Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 359 paraksti par esošās Bauskas novada vizuālās identitātes saglabāšanu, un attiecīgā iniciatīva pirmdien, 13. februārī, iesniegta pašvaldībā.
Iniciatīvu par Bauskas novada vizuālās identitātes saglabāšanu rosināja baušķenieks Kaspars Kalējs, pamatojot, ka jaunas vizuālās identitātes izstrādāšana būtu nelietderīga pašvaldības līdzekļu izšķērdēšana.
“2020. gadā Bauskas novada dome atbalstīja jaunas vizuālās identitātes izveidi. Tolaik vizuālās identitātes izveides pakalpojums maksājis 8000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Apvienojoties četriem novadiem un izveidojot Bauskas novadu, vēl joprojām publicitātes materiālos, ko veido gan pašvaldība, gan citas fiziskas un juridiskas personas, tiek lietota Bauskas novada vizuālā identitāte. Pašlaik Bauskas novada pašvaldība vēlas veidot jaunu vizuālo identitāti (skat. https://www.bauska.lv), kas, mūsuprāt, rada nelietderīgu finanšu izlietojumu, tāpēc uzskatām, ka Bauskas novadam vajadzētu saglabāt esošo identitāti un neveidot jaunu, kas prasītu papildu finanses pašvaldības budžetā.
Tāpēc aicinām pašvaldību pielāgot Bauskas novada vizuālās identitātes vadlīnijas esošajai Bauskas novada situācijai un turpināt lietot esošo identitāti.
To īstenojot, netiks lieki tērēts pašvaldības budžets un uzņēmēju un personu līdzekļi, kas šo budžetu veido. Lai Bauskas novada drukas uzņēmumi veido kreklus, krūzes, pildspalvas un citus reprezentācijas materiālus ar jau esošo Bauskas novada vizuālo identitāti! Ja tiks izveidota jauna, arī pašvaldības un citu personu publicitātes materiāli būs jāveido no jauna, ” teikts iniciatīvas pieteikumā.
“Prieks, ka iedzīvotāji pauduši savu nostāju šajā jautājumā. Bauskas novada pašvaldība ir viena no pirmajām vietvarām, kas saņem kolektīvo iesniegumu. Šobrīd gatavoju stingru argumentāciju, kuru prezentēšu deputātiem,” sacīja K. Kalējs.
Jau vēstījām, ka Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis akcentēja, ka saskaņā ar Pašvaldību likumu, saņemot šādu kolektīvo iesniegumu, tas jānosūta Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei, lai tā pārliecinās, ka visas ir paraksttiesīgas personas. Tāpat jānoskaidro, vai visi parakstījušies ir Bauskas novada iedzīvotāji, vai arī viņiem te pieder īpašumi. Pēc tam tiek saņemta atbilde, vai konkrētais iesniegums kvalificējas kā kolektīvais iesniegums vai nekvalificējas.
“Ja tomēr tas atbilst, tad kārtējā domes sēdē iekļausim šī jautājuma izskatīšanu uz kuru uzaicināsim iesniedzēju, lai viņš pamato, noargumentē to, pēc tam dome pieņems lēmumu, kurai institūcijai to nozīmēt. Piemēram, Saeimā, kad iesniedz šādu iniciatīvu, tā lemj – virzīt izskatīšanai vai nevirzīt. Ja ir pozitīvs lēmums, to nodod izskatīšanai komisijās. Turpretī pašvaldībai jālemj nodot izskatīšanai kādai institūcijai, pagaidām gan nezinu, kam mēs to nozīmēsim. Vai veidosim speciālu komisiju, vai par to lems kāda komiteja, tas vēl jānospriež,” skaidroja A. Okmanis.
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā akcentēja, ka ministrija pašvaldības vizuālās identitātes jautājumus nevērtē, uzsverot- tā ir pašvaldības autonoma kompetence. Tādējādi par pašvaldības rīcības atbilstību labai pārvaldībai un finanšu ekonomijai ir atbildīga pati pašvaldība.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks publiskajā telpā vairākkārt ir norādījis, ka ministrijai jāļauj pašvaldībām uzņemties atbildību.
