Bauskas pilī pagājušajā nedēļā bija skatāma Siguldas tautas teātra izrāde «Galma gleznotājs», kas ļoti iederējās pils interjerā un bija laikmetam atbilstīgā noskaņā ieturēta. Kā «Bauskas Dzīve» uzzināja pilī, tādējādi tiek turpināta koncertu un dažādu sarīkojumu sērija, kas šeit rada apdzīvotības iespaidu un interesentus izglīto renesanses laika sadzīvē un kultūrā.
Siguldas tautas teātris savus aktierus uz mēģinājumiem pulcē divas reizes nedēļā, bet izbraukumus ar viesizrādēm organizē vismaz reizi mēnesī. Šī teātra aktieru rindas papildina audzēkņi no Siguldas mākslas skolas «Baltais flīģelis» teātra nodaļas. Viena no Siguldas tautas teātra režisorēm Ārija Liepiņa-Stūrniece ar aktieriem un Anšlava Eglīša lugu «Galma gleznotājs» 16. aprīlī viesojās Bauskas pilī.
«Galma gleznotājs» savu pirmizrādi piedzīvoja pagājušā gada maijā Siguldā, bet 2015. gada 28. novembrī ieguva visaugstāko vērtējumu Siguldas novada amatierteātru skatē. Pašlaik siguldieši ar iestudējumu ceļo pa Latvijas pilīm un muižām. Oktobrī Siguldas tautas teātris ar «Galma gleznotāju» aicināts uzstāties arī Anšlava Eglīša jubilejas sarīkojumā Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē, stāsta Ārija Liepiņa-Stūrniece.
Izrādes darbība noris 1482. gadā Itālijā un stāsta par gleznotāja Lionardo un viņa mācekļa ierašanos hercoga Lodoviko un hercogienes Beatričes namā, lai kļūtu par jauno galma gleznotāju. Nav noslēpums, ka Anšlavs Eglītis par prototipu šai lugai izvēlējies florencieti, renesanses laikmeta gleznotāju Leonardo Da Vinči. 1482. – 1499. gads saistāms ar Leonardo Da Vinči Milānas periodu, kuru viņš pavadījis, strādājot pie hercoga Ludoviko. Gleznotāja laika biedri bijuši Mikelandželo un Rafaēls, bet Da Vinči visiem plašāk zināms ar savu noslēpumaini smaidošās zīda tirgotāja sievas Lisas de Gerardīni del Džokondo portretu «Mona Lisa» un «Svēto vakarēdienu» – gleznām, kuras palīdz atšķetināt arī 2006. gada mākslas filmas «Da Vinči kods» mistērijas.
Meistara Lionardo lomu «Galma gleznotājā» uzņēmies Gatis Dzērve, baroneses Beatričes lomu – Ingūna Millere. Ingūna savulaik beigusi Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (tagadējā Latvijas Kultūras koledža) un strādā par režisori Siguldas novada Mores pagasta amatieru teātrī, ir mācītāja un reizi divos trijos mēnešos brauc uz mēģinājumiem Kuldīgas kustību teātrī pie amerikāņu režisores Ketlīnas Annas Tompsones. Vaicāta par aicinājumu darboties amatieru teātrī, Ingūna «Bauskas Dzīvei» atbild, ka viņai, līdzīgi kā psihologam, patīk pētīt tēlu biogrāfijas un motivācijas un pēc tam nospēlēt attiecīgās lomas, izdzīvot situācijas, ko citkārt nebūtu iespējams.
Gatis Dzērve ikdienā ir pārdošanas speciālists un pasākumu vadītājs. Netiešu sadarbību ar Siguldas tautas teātri sācis laikos, kad Rīgā, Annas ielā, apmeklējis Ārijas vadīto aktiermeistarības studiju «Kas meklē, tas…», bet ar pilnu atdevi teātrī darbojas aptuveni divus ar pusi gadus. Gan Ingūna, gan Gatis stāsta, ka tekstu iegaumēšanas tehnikas katram, kurš darbojas teātrī, ir individuālas. Ingūna tos apgūst mēģinājumu laikā, bet Gatis mājās vienatnē.
«Galma gleznotāja» režisore Ārija Liepiņa-Stūrniece ar siguldiešiem strādā pie jauniestudējuma pēc D. Psafasa lugas «Vajadzīgs melis» motīviem, kura fragmentus skatītājiem bija iespēja noskatīties Siguldas novada Mores tautas namā teātra dienās. Izrādē loma iedalīta arī Gatim Dzērvem, un tās darbība pielāgota mūsdienu priekšvēlēšanu laikam un sauklim «kā var nesolīt».
Runājot par izrāžu radīšanas procesu, Ārija citē Imantu Ziedoni: «Haoss ir vispateicīgākais materiāls veidošanai» un uzslavē savu trupu par iniciatīvu, radošumu un patstāvību. Tas labi redzams arī «Galma gleznotāja» mēģinājuma laikā Bauskas pilī.
Izbraukuma izrādes liek pielāgot ikvienu detaļu attiecīgajai skatuvei. Aktieri ātri pieskaņojas apstākļiem un paši nāk klajā ar priekšlikumiem. Ārija ar lepnumu atzīst, ka aktiermeistarības nodarbības palīdzējušas cilvēkiem, ar kuriem viņa ikdienā strādā, atraisīties un apzināties sevi kā vērtību, kļūt drošākiem un radošākiem. «Ja izdodas iegūt uzticību, tie ir svētki,» piebilst Ārija Liepiņa-Stūrniece.
