Uldis Varnevičs
SIA «Built In» Bauskas muzejā nupat daļā telpu pārbūvēja pagraba pārsegumu. Uzņēmuma brigādē strādā trīs darbinieki no Ukrainas – Dmitrijs, Aleksandrs un Sergejs, kuriem dzīvi pamatīgi sabojājis Krievijas iebrukums dzimtajā zemē.
«Bauskas Dzīve» īsā intervijā tikās ar vienu no viņiem – Dmitriju. Ukrainis atzina, ka pašlaik visi trīs ļoti uzmanīgi seko tam, kas notiek Ukrainā, – klausās mediju ziņas, lasa informāciju interneta saziņas rīkos vai «Telegram» kanālos, sazvanās ar radiniekiem. «Ir liela trauksme. Uztraucamies par tuvajiem un ceram, ka viss būs labi,» saka Dmitrijs.
Viņš stāsta, ka daudzi ukraiņi ģimenes izved uz ārzemēm. «Arī es esmu par to, lai sievas un bērni būtu drošā vietā. Tā varētu būt arī Latvija, ja vien valdība piedāvās mītnes vietas, kur palikt. Būtu tikai normāli, ja darbotos kāda atbalsta programma, jo vienkārši atbraukt un sēdēt nav jēgas. Gribas, lai ir, kur dzīvot un strādāt. Mēs negribam būt nasta. Ja būtu iespēja palīdzēt – uzņemt bēgļus – būtu ļoti labi. Mēs gribam strādāt, un mana pieredze liecina, ka Latvijā ir darbs un var strādāt. Mana sieva pašlaik ir Čerņigovā, viņai ir sarežģīta situācija. Tur pašlaik nav iespēju izvest bērnus, pārāk daudz Krievijas karaspēka, tas ir bīstami. Viņa raudāja visu nakti un arī tagad raud. Ļoti ceram, ka viss atkal būs tā, kā bija, un Ukraina noturēs savu teritoriju,» pauž ukrainis.
Ja piepildīsies sliktākais scenārijs un Krievija uzvarēs, pēc viņa domām, ļoti daudz ukraiņu dosies bēgļu gaitās. «Pieļauju, ka daļa samierināsies ar okupantu varu, bet daudzi ne,» spriež Dmitrijs.
Viņš nepiekrīt Putina valdības uzstādījumam, ka šī karadarbība ir mērķēta uz mieru un Ukrainas attīrīšanai no nacistiem. «Mūs no mums pašiem atbrīvot nevajag. Labāk nebūtu braukuši atbrīvot. Dara tikai sliktāk, mēģinot mums uzspiest karu. Ja nebūtu atbraukuši, kara nebūtu. Ja viņi negribētu mūsu teritorijas, tad kara nebūtu. Ukraina dzīvoja labi līdz iebrukumam,» sarūgtināts ir ukrainis.
Iedzīvotāju attieksme pret notiekošo Ukrainā esot dažāda. «Daudzi ļoti pārdzīvo, citi plāno izceļot no valsts, meklē iespējas ģimenēm izbraukt, daļa domā par pretošanos. Ļoti dažāda ir reakcija un domas. Cerēsim uz labāko, neviens nevēlas karu,» noslēdz Dmitrijs.
Dakteris Komarovskis /Ukraina/ stāsta, ka šajās saņemot ļoti daudz vēstules un jautā, kuras vēstules jūs lasītu pirmās – tās, kuras nāk no Ukrainas vai tās, kuras no ārzemēm. Viņš lasot tās, kuras nāk no Ukrainas. Es arī lasītu tās, kuras nāk no tuvākajiem radiniekiem pirmās. Tā arī ar politiku- es skatos no visa, izejot no ģimenes un attiecībām tajā. Ukrainā patreiz notiek reāls karš. Kā var karh nosaukt par specoperācijy, ka lādiņi trāpa daudzstāvu mājās, asins pārliešanas centrā, bērnudārzā? Raķetes laikam izšauj tādi, kuri diez vai lasīt un rakstīt prot. Ukrainā ir 15 atomelektrostacijas…. Kas notiks, ja kāds debils lādiņš trāpīs tur? Pie Kijevas stāv čečeniešu kolonna. Dakteris Komarovskis stāsta par fašismu. Kāds fašisms Ukrainā, ja pastāv konkurētspējīgas vēlēšanas? Ievēlēts par prezidentu ir Zeļenskis, kurš ir krievvalodīgais ebrejs. Valdībā esot tikai 1 1/2 nacionālistu. Par kādu denacionalizāciju var būt runa? Par kādu fašismu Ukrainā var būt runa? Dakteris Komarovskis lepojas ar Zelenski, kurš ir Ukrainas virspavēlnieks kaujās par Ukrainu. Ukrainā notiek īsts karš. Daudzas valstis jau atslēgušas Krieviju no SWIFT.