Tiklīdz Bauskas upes pārklāj ledus kārtiņa, uz copi dodas zemledus makšķernieki. Šoziem viņu ir mazāk nekā citus gadus, arī lomi vairs neesot tik bagāti. «Citi sēž mājās un skatās televizoru. Viņi to sauc par atpūtu, es atpūšos šeit, uz ledus,» stāsta satiktais zemledus makšķernieks Vilnis Skudra. Vilnis uz copi šoziem ir atnācis pirmo reizi. Nekad iepriekš viņš šajā Mūsas vietā neesot makšķerējis. Lai gan termometra stabiņš ir noslīdējis zem nulles, Vilnim nesalstot, tumši zilā vējjaka nav aiztaisīta. Reiz Igaunijā Vilnis sēdējis uz ledus pat mīnus 24 grādu salā, un pūtis nepatīkams vējš.Pašlaik ledus uz upes neesot biezs – vien 12 centimetru, ko sedz septiņus astoņus centimetrus bieza sniega sega. Ledus biezums lomu neietekmējot. Vilnis reiz makšķerējis jūrā, kur bijusi tikai divus centimetrus plāna ledus kārta. V. Skudra netic «Makšķernieku kalendāram»: «Zivis var saķert jebkad, galvenais ir atrast īstās vietas. Es zinu, kur noteikti izvilkšu asarus.» Vilnim zivis īpaši negaršo, tomēr viņš tās nepārdod. Ar zemledus makšķerēšanu nodarbojoties visa ģimene, tas esot lielisks vaļasprieks. Dažkārt Vilnis ar tēvu jau septiņos no rīta sēstas uz ledus un tikai tumsā dodas mājās. Ja loms ir niecīgs, Vilnis nebēdā. Mazās zivtiņas viņš laiž atpakaļ ūdenstilpnē. Kādā dīķī ielaisti aptuveni tūkstoš sīku asarīšu. 28. decembrī līdz pusdienlaikam Vilnim vēl nebija izdevies neko prātīgu nozvejot. «Mūsā zivju skaits sarūk. Mēmelē gan zinu vietas, kur zivis var vienmēr dabūt. Tomēr ar katru gadu zivju paliek arvien mazāk,» stāsta V. Skudra.
