Uldis Varnevičs
Internetā nesen bija skatāms video no Somijas, kur ekskavatora vadītājs ar savu mašīnu paveica teju 90 procentus darba ūdens caurules nomaiņai. Tik efektīvi Bauskas novadā vēl nestrādā, bet SIA «Vides serviss» vadība arī plāno un skatās, kā strādāt labāk un ražīgāk.
Bauskā un Bauskas novadā pašvaldības kapitālsabiedrība SIA «Vides serviss» nodarbojas ar atkritumu savākšanu, namu apsaimniekošanu, vides uzkopšanu un ceļa segumu remontdarbiem. Uzņēmuma valdes loceklis Uģis Saukums un tehniskais direktors Raimonds Bitins meklē iespējas, kā darbus paātrināt un padarīt lētākus.
Visnopietnākās pārmaiņas šogad ir atkritumu apsaimniekošanas jomā. Jaunieguvums ir lapu sūcējs. Sūcēju pievieno pie parastās atkritumu savākšanas mašīnas – parasti pie tās, kur ved dalītos atkritumus, – iekārta lapas savāc un sasmalcina. «Ļoti efektīvs – lapas nav jābāž maisos. Ar traktoru vai pūtēju sapūš lapas čupā ielas malā vai sadzen kaudzē, ja vējš ļauj, un no kaudzes savāc. Vislabāk tas izskatījās Karpa dārzā. Mašīna lapas sasūc un uzreiz sapresē – var aizvest septiņas tonnas, nevis kā kādreiz traktora piekabē meta ar lāpstām un masas ziņā sanāca labi ja tonna,» stāsta U. Saukums.
Ieguvums šajā jomā bijusi arī iespēja samazināt izmantoto plastmasas maisu daudzumu uz pusi. Turklāt arī no maisiem savākšanai izmantoja sūcēju – izbēra turpat, nevis kaut kur veda un ātri savāca.
Vēl izmaiņas skārušas atkritumu savākšanu – iegādātas divas mazās mašīnas ar septiņu kubikmetru tilpumu. Tās savāc atkritumus vecpilsētas teritorijā un privātmāju rajonā, ir vieglākas, mazāk bojā ielu, iegādātas Itālijā un, visdrīzāk, pagaidām ir vienīgās tik mazas atkritumu savākšanas mašīnas Latvijā.
Savukārt tālāk abas mašīnas nogādā atkritumus pie lielā automobiļa, kas aizved tos uz «Getliņu» atkritumu poligonu. «Ja atkritumu poligonu skaitu samazina, šādi risinājumi ir loģiski. Savāc atkritumus, piebrauc klāt lielajai mašīnai Biržu ielas laukumā un pārber. Jo lielāku kravu aizved, jo ir izdevīgāk, bet savākt atkritumus ar lielo ir grūti. Tā sistēma strādā,» procesus raksturo U. Saukums.
Uz «Getliņiem» dienā aizbrauc lielā trīsasu mašīna un divas divasu – lielajā ir aptuveni 11 tonnas, mazajās ap sešām tonnām atkritumu, dienā pāri 20 tonnām, kopā pa gadu apmēram 5000 tonnu no Bauskas apvienības teritorijas. No Rundāles apvienības teritorijas gadā izved aptuveni 700 tonnu.
Vides uzkopšanas un remonta jomā pārmaiņas nav lielas, bet ir savi jaunumi. Iegādāts lielāks, spēcīgāks un jaudīgāks zāles pļāvējs, kuru vada cilvēks. Iekārtas pirkšana sevi attaisnojusi. Iegādāta arī uzkarināmā asfalta frēze. «Dārza ielu no Salātu līdz Biržu ielai pārfrēzēja, salaboja lielās bedres. Tas šogad savā ziņā sanāca kā treniņš – frēzei ir sava specifika, cilvēkiem jāpierod,» vērtē R. Bitins.
Jaunieguvums ir pagājušajā nedēļā uzstādītā telts uz 240 kvadrātmetriem Biržu ielas laukumā. Mērķis nosegt sāli un citus elementus, kurus vējš izpūš un sniegs nosedz. Reizē būs arī sausāk. «Ja viss būs labi, domāsim par vēl vienu telti. Šajā gadījumā mērķis ir pasargāt arī apkārtējās teritorijas no putekļiem – ik pa brīdim tirgū var manīt, ka vējš kaut ko aiznesis. Pašiem arī būs vieglāk strādāt,» vērtē U. Saukums.
Vasarā domāts arī par ziemu, kura nu beidzot ir pienākusi. «Iegādāta birste ar grozu, ko pievieno pie traktora. Pērkam tādas iekārtas, ko var mainīt kā uzkares. Nevaram iegādāties unikālas mašīnas tikai vienam darbības veidam. Pirms sankciju ieviešanas ar Baltkrieviju nopirkām «Belarus» firmas traktoru. Labs, liels un jaudīgs. Jau pagājusī ziema parādīja, ka ar esošo tehniku ir par švaku, īpaši, ja ir smags, slapjš sniegs. Ziema parādīja, ka vajag kaut ko spēcīgāku, lai var ātrāk šķūrēt,» uzsver U. Saukums.
