Sandra Giptere-Ivanova
Otrdien, 27. septembrī, Bauskas iecirknī vērsās sieviete, kura sociālajā vietnē «Facebook», sadaļā «Marketplace», 20. septembrī sazinājās ar kādu vīrieti, kurš solīja piegādāt apkures granulas. Darījums tika noslēgts, izmantojot «Facebook» «Messenger» saziņas aplikāciju, un sieviete uz «Citadeles» bankas kontu Latvijā pārskaitīja 590 eiro. Solītā prece līdz šim brīdim nav piegādāta, kā arī samaksātā nauda netiek atdota. Policijā par krāpšanu sākts kriminālprocess, informē Dace Kalniņa, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes speciāliste.
“Visos gadījumos, kas ir reģistrēti Zemgalē, krāpnieki lūdza veikt priekšapmaksu. Un cilvēki arī samaksā, pēc tam viņi nesaņem ne pasūtīto preci, ne viņiem tiek atgriezta nauda. Būtu ļoti vēlams tajos gadījumos, kad lūdz veikt priekšapmaksu, ļoti uzmanīties un to neveikt,” ReTV Ziņām stāstīja D. Kalniņa.
Šajos gadījumos ierosināti arī kriminālprocesi gan pret fiziskām personām, gan pret juridiskām – kā Latvijā, tā arī ārzemēs. Piemēram, vienā gadījumā Latvijas uzņēmums, ir pasūtījis kokskaidu granulas no cita uzņēmuma Polijā – 3800 eiro apmērā, nav saņēmis nedz preci, nedz arī nauda atdota. Ir gadījumi, kad ļaunprātīgi tiek izmantots kāda cita zināma uzņēmuma vārds, šādi ceļot tam neslavu.
Dace Kalniņa: “Krāpnieki ir izmantojuši reāli eksistējošu uzņēmumu, izmantojuši šī uzņēmuma rekvizītus, adresi, reģistrācijas numuru, adresi, taču rēķinā ir norādījuši nepareizu konta numuru.”
Pamatā pircēji nepārbauda šos konta numurus un veic pārskaitījumu. Tikmēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrā norāda, ka līdz šim gadījumi, kas saistīti ar krāpšanu par kokskaidu granulu vai brikešu iegādi, iepriekš nav reģistrēti, taču šogad saņemti jau pieci iesniegumi. Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa: “Apkures briketes iepērk no trešajām valstīm, norāda konta numurus, cilvēki maksā uz nezināmiem konta numuriem. Nevar jau īsti pārbaudīt, kam maksā, līdz ar to īsti neieteiktu šādu maksāšanas formu vispār cilvēkiem izvēlēties.”
Arī Latvijas Biomasas asociācijā norāda, ka pirms darījuma veikšanas rūpīgi jāpārbauda pārdevējs, gadījumos, ja granulas netiek pirktas no sertificētiem vietējiem Latvijas ražotājiem. “Lai izvairītos no krāpniecības, būtu pārliecināti par drošību, saņemtu kvalitatīvu preci, kā arī atbalstītu Latvijas biomasas ražotājus, aicinām izvēlēties vietējo ražotāju produkciju. Jau pavisam drīz plānojam “LATbio” mājaslapā aktualizēt Latvijas ražotāju sarakstu, taču, ja rodas aizdomas, droši var sazināties ar mums e-pastā, kur varam palīdzēt neskaidrību gadījumā.”
Līdz šim lielākā summa, ko krāpnieki izkrāpuši pēc šādām pārdošanas shēmām Zemgales reģionā, ir 6045 eiro. Vainīgos pagaidām vēl nav izdevies notvert. Jāatzīmē, ka šāda veida krāpšana lielā apmērā var tik sodīta arī ar reālu brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem cietumā.
Nu jā viss bēdīgākais, ka visu ‘šo afēru vada Īslīces pagasta bāleliņš