Pārpildītie novadgrāvji pašā Saulaines centrā, nolaists stadions un nekopta parka teritorija – tās bija saulainiešu lielākās sāpes, kuras trešdienas, 21. februāra, vakara kopsapulcē viņi aktualizēja Rundāles pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvjiem, lai tie ziņu tālāk nodod apvienības un novada vadībai.
Atšķirībā no Pilsrundāles, kur uz kopsapulci ar padomes pārstāvjiem bija ieradušies vien daži iedzīvotāji, saulainieši bija sapulcējušies visai daudzskaitlīgi – aptuveni 15 cilvēku. Te gan jāpiemin, ka starp atnākušajiem manīja tikai pāris gados jaunākus iedzīvotājus. Kā pēc sapulces atzina viena no padomes pārstāvēm Santa Švāģere, jaunie galvenokārt pārvietojas ar automašīnām, viņi mazāk ievēro apkārtnē notiekošo, un līdz ar to tas viņiem arī mazāk rūp. Savukārt gados vecākie vietējie iedzīvotāji reāli dzīvo uz vietas, tāpēc dažādas problēmas vairāk pamana un izjūt.
Uzklausīt saulainiešu raizes un ierosinājumus bija ieradušies trīs Rundāles pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvji: padomes vadītājs Māris Leitlants, vietniece Santa Švāģere un padomes pārstāvis Mārtiņš Malduts. Sapulcē piedalījās arī Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības vadītāja Iveta Leitlante, jo, kā viņa uzsvēra sapulces ievadā, skola ir neatņemama Saulaines sastāvdaļa un ir gatava ciešāk sadarboties ar vietējiem iedzīvotājiem, lai atrisinātu sasāpējušās problēmas.
Visvairāk sakāmā saulainiešiem bija sadaļā par teritorijas un būvju labiekārtošanu. Neviena no nosauktajām problēmām gan nebija jauna. Par tām, kā stāsta uz sapulci atnākušie, runāts gadiem dažādās sapulcēs, taču tālāka rīcība tā arī nav sagaidīta. Iedzīvotāji bija skeptiski, vai arī konsultatīvajai padomei būs pa spēkam reāli kaut ko iekustināt. Tomēr padomes pārstāvji bija apņēmības pilni, jo, nesagaidot risinājumus no Rundāles apvienības pārvaldes, viņi jautājumus tālāk var adresēt arī novada domes deputātiem.
Vissāpīgākais jautājums, iespējams, tāpēc, ka tieši pašlaik arī visakūtāk jūtams sezonalitātes dēļ, ir nestrādājošā novadgrāvju sistēma ciema centrā. Saulaine pludo – apmēram tā raksturoja situāciju vietējie un to atkārtoja vairākkārt. Šī problēma aktuāla jau gadiem, un tikpat ilgi kāds no vietējiem arī centies izcīnīt risinājumu. Kādā brīdī kaut kādi nelieli lokāli darbi veikti, taču kopumā situācija neuzlabojas. Tiklīdz iestājas ūdeņu periods, tā teritorija iepretim Saulaines tehnikumam, tuvējās ietves un mājas stāv ūdenī. Skaidrs esot, ka tie nav kanalizācijas notekūdeņi, bet gan lietusūdens, kurš netiek pienācīgi novadīts. Vietējie ironizē, ja pārplūdusī teritorija piesalst, tad var teju rīkot hokeja čempionātu.
Gados vecākie saulainieši stāstīja, ka savā laikā Kaucmindes muižai bijusi ļoti labi izstrādāta novadgrāvju sistēma, kas ļāvusi visu lieko ūdeni novadīt Kaucītē. Taču vēlākajos gados, kad veidoja ciemu, sāka asfaltēt ceļus, ierīkot siltumtrases un citus uzlabojumus, novadgrāvju sistēma pamatīgi sabojāta. Savukārt lielo koku saknes vietām izpostījušas meliorācijas sistēmu, tāpēc tagad liekajam ūdenim vienkārši nav, kur sprukt. Izrādās, arī paši iedzīvotāji, kopjot teritoriju un sagrābtās lapas iestumjot grāvjos, veido papildu barjeru ūdens aizplūšanai.
Padome šo aktuālo jautājumu ieprotokolēja ar norādi, ka tuvējo nedēļu laikā pārvaldes vadībai jāsniedz atbilde par iespējamajiem risinājumiem, taču visaptverošāka rīcības plāna izstrādei vietvarai tiks dots ilgāks laiks.
Kad konsultatīvā padome rosina paralēli arī pašus iedzīvotājus vākt parakstus, lai stimulētu pašvaldību pievērsties jautājuma risināšanai, jūtama vietējo pretreakcija – viņi domājuši, ka padome tieši tāpēc izveidota, lai tālāk virzītu iedzīvotājiem aktuālos jautājumus…
To sapulcē novēro vairākkārt – tiklīdz risināšanā jāiesaistās pašiem iedzīvotājiem, tā degsme ievērojami pieplok. Padomes vadītājs Māris Leitlants gan jau sapulces sākumā uzsvēra, ka viņi ir kā starpnieki starp pašvaldību un iedzīvotājiem un padomei ir konsultatīvs raksturs.