Mazajiem traktoriņiem, kas vasarā pļauj un ziemā tīra ar birsti, paši izgatavojuši diviem šķūres, jo ar birsti reizēm nevar strādāt, ja sniega ir par daudz. «Skatāmies uz to, kā veicas, ņemam vērā savas kļūdas,» tā U. Saukums.
Vides labiekārtošanas jomā vairāk domā par trotuāru klājumiem, lai arī pa gājēju ietvēm braucošā sniega tīrīšanas tehnika nebojātu segumu. «Kādreiz bruģim lika pamatā smilšu maisījumu, tagad liek šķembu pamatu, lai gājēju celiņi izturētu arī tehniku, kas tos brauc un tīra,» skaidro U. Saukums.
Izklausās ļoti labi, ka tiek domāts par dažādu racionalizāciju.
Ka tad videsservis doma ka naudu kabata iebast.
tad, VS gatavojas konkurēt ar BŪ vīriem, kuri veic maģistrālo ūdensvadu remontu, kā kādreiz Akmeņlauka laikā, kad šie abi pašvaldības uzņēmumi bija zem viena “jumta”- KUK- komunālo uzņēmumu kombināta nosaukuma? Tkai jāskatās, kad bija un kam bija labāk, vai toreiz novada budžetam, vai tagad- daudzajiem priekšniekiem un puspriekšniekiem?
ja VS savus konteinerus nedalītajiem atkritumiem novietotu, piemēram, pie Važītes kapiem, autobusu pieturām un citās līdzīgās, iemīļotās vietās, atkristu talku rīkošana un “izbraukumi” šādu, “stihiski radušos” atkritumu savākšanai, jo aizvien vairāk cilvēku rēķina, kam izdot savus ienākumus? Varbūt, drīz tos jau vedīs 200km tālu, uz “Dziļo vāgu”?
Laicinu atpakal Basuska bija sava elektrostacija, dzelzcelsh (1916 gads) nu ir jau praktiski pienacis 2023 bet Bauska ir palikushi tikai veikali
Agrāk arī zāle bija zaļāka!
neviens jau nav aizliedzis to zali uztaisit zalaku shodien un rit
kādu tehnisku fakulitāti tad ir biedzis tas tehniskais direktors
Dzeniet prom tos opjus, viņi saņem tikai algas un skatās pulkstenī, kad varēs iet mājās.Videss servisa priekšnieks neskatās pulkstenī, bet domā, darbojās, attīsta un galvenais ir labs cilvēks.
Būtu labi beidzot tikt skaidrībā kādus atkritumu kubikmetrus mēs apmaksājam. Bērtos m3 vai presētos m3. Abos gadījumos rēķinos uzrādītos m3 viens dzīvoklis reāli nevar saražot, presētos ne tik. Kamēr maksājam, neviens pat pirkstu pakustināt netaisās un negrib atbildēt uz jautājumu par m3 veidu rēķinos un m3 piešķiršanu dzīvoklim nevis pēc fakta, bet kā abonometmaksu. Juridiski vērtējot tā ir blēdība. Mazos apmēros, bet regulāra un kaitinoša. Direktors runā par tonnām.Tātad norēķini ar Getliņiem notiek tonnās. Tātad šī bērto -presēto m3 un tonnu ekvilibristikas radītā finansiālā apkrāpšana ir gadiem un katram dzīvoklim. Šādas lietas ir darvas karote jūsu pozitīvajos centienos. Otra lieta ir nenormālas maksas iekasēšana par riepām, azbestu un citiem atkritumiem, par kuriem jau ir samaksāts dabas resursu nodoklis.
Netiek ievērota darba drošība – vai uzņēmumā darba drošības speciālists saprot ko dara? Šādu metāla konstrukciju montāžai nepieciešamas pacēlājs vai sastatnes.
Tas tā.
Mums Latvijā vēl ļoti daudz darba šajā jomā.
kur tad vel efektīvāk 30000 par nakti :)))
ja zināšanas un izpratne ir vien nulles līmenī, tad var šeit muldēt par elektrostacijām un dzelzceļu Bauskā. Tā “elektrostacija” Bauskā bija vien ģenerators “Lejas dzirnavās”, tur, kur tagad “etiķenes” grausts un tās jauda pietika vien pašu dzirnavu agregātu vajadzībām dažus mēnešus gadā, pārējā laikā tur darbināja “sutas dampi”, lai dzirnavas nodrošinātu ar vajadzīgo enerģijas daudzumu. Kā arī šaursliežu dzelzceļa atzarojums no Elejas līdz Bauskai bija rentabls vien tajā laikā, kad galvenais transporta veids bija zirdziņš. Ja šis dzelzceļš pat tolaik būtu rentabls, tad jau 50 gados pagājušajā gadsimtā tas netiktu likvidēts.
nu, mums to labo cilvēku atliku likām, pilna pelēkā māja un vēl virkne citu ēku novadā, tik tas dzīves līmenis, neskaitot labos cilvēkus, pārējiem ir kā Bulgārijā un Āfrikas valstīs….
Brienot un staigājot pa gājēju celiņiem nepamet sajūta, ka šajā tranzita pārmaktaja pilsētā vispār setnieku nav…tad par kādu servisu ir runa…