Apmēram septiņi miljoni latu būtu jāiegulda izdevīgākajā projektā, kas varētu nest Bauskai ilgstošu siltumenerģijas ieguvumu – vismaz tuvāko divsimt gadu laikā vai pat ilgāk. Seminārā saistībā ar Norvēģijas valdības grantu shēmas finansēto apakšprojektu «Atjaunojamo energoresursu izmantošanas potenciāls Bauskas novadā» beidzot tika atklāti pētījuma rezultāti. Zināmā mērā – šokējoši. Par to jau liecināja arī ievada runas, kur Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidents Edgars Vīgants uzsvēra, ka visi ar lielu nepacietību gaida, kādi ir rezultāti.Par ģeoloģijas pētījuma rezultātiem informēja ģeoloģijas zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Astrīds Freimanis: «Savulaik biju jauns un traks un sāku mērīt temperatūras ģeoloģiskajos pētījumos. Nekad neesmu bijis sociālisma atbalstītājs, bet padomju laiks bija ziedu laiks ģeoloģijai. Pētījumi rāda, ka Bauska nav labākā vieta, jo ir malējā zemes siltuma enerģijas zonā, bet redzam, ka, veicot attiecīgu urbumu, šo siltumenerģiju arī Bauskā var izmantot.» Gūtie pētījumi pierāda, ka pilsētai karstu ūdeni var sagādāt cauru gadu, kā arī nodrošināt ar siltumu baseinu, siltumnīcas, kā arī izdomāt citus variantus. Iegūtie dati parāda, ka ir iespējamība no zemes dzīlēm iegūt silto ūdeni. Iespējamās temperatūras – divu kilometru dziļumā – 45 – 55 grādi, trīs kilometru dziļumā – 60 – 80 grādu, četru kilometru dziļumā – 75 – 105 grādi. Dziļāk ir vēl karstāk, bet – izmaksas proporcionāli pieaug milzīgi.SIA «COWI» un SIA «Baltijas konsultācijas» eksperts Daniels Jeļisejevs vairāk informācijas sniedza par aprēķiniem, tehnoloģiskajiem risinājumiem un izmaksām. Bauskas novadā ir lielas iespējas izmantot atjaunojamos resursus, bet to ieguve ir sezonāla rakstura un prasa lielas noliktavas un veiksmīgu menedžmentu. Savukārt ģeoloģiskajam urbumam vajag lielas sākuma investīcijas, bet tas dod lētu enerģiju vēlāk. Tomēr tas prasa arī lielas investīcijas. Jāuzsver, ka dziļāki urbumi dos ne tikai siltuma enerģiju, bet ražos arī elektrību, tātad labāk atmaksāsies. Bet summas ir ievērojamas. Dziļurbums viena kilometra dziļumā prasīs investīcijas 1,593 miljonu latu apmērā, divu kilometru – 1,9 miljonu latu apmērā, trīs kilometru – 3 miljonu latu apmērā, savukārt ieteicamais četru kilometru urbums – 7 miljonu latu apmērā. Bet reālās siltuma izmaksas šajā situācijā būs seši lati par megavatstundu, pārējiem maksājumiem būs jāsedz investīcijas. SIA «Bauskas siltums» valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka ģeotermālās enerģijas ieguve ļoti aktīvi notiek Dānijā un pašlaik arī parāda augstu efektivitāti. Ir skaidrs, ka tas arī patiesībā var būt reāls projekts, lai arī ar augstu riska procentu. Nākamais mērķis varētu būt daudz grūtāks par šo pētījumu – atrast investoru, kurš būtu gatavs ielikt septiņus miljonus šādā projektā. Lielākie ieguvumi – ietaupītas CO2 kvotas un neatkarība no dabasgāzes cenām. Protams, ka pretim ir nostādītas investīcijas, bet, ja ekonomiski izdosies to pamatot, iespējams, ka parādīsies arī investori.
