Klajā nāks grāmata “Bauska gleznotāju un grafiķu acīm”

Biedrība «Meistars Gothards» sadarbībā ar Bauskas muzeju sagatavojusi publicēšanai nozīmīgu izdevumu latviešu un angļu valodā. Grāmatā «Bauska gleznotāju un grafiķu acīm» būs skatāmas 67 autoru 175 mākslas darbu reprodukcijas un īsas autoru biogrāfijas.

Izdevumu bagātina Mg. art. Daiņa Bruģa ievads – kultūrvēsturisks vērtējums par māksliniekiem un viņu redzējumu Bauskas pilsētvides un pils atainojumā laika posmā no 1701. līdz 2021. gadam.
Grāmatas sagatavošanā strādāja biedrības «Meistars Gothards» pārstāves Indra Liepa, Inga Krolle un Bauskas muzeja mākslas nodaļas vadītāja Ilga Balode.
Paveikts liels un godprātīgs darbs, kas veltīts mūsu pilsētas vēstures, arhitektūras un mākslas mijiedarbības izpētei, bijušo un esošo vērtību apzināšanai un Bauskas pazīstamības veicināšanai.
«Bauskas Dzīve» aicināja uz sarunu izdevuma idejas autores-projekta īstenotājas par to, kā radusies iecere un kāds bijis ceļš līdz grāmatai, kuras tirāža būs 500 eksemplāru.

«Nav ļaunuma bez labuma»
Pirmās iestrādes aizsāka Indra Liepa pirms apmēram desmit gadiem. Viņa stāsta: «Glezniecības plenēru «Bauskas vasara» dalībnieku radošais veikums bija pirmais un nozīmīgākais impulss 2014. gadā domāt par grāmatu. Desmit gadu laikā bija tapušas daudzas Bauskai veltītas gleznas. Tās glabājās gan novada domē kā dāvinājumi, gan Bauskas muzejā, gan privātkolekcijās un autoru īpašumā. Sāku vākt materiālu, runāt ar māksliniekiem, piesaistīt finansējumu. Tekstu rakstīšanā iesaistījās pieredzējusī žurnāliste Aina Ušča. Neaizstājama bija viņas darbīgā, motivējošā attieksme un rūpība tekstu rakstīšanā. Cilvēki bija atbalstoši un atsaucīgi. Saņēmām pašvaldības atbalstu, atsaucās arī sponsori. Sagatavojām un iesniedzām projektu Kultūrkapitāla fondam, bet to neapstiprināja. Ar manu apņemšanos un individuālo darbošanos izrādījās par maz lietā, kur vajadzīgs komandas darbs. Tā man bija neveiksme, jo daudz darba tika ieguldīts, turklāt, finansiālie atbalstītāji taču uzticējās, un viņu priekšā jutos atbildīga par rezultātu.»
Inga Krolle atminas, ka tā patiesībā bija apstākļu sakritība, jo projekta pirmo daļu – mākslas darbu fotografēšanu – apstiprināja, bet «caurkrita» grāmatas izdošanas sadaļa. Fondā mainījās prioritātes, un viņi atteicās no atbalstu piešķiršanas grāmatām…
«Atskatoties saprotam, ka nav ļaunuma bez labuma – toreizējā izdevumā būtu iekļauti tikai glezniecības plenēros tapušie darbi, tagad apkopojām visus zināmos Bauskai veltītos darbus, sākot ar 1701. gadu.»

Ielas un namiņi, kuru vairs nav
Galīgais lēmums par nepieciešamību atgriezties pie kādreizējās ieceres nācis 2020. gadā, kad biedrība izdeva grāmatu par Bauskas apkārtnes māksliniekiem «Mākslinieki. Bauska. Iecava. Rundāle. Vecumnieki». Pieredze un arī savāktais materiāls bija tik plašs, ka kļuva pašsaprotami likt to visu kopā un pabeigt pirms gadiem iesākto, atzīst Indra Liepa.
Viņa ieskicē, ka grāmatā būs plenēros «Bauskas vasara» radītais, arī darbi no Bauskas muzeja, Bauskas pils muzeja un citu muzeju krājumiem, kā arī autoru īpašumā un privātkolekcijās esošie darbi. «Iepriekšējā grāmatā apkopota informācija par māk-sliniekiem, kuriem Bauska ir dzimtā vieta, savukārt šajā grāmatā prioritāte ir pilsētas redzējums, lai arī kurā gadsimtā vai valstī mākslinieks būtu dzīvojis,» teic I. Liepa.
«Redzot un salīdzinot tik daudzu un dažādu mākslinieku skatījumu uz Bausku, īpaši to vecpilsētas ielu un namiņu atainojumā, kuru vairs nav, arī muzeju ļoti motivēja to parādīt vienuviet – grāmatā. Vēl viens būtisks faktors par labu grāmatas izveidei bija tas, ka Bauskai veltītie darbi atrodas ļoti dažādās vietās – muzejos Rīgā, Jelgavā, Akadēmiskajā un citās bibliotēkās, Bauskas pils muzeja krājumos, privātkolekcijās un nav pieejami apskatei,» stāsta Ilga Balode. Viņa atceras redzējusi, ka arī muzeja apmeklētāji, paveroties no muzeja ēkas logiem uz pilsētu, bieži esot pārsteigti par tās pievilcīgo šarmu.
Mākslas darbu fotografēšana grāmatai notika Bauskas muzejā, to augstā profesionālā līmenī veica fotogrāfs Didzis Grodzs.

