Kristīne Sēnele
Vecsaulē top savā ziņā unikāla keramika – speciālas bļodiņas mūsu mīluļiem suņiem un kaķiem, kā arī urnas lolojumdzīvnieku pelniem. Zīmola «Zuze Pet» radītāja un trauku autore ir Jogita Kristiņa. Ciemojamies pie keramiķes un izzinām, kas viņu iedvesmojis pievērsties četrkājaino draugu traukiem.
Četrdesmit gados iestājas akadēmijā
Vēl pusaudžu gados, kad parasti tiek uzdots mulsinošais jautājums, par ko gribi dzīvē kļūt, Jogita, iedvesmojoties no kādas paziņas keramiķes, bija teikusi, ka reiz arī par tādu kļūs. Nu viņa šo apņemšanos ir īstenojusi, taču ceļš līdz profesijai bijis ar nelielu loku.
Ilgu laiku Jogita strādāja par grāmatvedi, taču viņai ļoti gribējās profesionālā līmenī darīt kaut ko radošāku. Aptuveni četrdesmit gados viņa nolēma iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā. Iecerētajos gleznotājos netika, bet sāka studijas Keramikas nodaļā. Akadēmijā Jogita pirmo reizi mūžā piesēdās pie virpas, un no tā brīža saprata, ka tas viņai tiešām ļoti patīk.
Sākumā keramika gan bija tikai hobijs. Studiju laiks bija ļoti saspringts, jo paralēli bija arī jāstrādā, piedzima meitiņa. Akadēmijā Jogitai patika, taču vienā brīdī visa bija par daudz, un viņa saprata – ir jāiepauzē. Darbs raiti sāka ritēt arī Jogitas izveidotajā keramikas darbnīcā, tāpēc viņa nolēma, ka pagaidām studijas neturpinās.
Pārceļas uz Vecsauli pavisam
Keramikas darbnīca ierīkota Jogitas vīra senču mājā. Vispirms tajās pavadītas vien vasaras. Vēlāk jau ar vienu kāju būts Vecsaulē, ar otru – Rīgā. Visbeidzot, kad ģimenei pievienojās meita un keramikas studija «Jogita Art Studio» sāka darboties ar pilnu jaudu, ģimene pārcēlās uz Vecsauli pavisam.
Tāda nopietna keramiķes karjera Jogitai aizsākās apmēram pirms septiņiem astoņiem gadiem ar ierastāku, cilvēkiem paredzētu trauku izgatavošanu. Kādu laiku keramiķe darbojās kā pašnodarbinātā un ar saviem izstrādājumiem braukāja pa tirdziņiem, pēc tam nodibināja uzņēmumu, un tirdzniecība pārsvarā norit internetā.
Eksperimentu ceļā Jogita palēnam nonāca pie sava stila. Tagad, kā viņa pati atzīmē, tas jau ir izkopts, attīstīts; saprasts, ar kādām glazūrām patīk strādāt. Augusi arī darinājumu kvalitāte.
Jogita strādā ar akmens masu. Latvijā šo materiālu neizgatavo, tāpēc tā tiek pasūtīta no ražotāja Vācijā. Akmens masas priekšrocības, salīdzinot ar tradicionālo mālu, ir izturība, līdz ar to plaši izmanto arī sabiedriskajā ēdināšanā. Tas tāpēc, ka akmens masa tiek apdedzināta augstākā temperatūrā nekā māls. No šī materiāla veidotos traukus pavisam droši var mazgāt arī trauku mašīnā.
Kamolu bļodiņa un franču sviesta trauks
Keramikas studijas plaukti pamatīgi patukšoti pagājušajā svētku sezonā. Tagad viss esot jāsāk taisīt no sākuma. Ziemassvētki bija veiksmīgi, un, pēc Jogitas teiktā, viņa pat nespēj pieražot tik daudz, cik pieprasa. Sezonas populārākais produkts – adīšanai paredzētā kamolu bļodiņa. Cilvēkus interesējis arī franču sviesta trauks: podiņš, kuram noņemamajā vākā var ievietot mīkstu sviestu, bet pašā podiņā ieliet sālsūdeni. Tā sviests var ilgāk stāvēt vienkārši uz galda istabas temperatūrā un nebojāties. Izgudrojums tiek piedēvēts francūžiem, taču arī Latvijā kādreiz, kad ledusskapju vēl nebija, tika lietots kas līdzīgs.
