādāti publiskā pārdošanas procesā noslēgto piegādes līgumu ietvaros LVM kopējā koksnes plūsmā.
EDzL tehniskā departamenta vecākais tehniskais eksperts Gatis Gaņģītis norādīja, ka pēc atmežošanas no būvnieka puses, secīgi tiek veikta teritorijas atcelmošana, kuras ietvaros celmi tiek izņemti un izvesti uz žāvēšanas krautnēm un vēlāk pārstrādāti. Savukārt nākamais posms ir nesprāgušās munīcijas skenēšana (UXO) no būvnieka puses, lai nodrošinātu teritorijas drošību turpmākajiem būvdarbiem.
Pamattrases būvnieka “ERB Rail” pārstāvis Miks Lūsis apliecināja, ka šobrīd turpinās arī Iecavas infrastruktūras apkopes centra un būvniecības koordinācijas bāzes tālākā izbūve. Būvlaukumā notiek plātņu piegādes, kas paredzētas platformu izbūvei balasta materiāliem un materiālu piegādei pa dzelzceļu. Līdztekus tam būvlaukumā notiek materiālu piegādes un uzbēruma izbūve, kā arī augsnes apauguma izvešana.
M. Lūsis pastāstīja, ka tuvākajos pamattrases posmos pie infrastruktūras apkopes tiek veikti augsnes virskārtas noņemšanas darbi, celmu raušana un šķeldošana. Pakāpeniski norit darba telpu izveide un iekārtošana aktivizētajās pamattrases būvatļaujās, piemēram, ceturtajā būvatļaujā pie autoceļa P87 Bauska–Aizkraukle. Savukārt tālākajos pamattrases posmos norit jau minētie atmežošanas darbi, krūmu un kokmateriālu izvešana, lai secīgi varētu veikt nākamos darbus, sākot ar nesprāgušas munīcijas meklēšanu.
“Ziemas sals nav šķērslis, lai sagatavošanās darbi “Rail Baltica” pamattrases būvniecībai virzītos uz priekšu. Tieši pretēji – atsevišķiem darbiem tieši šādi laika apstākļi bija nepieciešami. Piemēram, bargais un ilgstošais sals bija labvēlīgs atmežošanas darbu norisei Latvijas dienvidu posmā. Šajā teritorijā pamattrases posmi vietām ir purvaini, kas citos gadalaikos vai siltākā ziemā radītu būtiskus izaicinājumus tehnikas piekļuvei un darbu veikšanai. Savukārt ilgstošais sals nodrošinājis pietiekami sasalušu zemes pamatni, ļaujot atmežošanas tehnikai droši strādāt arī ziemas apstākļos. Sarežģījumi rodas rītos, kad gaisa temperatūra noslīd zem mīnus 20-25 grādiem, kas ir izaicinājums ne tikai tehnikai, bet arī cilvēkiem, tomēr arī 2.februārī, kas bija viens no aukstākajiem rītiem pēdējo gadu laikā, jau no pusdienlaika darbi turpinājās,” situāciju ilustrēja M. Lūsis.
Materiālu piegādēm tiek izmantoti valsts autoceļi: A7, P89, P92 un V9. “”ERB Rail” vārdā vēlamies vietējos iedzīvotājus aicināt būt saprotošiem, jo diemžēl šādi lieli projekti nav iespējami bez satiksmes intensitātes pieauguma. Saprotam, ka iedzīvotāju ikdiena pārvietojoties tiek ietekmēta, vēl jo vairāk, ja pamattrases būvniecība nav vienīgais lielais būvprojekts, kas ir procesā Iecavas un Bauskas apkārtnē. Tāpat vēlamies izteikt pateicību par sadarbību un jau saņemtajiem norādījumiem un novērojumiem, kurus mums ir snieguši vietējie iedzīvotāji, kas mums palīdz uzlabot darbu organizāciju,” akcentēja M. Lūsis.
Dienvidu posma realizācijā iesaistīti ap 20 Latvijas uzņēmumu dažādās jomās – no ceļu būves līdz vides pakalpojumiem un tehnikas nodrošināšanai. Iecavas būvniecības koordinācijas bāzē ziemā ikdienā strādā ap 40 speciālistu – būvdarbu vadītāji, kvalitātes un loģistikas eksperti, darba aizsardzības speciālisti, ekskavatoru un traktortehnikas vadītāji, arheologs un vides uzraugs.
M. Lūsis norādīja, ka vietējo uzņēmēju iesaiste paplašinās, pieaugot būvdarbu intensitātei. Projektā nodarbināti strādājošie no dažādiem Latvijas reģioniem, tostarp Jelgavas, Aizkraukles un Ogres.
M. Lūsis apstiprināja, ka arī šogad iedzīvotājiem plānota klātienes tikšanās – aprīlī paredzēta informatīvā diena Iecavā, kurā būs iespēja uzzināt vairāk par būvdarbu gaitu un uzdot jautājumus projekta īstenotājiem.