Par darbu atlases kritērijiem
Atsākot darbu, tika publicēts aicinājums atsaukties cilvēkus, kam mājās ir Bauskai veltīti darbi. Indra Liepa piemin, ka interesanti bijis ielūkoties, piemēram, Daiņa Bruģa pastkaršu kolekcijā: «Esam pateicīgas par viņa ieinteresētību un iesaistīšanos grāmatas tapšanā, ieguvums ir viņa uzrakstītais ievads.»
Taču Indra uzsver, ka bija jāatbild uz vēl vienu būtisku jautājumu – kāda laika perioda darbus izvēlēties? Nonākušas pie atziņas, ka iespēju robežās jāsāk ar pirmajiem pieejamajiem zīmējumiem un gravīrām – tātad 300 gadus tālu vēsturi. Centrālais objekts gan tolaik, gan jaunākos gadsimtos, kas saistījis svešzemju ceļotāju un mākslinieku uzmanību, ir Bauskas pils, bet pilsēta ir tikai fons. Šādu un līdzīgu darbu ir pietiekami, lai par Bauskas pils attēlojumu dažādos laikos izdotu atsevišķu grāmatu.
Tikko tapušās grāmatas virzienā, protams, izskanēja viedokļi, ka Bauska bez pils nav iedomājama un tās vēsturiski nozīmīgajam attēlojumam jābūt šajā izdevumā. «Pils tiešām ir pilsētas pazīstamības simbols, taču, redzot pieejamo materiālu apjomu, sapratām, ka, publicējot tikai nedaudzus attēlus, iespaids būtu ļoti virspusējs,» teic I. Balode.
Grāmatā iekļauti divu nezināmu autoru darbi. Ilga Balode stāsta: «Lai kā centāmies, par viņiem neizdevās atrast informāciju, ko varētu publicēt. Viens no tiem ir K. Vīgants. Viņa tušas pludinājumi bagātīgi ataino 60. gadu pilsētu. Darbi sakārtoti albumā, un tas atrodas Bauskas pils muzejā. Otrs ir bijušais baušķenieks Augusts Kristiņš. Savulaik televīzijā izskanēja informācija, ka Āgenskalnā kādā mājā, kur mainījušies īpašnieki, atrasts ļoti daudz gleznu, kuru autors ir Augusts Kristiņš. Pēc kāda laika Rēriha biedrības Daugavpils nodaļa organizēja viņa izstādi, pēc tam izstāde bija arī Juglas bibliotēkā. Būtu interesanti Kristiņa darbus redzēt arī Bauskas muzejā. Laiks rādīs.»

Pilsēta – iedvesmas avots māksliniekiem
Izvēlēties būtiskāko no glezniecības plenēru «Bauskas vasara» dalībnieku četrpadsmit gadu laikā radītajiem darbiem nav bijis viegli, atzina I. Liepa, piedalījušies ap 60 autoriem, cits regulārāk, cits pa reizei. Viņu vidū Latvijā pazīstami mākslinieki – Jurģis Skulme, Juris Ģērmanis, Anita Meldere, Bauskas mākslas dzīvei nozīmīgā Īra Rozentāle. Pārsteigums bija Birutas Baumanes un Ģederta Eliasa gleznotā pilsēta. Grāmatā būs arī Imanta Lancmaņa un Valda Kalnrozes darbu reprodukcijas. «Iespējams, ir vēl kādi autori, kas gleznojuši Bausku, bet mēs viņus nezinām. Izdevumā ievietojām arī visiem zināmo amatiermākslinieku baušķenieku Venjamina Zotova un Jāņa Drozdova darbus,» stāsta Indra.
Savukārt Inga Krolle akcentē, ka mēģinājušas atrast raksturīgāko, lai viena vieta neatkārtotos, tomēr arī tajā esot sava pievilcība, kā dažādi autori redzējuši, piemēram, Plūdoņa ielas nobeigumu.
Ilga Balode piemin Zigurda Gustiņa brīnišķīgos zīmējumus. Viņš būtu pelnījis atsevišķu grāmatu. Dzīves gājums skarbs un viņa mākslinieciskās liecības par Bausku ļoti vērtīgas no vēsturiskā dokumentējuma viedokļa.
«Jurģis Skulme gleznoja Bausku jau 60. gados, kad, būdams mana tēva (Laimoņa Liepas – aut. piez.), draugs viesojās mūsu mājās. 2008. gadā uzaicināju viņu piedalīties plenērā, un viņš ar prieku piekrita. Grāmata būs kā pateicība visiem māksliniekiem visos laikos, kas zīmējuši un gleznojuši Bausku. Redzot, cik gan daudziem māksliniekiem pilsēta ir bijusi iedvesmas avots, vēlam, lai tā arī turpmāk iedvesmo, rosina pētīt, saglabāt, kopt un atjaunot!» novēl grāmatas idejas autore Indra Liepa. ◆