Jogitas trauki ir ne tikai dekoratīvi, bet arī ļoti praktiski. Piemēram, ērtam sālstrauciņam komplektā nāk maza koka lāpstiņa, lai sāli nav jāņem ar rokām. Keramikas eļļas pudele ar snīpi ne tikai pasargā tās saturu no gaismas kaitīgās iedarbības, bet arī ļauj eļļu ērti pievienot ēdienam. Speciāls trauciņš radīts virtuves sūkļa savaldīšanai, jo parasti tas mētājas kaut kur gar izlietnes malām. Jogita teic, ka lielu daļu no traukiem viņa pati izmanto un izmēģina arī savā ikdienā.
Tāpat viņa rūpīgi atlasa glazūras. Kaut to piedāvājums esot milzīgs un keramiķe dažkārt specializētajā veikalā jūtas kā bērns saldumbodē, neviena glazūra nenonāk uz galaproduktiem, pirms nav labi pārbaudīta. «Keramika reizēm ir neprognozējams process, kad var arī kaut kas nesanākt, tāpēc sākumā ir jāiztestē,» skaidro keramiķe, «ar katru glazūru jāiemācās strādāt. Ir, ar kuru strādāt viegli, bet ir tādas, ar kurām ir jāsadraudzējas.»
Iedvesmo Zuze un dzīvniekmīlestība
Savukārt pie mājdzīvnieku traukiem keramiķe nonāca neplānoti, un arī šīs produktu līnijas attīstība bijusi pakāpeniska. Vienos Ziemassvētkos Jogita nolēma vīra māsas sunītim Bellai izvirpot bļodiņu dāvanai. Pie reizes viņa internetā, radošo darbu tirdzniecības platformā «Etsy» ielika šo bļodiņu ar norādi, ka arī citiem mājas mīluļiem tādu var izgatavot. Atsaucība bija negaidīti liela, tāpēc Jogita nolēma šo virzienu attīstīt tālāk.
Zīmols «Zuze Pet», kuru Jogita izveidoja 2020. gadā, nodēvēts par godu bērnības šunelim, melnajai pūdeļa jauktenītei Zuzei. Jogita piebilst, ka arī pašlaik viņas mammai esot suņu meitene ar tādu pašu vārdu. Keramiķe prāto, ka vispār jau mājdzīvnieku trauku līnijas izveide ir tikai loģisks solis, jo viņas ģimenē vienmēr bijusi mīlestība pret dzīvniekiem un mājās mituši dažādi mīluļi. Vienā brīdī bijusi pavisam raiba kompānija: žurciņa, varde akvārijā, kanārijputniņi, kaķis un, protams, suns.
Arī pārceļoties uz dzīvi Vecsaulē, ģimenei pievienojies četrkājainais draugs – bezgala mīlīgā un par ikvienu ciemiņu priecīgā Džeka Rasela terjera meitene Pepe. Rudenī viņai palika četri gadi, un ar savu labestīgo raksturu un dzīvespriecīgo dabu Pepe ir lieliska «Zuze Pet» reklāmas seja. Arī viesmīlīgā suņumeitene ikdienā mielojas no saimnieces radītajiem trauciņiem.
Foto – Māris Krūmiņš
Bļodiņas arī steidzīgiem ēdājiem
Lolojumdzīvnieku trauku sērijā sākumā bija viena izmēra barošanas bļodiņas, taču drīz vien bija skaidrs, ka suņi ir dažādi un katram vajag sava izmēra trauku. Bļodiņas rotā ķepas nospiedums zelta krāsā, tāpat pēc klientu vēlmēm traukus var personalizēt, iegravējot mīluļa vārdu. Jogita novērojusi, ka ārzemēs populārs mājdzīvnieku vārds ir Bella, taču esot arī ļoti daudz unikālu vārdu, kuri pēc tam nekad neatkārtojas.
Parastajām bļodiņām pievienojās lēnēšanas trauks – tam viducī izvirpots tāds kā labirints, kur tiek izvietota pārtika, lai steidzīgie suņi samazina ēšanas tempu. Pircēji bija izrādījuši interesi par keramikas alternatīvu, jo parasti nopērkami ir tikai no plastmasas ražotie. Kaut Jogitas Pepei nav problēmu ar ēšanas ātrumu, arī viņai patīk rotaļājoties ķeksēt gardumus no lēnēšanas trauka.
Mājdzīvnieku līnijā ir arī bļodiņas, kuras ir lietas, nevis virpotas. Šīm izmanto šķidru akmens masu, kuru ielej sagatavotās ģipša formās.