Vēl saulainieši vēlētos labiekārtot vietējo parku, kurš pašlaik esot ļoti nolaistā stāvoklī, vandaļi sabojājuši arī tiltiņu. Māris Leitlants un Santa Švāģere stāsta, ka visatbilstošākais risinājums šajā situācijā būtu veidot vietējo biedrību, kura ar projektu palīdzību varētu piesaistīt vajadzīgos līdzekļus dažādu uzlabojumu veikšanai. Labs piemērs meklējams turpat kaimiņos – Pilsrundālē, kur vietējā jauniešu biedrība, īstenojot vairākus projektus, sakopusi un labiekārtojusi vairākas teritorijas. Taču biedrība vispirms ir jānodibina, tad jāgatavo projekti – te jau atkal vajadzīgs kāds vietējais entuziasts, kas to varētu uzņemties. Saulainieši skeptiski, vai kas tāds viņiem būs pa spēkam, aicināja padomi noskaidrot, vai tomēr pašvaldībā nav speciālists, kurš varētu šādus projektus sagatavot.
Nolaists un piegružots esot arī Saulaines stadions. Vasarā zāle netiek pļauta, gumijas klājums netiek slaucīts, teritorijā mētājas tukšas stikla pudeles un citi atkritumi. Sapulces gaitā gan atklājas, ka ir atbildīgā persona, kurai stadions jāuztur kārtībā, taču iedzīvotāji uzsver, ka darbs netiek darīts. Saulainieši pat būtu mierā, ja stadionā vienkārši tiktu uzturēta kārtība un tīrība, neveicot nekādus lielus un dārgus uzlabojumus.
Nepatīkamus skatus vietējiem nākas vērot arī pie atkritumu konteineriem. Tie allaž esot pārpildīti, apkārtējā teritorija piegružota, atkritumus te nelegāli vedot no privātmājām un pat no Bauskas. Saprotams, ka atrisināt negodprātīgu cilvēku rīcību padome nevar, taču tā piedāvāja rosināt jautājumu par videonovērošanas ierīkošanu.
Kāda daudzdzīvokļu nama iedzīvotājus neapmierināja piemājas teritorija. Padomes pārstāvji norādīja, ka labiekārtošanas iniciatīva šajā gadījumā jāuzņemas pašiem nama iemītniekiem: mājas vecākajam jāraksta iesniegums apsaimniekotājam, kuram savukārt jāvērtē, vai pietiek līdzekļu darba veikšanai.
Citos tēmu blokos sūdzību un rosinājumu praktiski vairs nebija. Kultūras mantojums Saulainē tikai viens – Kaucmindes muiža, taču, lai cik bēdīgā stāvoklī tā būtu, tas ir privātīpašums, ar kuru tāpat neviens nekā pasākt nevar. Arī saistībā ar sporta un kultūras aktivitātēm ierosinājumu īsti nav, jo līdz šim organizētos pasākumus iedzīvotāji apmeklē ļoti kūtri. Viens aicinājums gan novada domei tiks nodots – pārskatīt sabiedriskā transporta sarakstu virzienā uz Pilsrundāli, kur ir aktīva kultūras dzīve, – lai var ne tikai nokļūt uz pasākumu, bet arī pēc tā tikt uz mājām. Savukārt, ja stadionu sakārtos, tad arī sportiskām aktivitātēm vieta būšot.
Sapulcējušies diskutēja par to, kā saulainieši saņems atgriezenisko saiti pēc tam, kad pašvaldība padomei atbildēs uz iedzīvotāju aktualizētajiem jautājumiem. Jāpiebilst, ka viss kopsapulcē izrunātais tika protokolēts un tālāk apkopojums tiks iesniegts apvienības pārvaldes vai novada vadībai, dodot noteiktu termiņu, šajā gadījumā mēnesi, atbildes sniegšanai. Ne visi iedzīvotāji lieto internetu un sociālos tīklus. Pie publiskā ziņojumu dēļa paziņojumi ātri tiekot noplēsti. Tieši tā noticis ar informāciju par kopsapulci, tāpēc daudzi par tās norisi nemaz neesot zinājuši. Sapulcējušies vienojās par labāku risinājumu: padome pašvaldības sniegtās atbildes drukātā veidā nodod sētniekiem, kuri tās izvieto katra nama kāpņu telpā.
Pēc sapulces padomes pārstāvji, jautājot, vai nav bažas, ka tagad iedzīvotāji no viņiem sagaidīs visu problēmu risinājumus, atzina, ka darba tiešām būs daudz, bet pašlaik viņi ir apņēmības pilni darboties un cer, ka pašvaldība reaģēs uz sūdzībām un meklēs tām risinājumus.
Atgādinām, ka Bauskas novadā šogad izveidotas iedzīvotāju konsultatīvās padomes, kurās darbojas ievēlētie vietējie iedzīvotāji. Šāda padome ir arī Rundāles pagastā, un tajā bez jau nosauktajiem pārstāvjiem darbojas arī Līga Žukauska, Zane Sporāne un Armands Fišmeistars.