Atbalstītāji
Darbs grāmatas izveidē sākts 2022. gadā, īstenojot «Latvijas Valsts mežu» un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās «Zemgales kultūras programmas 2022» un Bauskas novada domes līdzfinansētu projektu. Patlaban top grāmatas makets. Izdevuma literārā konsultante ir Dace Lāže, tekstu tulkojusi Inga Tillere. Gan dizainu, gan maketu veido Una Grants, poligrāfijas darbus veiks Jelgavas tipogrāfija. Saskaņā ar projektu plānots, ka grāmata nāks klajā decembra pirmajā pusē, bet ilgi gaidītie atvēršanas svētki būs nākamvasar, atzīmējot glezniecības plenēra «Bauskas vasara» divdesmitgadi. Plenēra ideja aizsākās Iecavas mākslinieces Ainas Putniņas draugu-mākslinieku lokā, bet ar laiku tas izvērtās par starptautisku pasākumu.
Grāmata taps ar Zemgales plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas «Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma» Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023. gadam atbalstu. Projektu finansē arī Bauskas novada dome, Bauskas muzejs un privātpersonas.

Fragments no ievada grāmatai «Bauska gleznotāju un grafiķu acīm»

Dainis Bruģis

«Trīs gadsimtu gaitā notikušās pārmaiņas atspoguļojas arī zīmējumos, gleznās, akvareļos un dažādās grafikas tehnikās darinātos mākslas darbos. Sākotnēji Bausku attēlojuši mākslinieki ieceļotāji, to uzlūkodami vairāk kā kādu eksotisku vietu, bet 20. gadsimtā savai pilsētai pievērsušies daudzi vietējie mākslinieki.
Jāatzīst, ka līdz mums nonācis ļoti maz senāko periodu mākslas darbu, kuros attēlota Bauska, tāpēc 18. gadsimtu grāmatā pārstāv tikai daži. Vispirms jau pieminētais 1701. gadā tapušais tušas zīmējums un kāda nedaudzus gadus vēlāk pēc tā parauga izgatavota vara gravīra, kas iespiesta vienā lapā ar Liepājas un Jelgavas panorāmām un iekļauta Samuela Fābera sastādītajā krājumā «Detalizēts Zviedrijas karaļa Kārļa XII dzīves apraksts» («Ausführliche Lebens-Beschreibung Carls des XII, Königs in Schweden»).
Gan gravīra, gan jo īpaši no dabas zīmētais tušas zīmējums sniedz nozīmīgu informāciju ne vien par Bauskas pils izskatu pirms sagraušanas 1706. gadā, bet arī par toreizējo Bauskas pilsētu, kuras panorāmu vēl rotāja gan abu baznīcu (Svētā Gara un Svētās Trīsvienības), gan 1617. gadā celtā rātsnama torņi.
No šāda viedokļa ne mazāk nozīmīga ir arī pašās 18. gadsimta beigās – 1792. gadā – tapusī Bauskas panorāma, kuru akvareļa tehnikā darinājis nenogurdināmais Latvijas senvēstures pētnieks Johans Kristofs Broce (Brotze, 1742–1823).
Tikai nedaudz vairāk mākslas darbu, kuros attēlota Bauska, mums mantojumā atstājis 19. gadsimts, kad te zīmējis gan Jelgavas gleznotājs Jūliuss Dērings (Döring, 1818–1898), gan Igaunijā dzimušais un gadsimta vidū Sanktpēterburgā strādājušais mākslinieks Augusts Georgs Vilhelms Pecolds (Pezold, 1794–1859). Taču arī viņu uzmanību saistīja galvenokārt Bauskas ordeņpils varenās drupas, nevis tolaik savu agrāko spožumu zaudējušās mazpilsētas necilā apbūve.
Tieši šādu attieksmi demonstrē arī pats zināmākais 19. gadsimta Bauskas attēlojums – vācu graviera Frīdriha Folca (Foltz, 1811–1879) Darmštatē, Vācijā, darinātā tērauda gravīra pēc tolaik Jelgavā dzīvojošā vācbaltu tēlnieka un grafiķa Vilhelma Zigfrīda Štafenhāgena (Stavenhagen, 1814–1881) zīmējuma. Gravīra izgatavota pēc precīzi nedatēta, visticamāk, 19. gadsimta 50. gados tapuša zīmējuma un iekļauta 1866. gadā Jelgavā izdotajā «Baltijas skatu albumā» (Album baltischer Ansichten). Interesanti, ka gan šī, gan vēl citas albuma lapas bija nopērkamas arī atsevišķi, un šādā versijā Bauskas panorāma bija pieejama arī kolorētā izpildījumā.»

Teksts – Ruta Keiša

+ 2