Iecavas luterāņu baznīcā ceturtajā
adventes svētdienā, 18. decembrī, pēc dievkalpojuma notika
baušķeniecei Annai Elsbergai veltīts sarīkojums.
Baznīcā skanēja A. Elsbergas dzeja,
atmiņu stāstījumi par Anniņu, kā viņu sirsnīgi dēvē
līdzcilvēki, dziesmas ar viņas rakstītajām vārsmām.
A. Elsbergai, kuras mūžu Iecavas
luterāņu mācītājs Rolands Radziņš raksturoja kā patiesas
ticības un kalpošanas liecību, 13. decembrī būtu apritējuši
100 gadi. R. Radziņš pazinis A. Elsbergu, kurai padomju vara pēc
Otrā pasaules kara nav ļāvusi kļūt vēstures skolotāju, bet
viņa veltīja savu mūžu Bauskas Svētā Gara baznīcai un
draudzei.
«Anniņa apstaigāja simtiem cilvēku,
savācot lielās nodevas, kas tolaik bija jāmaksā baznīcai, lai
vara to neslēgtu,» pastāstīja R. Radziņš, «viņa ir viens no
tiem cilvēkiem, kas nav liekušies laikmeta vējos un var būt mums
par paraugu.»
Bauskas Svētā Gara luterāņu
baznīcas draudzes pārstāve Zenta Paļuļone sacīja, ka viņai
bijis liels gods būt par Anniņas draudzeni. «Anniņa nāca no
zemnieku ģimenes, viņas aicinājums bija mācīt bērniem Latvijas
vēsturi, taču to viņai neļāva. Anniņa savas zināšanas par
baltiem un latviešiem nodeva citiem stundām ilgās sarunās, kas
bija ļoti interesantas,» atklāja Z. Paļuļone. Līdz ar Zentu A.
Elsbergas tuvākās līdzgaitnieces bijušas Vilma Maldute un Zelma
Bundža.
A. Elsbergas dzeja izdota trijās
grāmatās, to komponējusi Iecavas luterāņu draudzes ērģelniece
Zaiga Lazdiņa-Radziņa. Viņa atklāja, ka Annas vārsmas rakstītas
baznīcas mūzikai gadsimtiem izmantotajā pantmērā, to vārdi
vienkārši vēstī kristīgās un cilvēciskās vērtības. Tāpēc
Iecavas luterāņu draudzes ansamblis tās izpilda dievkalpojumos un
koncertos dievnamos.
R. Radziņš, Z. Paļuļone un draudzes
ļaudis lasīja A. Elsbergas vārsmas, atklājot patiesu ticību un
paļaušanos uz Dievu. Daudz dzejas baušķenieces daiļradē veltīta
Ziemassvētkiem, tāpēc sarīkojums ievadīja šī gada svētku
laiku.