Bļodiņas it kā ir vienkāršas formas, tomēr to izgatavošana ir laikietilpīgs process. Kad trauciņš izvirpots, tam jādod laiks nožūt. To nevar izdarīt tā ātri; vajag vismaz nedēļu. Pēc nožūšanas bļodiņa dodas pirmajā krāsnī, kas ar uzsilšanu un atdzišanu prasa vismaz vienu dienu. Seko posms, kad ir jāklāj glazūra un atkal jāapdedzina krāsnī. Pēdējais etaps ir zelta detaļu uzklāšana, un bļodiņas ceļš jau atkal ved uz krāsni.
Trauki tiek piedāvāti arī komplektā ar paklājiņu. Vispirms Jogita tos pasūtīja ārpakalpojumā, taču tagad pati sašuj no džutas auklas. Paklājiņš neļauj bļodiņām slīdēt un vienlaikus veido glītu komplektu. Cilvēkiem bieži svarīgas ne tikai praktiskās īpašības, bet arī estētiskās.
Mierinājums skumjā brīdī
Mazliet neparastāks papildinājums mājdzīvniekiem paredzētās keramikas klāstā ir speciālas urnas mīluļu pelniem. Pievērsties to izgatavošanai pamudināja skumjš notikums Jogitas pašas dzīvē. Kad viņas tētis nomira un tika kremēts, Jogita saprata, ka urna tuvajiem nav tikai kaut kāds bezpersonisks trauks, tas ir kas daudz nozīmīgāks: «Iesākot taisīt urnas, redzēju, cik īpaši daudziem klientiem ir viņu mājdzīvnieki, cik aizkustināti viņi ir, saņemot urnu. Jauki, ja varu cilvēkiem kaut šādu mierinājumu sniegt skumjajā brīdī.»
Jogitas pieredzē bijis īpaši aizkustinošs stāsts. Kāda kliente, uzzinot, ka viņas mīlulis ir nedziedināmi slims un drīz viņiem nāksies šķirties, pasūtīja urnu. Taču pēc kāda laika kliente atrakstīja, ka gribētu atcelt pasūtījumu, jo dakteris paziņojis, ka dzīvnieciņš vēl kādu laiku dzīvos. Tas esot bijis patiesi priecīgs moments, ka saimnieks ir saņēmis cerību.
Jogitas darbnīcas plauktā sarindots daudz lielāku un mazāku urnu. Tās nesen izvirpotas un žūst, lai pēc tam dotos uz krāsni. Secinām, ka iepriekšējais gads ne vienam vien saimniekam noslēdzies skumīgi.
Jāmāk ne tikai virpot, bet arī pārdot
Jogitas keramika nopērkama studijas «Jogita Art Studio» un zīmola «Zuze Pet» mājaslapās, kā arī platformā «Etsy». Lielākoties mīluļu trauciņi aizceļo uz ārzemēm – galvenokārt tā ir Amerika, Eiropa, taču bijuši pasūtījumi arī no Austrālijas, Japānas un pat Meksikas. Tas, kurā valstī kādā brīdī pieprasījums ir lielāks, esot atkarīgs no pārdošanas veicināšanas pasākumiem, piemēram, reklāma un sociālo mediju aktivitātes vācu valodā piesaistījušas vairāk pasūtījumu tieši no Vācijas. «Ja gribi darboties internetā, ir jāmācās mārketinga tehnikas. Es visu laiku kaut ko apgūstu, dažkārt piesaistu arī kādu palīgu. Jāprot ne tikai veidot keramiku, bet arī pārdot,» atzīst Jogita.
Tā kā keramika ir trausla, svarīgi to droši nosūtīt klientiem. Jogita jau no pirmsākumiem bija nolēmusi atteik-
ties no plastmasas iepakojumiem – nekādas burbuļplēves vai polietilēna maisiņus. Pieejamo ekoloģisko alternatīvu izmēģināšana prasīja laiku. Neiztika arī bez kļūdām. Vienu no pirmajiem sūtījumiem, kurā bijuši pat vairāki trauki, klients diemžēl saņēma bojātu. Tagad labākā iepakojuma versija ir atrasta, un traukus sūtīt var droši.
Jogitas stāstā ne reizi vien bija dzirdams vārds «pamazām». Tāds pakāpenisks bijis viņas ceļš līdz keramikai, palēnām attīstīts un paplašināts produktu klāsts. Tikpat rimti viņa meklējusi un atradusi ne tikai savu stilu, bet arī tīri praktiskas lietas savam uzņēmumam, nebaidoties mēģināt un eksperimentēt. Jāsaka, ka līdzīgs miers valda arī Jogitas keramikas darbos. Glazūras izvēlētas klusinātos toņos, kuri tik ļoti patīk arī pašai Jogitai, trauku formas ir saprotamas, līganas un gludas, kuras patīkami iegulst plaukstā. ◆
