Šogad jau četrpadsmito reizi visā Latvijā norisināsies akcija “Satiec savu meistaru”. Tās laikā no 8. līdz 10. aprīlim savu darbnīcu durvis ikvienam interesentam vērs arī Bauskas novada tradicionālo prasmju meistari – tautas lietišķās mākslas meistari un amatnieki.
Iecavas Tradicionālās kultūras biedrības meistares Elīna Beitiņa un Jautrīte Bērente Iecavas kultūras namā sestdien, 9. aprīlī, interesentiem piedāvās apgūt celu jostu aušana. Tautiskas jostas var darināt gan aužot (audenes), gan celojot – nevis ar steļļu palīdzību, bet ar īpašiem celu dēlīšiem.
Celošana ir ārkārtīgi sens rokdarbu veids. Ziņas par šo nodarbi rodamas jau senajā Ēģiptē, viduslaikos tā bija izplatīta visā Ziemeļeiropā, tehniku pazīst visā pasaulē. Celos austi audumi ir blīvi, stingri un ļoti izturīgi. Celošana ir vīšanas un aušanas apvienojums, kas mūsdienu latviešu valodā savu nosaukumu ieguvis no celu gatavošanai nepieciešamā darba rīka – celu dēlīša.
Latvijas teritorijā ziņas par celotām detaļām apģērbos arheologi atraduši jau izrakumos, ko datē ar 6. gadu simtu. Senatnē celaines izmantoja audumu malu veidošanai, aužot stāvu stellēs, apģērba saturēšanai un rotāšanai. Gadu simtu laikā celu tehnikā darinātas detaļas rodamas visu novadu apģērbos, muzejos var vērot daudzus paraugus. Celošanas tehnika ir neatņemama prasme arī šodien, darinot savu tautastērpu. Gadsimtu gaitā celu aušanas prasme Latvijā nav zudusi, šobrīd tā atgūst “jaunu elpu”,, vēstīts sabiedrisko mediju portālā lsm.lv.
Iepriekš interesenti lūgti pieteikties pa tālruni 26576106, uz celošanu līdzi jāņem stingri grodota dzija
(piemēram, “Limbažu tīnes” trīskārtīgā) vairākās krāsās.
Līdztekus jostu aušanai Iecavas kultūras nama mazajā zālē darbosies arī pastalu darināšanas darbnīca. Meistari Kaspars Beitiņš, Modris Zakarītis, Jautrīte Bērente un Līga Ozoliņa ļaus katram ielocīt roku savu pastalu izgatavošanā. Maksa par materiālu: līdz 36. izmēram – 16 eiro, 37.–41. izmērs – 21 eiro, 42.–46. izmērs – 26 eiro. Līdzi vēlams ņemt tapešu (kancelejas) nazi, A4 rūtiņpapīru, plato līmlenti, zīmuli, lineālu,
platstangas jeb”plaķenes” (vēlams ar smailiem galiem).
Savukārt svētdien, 10. aprīlī, Iecavā varēs darboties arī māla meistarklasē. Sajust māla valgo pakļāvību, sadzirdēt un ieraudzīt savu varēšanu būt radītājiem būs iespēja Vīnkalna ceplī Iecavā Gintas Zaumanes vadībā. Katram gribētājam ir jārēķinās ar līdzmaksājumu piecu eiro apmērā, lūgums arī iepriekš pieteikties pa tālruni 29175271.
8. un 9. aprīlī Bauskas muzeja Tautas lietišķās mākslas studijā “Bauska” apmeklētāji varēs iepazīt divus amatus: aušanu un grāmatu iesiešanu. Iecerēts šīs prasmes apvienojot, izgatavot ādas piezīmju grāmatiņu, kas apjozta ar austu prievīti. Prievīte tiks darināta ziedainās jostas aušanas tehnikā, savukārt piezīmju gāmatiņai, tiks izmantots manuskripta iesējuma veids. Dalībai pasākumā jāpiesakās pa tālruni: 29452734.
Kopumā visā Latvijā pasākumā piedalīsies 225 meistari 116 norises vietās, piedāvājot interesentiem 197 dažādas nodarbības, portālu informēja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā.
Visplašāk izplatītā prasme mūsdienu meistaru vidū ir aušana – tā ir viena no biežāk piedāvātajām aktivitātēm arī 2022. gada pavasarī. Šoreiz būs iespēja gan iepazīties ar aušanas procesu, gan piedalīties auduma iekārtošanā stellēs, gan arī uzzināt ko vairāk par auduma pēcapstrādi – piemēram, Līgatnē būs iespēja apdrukāt audumu ar spiedogiem.
Kas attiecas uz citu populāru un Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautu prasmju saglabāšanu, būs iespēja apgūt, piemēram, rakstaino cimdu adīšanu un dubultadījuma tehniku Mazsalacā, kā arī puzuru darināšanu Jelgavā, Remtē, Vīpē un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Sarosījušies arī kalēji un kokamatnieki. Tā, piemēram, ar kalēja amatu varēs iepazīties Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Blomē un Ropažos. Savukārt to, kā darināt rotas, varēs uzzināt Tautas lietišķās mākslas studijā “Kalvis” Rīgā, bet Siguldā pat izgatavot savu Nameja gredzenu. Kokamatnieki piedāvā iespēju uzzināt visu par karošu grebšanu Rīgā tautas lietišķās mākslas studijā “Dzīne” un Jaunpilī, kā arī meistarot koka rotaļlietas Jelgavā vai putnu būrīšus Viesītē un Druvienā. Par kokamatniecību ko vairāk varēs uzzināt arī Vaboles pagastā, Andrupenes lauku sētā. Savukārt Drabešos būs iespējams darināt kokles, bet Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā – mācīties tās spēlēt.
Ar pasākumiem var iepazīties ŠEIT.
Reklāma