Salidojumu Iecavas Sarkanajā skolā sestdien, 6. augustā, apmeklēja vairāk nekā 30 absolventi no 1965. un 1966. gada. Sarīkojumā tikās spilgtas personības, atminoties reiz kopā piedzīvoto.
Togad skolu absolvēja divas klases – vienpadsmitā un desmitā, jo vienīgo gadu notika mēģinājums latviešu mācīšanās ilgumu pielīdzināt krievu skolām, stāsta Ilze Arāja. «Jutos aizvainota, jo viens gads no bezrūpīgās jaunības bija nozagts,» «Bauskas Dzīvei» atklāj Ilze, «mācību dienas bija divreiz garākas, klasesbiedri kļuva par studentiem 17 gadu vecumā.»
Diāna Antone, 11. klases vecākā, rāda logu 2. stāvā, pa kuru, gribēdams būt pirmais skrējienā, reiz izlēcis Atis Avots. Dace Okolovska zāles sienas sarīkojumam bija izrotājusi ar savām vasarīgākajām gleznām. Laija Riekstiņa skolas muzeja albumos sameklēja sava 1965. gada izlaiduma bildi. Viņa atminas, ka direktores kabinetā zem viņu klases skolēnu dauzīšanās dēļ reiz nogāzusies lustra. Rūta Kārkliņa stāsta, ka klasē bijis vesels orķestris.
Skolasbiedri tikās kā seni draugi, kaut dažu pazinuši tikai pēc balss. Viņus vieno kopējas atmiņas un bagāti vadīts mūžs. Pēdējo divu Sarkanās skolas izlaidumu pulkā ir izcili pedagogi, ķīmiķi, saimnieciskie darbinieki, amata meistari. Gan iecavnieki, gan tālāki viesi atzina – Sarkanā skola ir kultūras un vēstures vērtība, kas pelnījusi jaunu dzīvi un pielietojumu.
