Saulainē skolēni “pielaiko” profesijas

Piektdien, 25. martā, Kandavas lauksaimniecības tehnikuma (KLT) Saulaines teritoriālās struktūrvienības aktu zālē pulcējās teju 30 astoto un devīto klašu skolēnu no dažādām novada izglītības iestādēm, lai iepazītos ar mācību iespējām Saulaines tehnikumā pēc pamatskolas absolvēšanas.

«Ikdienā mērām apģērbu, lai zinātu, kas mums piestāv vai nepiestāv, tāpat ir svarīgi «uzlaikot» profesiju, kura interesē un ar kuru varētu saistīt savu nākotni,» pasākuma viesus uzrunāja izglītības iestādes vadītājas vietniece audzināšanas darbā Skaidrīte Jonase. Sākumā skolēniem tika rādīta prezentācija par skolu un tās programmām, pēc tam audzēkņi tika sadalīti trīs grupās, lai dotos uz mācību programmu «stacijām» un gūtu dziļāku ieskatu par profesijām. «Nākamajā semestrī diemžēl vairs nevarēs apgūt automehāniķa profesiju,» atklāj S. Jonase, «valsts šajā skolā konkrēto profesiju vairs nedotē, jo nesaskata tai nepieciešamību.»

Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķa profesija Zemgalē esot pieprasīta gan meiteņu, gan puišu vidū. «Jaunieši iemācās patstāvīgi strādāt ar lauksaimniecības tehniku, iekārtām, apgūst prasmi plānot lauksaimnieciskos darbus,» stāsta S. Jonase, «pēc diploma saņemšanas spēj strādāt lauksaimniecības uzņēmumā, darbā ar tehnikas remontu, ekspluatāciju un sekot līdzi tehniskajiem procesiem.»

Profesijas stacijā skolēnu pirmais uzdevums bija «apģērbt» uzzīmētu  cilvēku, lai tas dotos uz darbavietu atbilstošās drēbēs, bet pēc tam lauktehnikas nodaļas vadītājs Ivars Straņķis piedāvāja viesiem izmēģināt savu spēkus metināšanā. «Pagaidām plānoju tālāk mācīties Rīgā par autoelektriķi,» pastāsta Iecavas pamatskolas 9. klases audzēknis Daniels Kļavinskis, «šī skola arī ir laba, nemaz nezināju, ka te ir tik forši! Ja izvēlētos mācīties šeit, tad, visticamāk, par datorsistēmu tehniķi.»

Skolā var izmācīties arī par datorsistēmu tehniķi. «Šeit gan uzreiz gribu piebilst, ka šī profesija jāizraugās ļoti rūpīgi, jo tas, ka man patīk spēlēt datorspēles, nenozīmē, ka kļūšu par datorsistēmu tehniķi,» stāsta S. Jonase, «profesija ir pieprasīta, taču ir ļoti rūpīgi jāmācās, lai varētu iegūt diplomu.» Stacijā skolēnus sagaidīja nopietns uzdevums – izjaukts dators, kuram jānosauc izņemto detaļu nosaukumi, kā arī jāpastāsta, kas kam domāts. Daži pārliecinoši sauca detaļu nosaukumus, taču daļai šīs lietas bija pavisam svešas, tāpēc palīgā nāca nodaļas vadītājs Uldis Šķirmants. Par skolu diskutēja tehnikuma audzēkņi, kas jau divus un trīs gadus mācās par datorsistēmu tehniķiem. «Ja gribas vairāk brīva laika un reizē arī mācīties, tad iesaku nākt šurp, jo visu var izdarīt un apvienot ar citām aktivitātēm,» ieteica Edgars Mediņš. Draugam piekrita Krišjānis Voldemārs Gavrilka: «Zini, ir pusslodzes darbs, šī ir gandrīz kā pusslodzes skola.» «Mājasdarbu tikpat kā nav, stundas ir vieglas,» savu vērtējumu pauda Aigars Vendlands, «es spēlēju volejbolu, pulksten 15 jau esmu brīvs un līdz vakaram nav, ko darīt.»

«Profesija ir piemērota tiem, kuri ir gatavi reizēm ziedot arī brīvo laiku, lai apgūtu lietas,» par pavāra profesiju stāsta S. Jonase, «mūsu skolas cenšas kultivēt arī latvisko mantojumu un apgūt pamata prasmes nacionālo ēdienu gatavošanā.» Profesijas stacijā, virtuvē, Adrijas Sovānes vadībā viesiem bija jāgatavo trifeles. Kāda pienākums bija kausēt šokolādi, citam vajadzēja salikt kopā rokas blenderi, kādam nācās sagatavot avokado, taču pēc tam bija visiem kopīgs uzdevums – notiesāt pašu gatavoto gardumu.

«Apsveru domu nākt šeit mācīties par pavāri, jo man ļoti patīk gatavot un bieži gatavoju ģimenei,» atzina Iecavas pamatskolas audzēkne Samanta Vieļecka, «šodien ieguvu daudz jaunu un patīkamu emociju, vēl vairāk nostiprinājās mana vēlme pēc 9. klases turpināt mācības šajā skolā.» Pansiedzēja A. Sovāne pastāsta, ka pavāra profesijā izteikts dzimumu pārsvars nav jūtams, kursā vienādā skaitā ir gan zēni, gan meitenes.

Viesmīlības pakalpojumu speciālista profesiju bieži jauc ar viesmīļa profesiju. «Tas nav gluži viesmīlis, tas ir cilvēks, kurš var strādāt dažādos viesu izmitināšanas uzņēmumos – viesnīcā, viesu mājā, kempingā un sniegts viesim atbalstu, palīdzību,» par profesiju stāsta S. Jonase, «profesija noteikti ir jāizvēlas tiem, kuri ir komunikabli, zina, ka spēs runāt vismaz divās valodās.» Skolā ir arī viesnīcas demoversija, kur norisinās praktiskās nodarbības, lai skolēni būtu sagatavoti darbam reālajā dzīvē. Profesijas praktiskajā nodarbībā Skaidrītes Jonases uzraudzībā skolēniem bija jāizcep vafeles, kā arī jāiemācās tās pareizi pasniegt, ievērojot viesmīlības pamatprincipus.

«Skola ir forša, bet es tomēr esmu nolēmis mācīties Rīgā par jūrnieku,» atklāja 8. klases skolēns Mareks Pudža, «šodien man te patika, jo gatavojām garšīgus ēdienus un bija interesanti.» Telpu piepildīja saldās vafeļu mīklas un putukrējuma smarža, un skolēnu sejās bija redzams smaids, darbojoties kā viesmīlības pakalpojumu speciālistiem. «Šajā profesijā ir jābūt komunikablam un atvērtam,» uzskata 3. kursa studente Amanda Ķince, «ja grib strādāt par viesmīlības pakalpojumu speciālistu, ir jāmīl cilvēki, jo bez tā nevar darboties profesijā.»

Pasākums noslēdzās ar «Kahoot» testu par iegūtajām zināšanām, apmeklējot pasākumu un iepazīstot skolas piedāvātās profesijas. Muzikālu priekšnesumu sniedza Darens Rimševics.