Skaidrojam, vai dārzam bīstams šis kailsals

Sinoptiķi prognozē, ka šis būšot spēcīgākais kailsals kopš 2014. un 2015. gada. Arī novadā pēdējās diennaktis termometra stabiņš nepakāpjas virs mīnus desmit grādu atzīmes pat dienā. Kādus postījumus tas var nodarīt dārzam un vai vēl ko var darīt, lai pasargātu stādījumus – “Bauskas Dzīve” jautā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākajam speciālistam dārzkopībā Mārim Narvilam, stādu audzētavas «Baižas» saimniecei Maijai Baižai un «Blīdene» valdes loceklim Rinaldam Rullim.

Plikā laukā sals būs lielāks

Māris Narvils atzīst, ka riski, īpaši tāpēc, ka līdz šim bijis tik slapjš un pēkšņi uzreiz ir tik zema temperatūra, pastāv. Tie gan atšķiras ne tikai dažādām kultūrām, piemēram, jutīgāki noteikti ir kauleņkoki – ķirši, plūmes, nemaz nerunājot par aprikozēm un persikiem, kā arī jaunie pērnā rudens stādījumiem, bet arī dārziem kopumā – kā tie ierīkoti, kopti, mēsloti. Kailsala laikā īpaši svarīgi ir aizsargstādījumi – koki, krūmi – kas pasargā no vēja. Vējš ievērojami pastiprina sala ietekmi un dārzā, kas ierīkots klajā laukā, nepatīkami pārsteigumi pavasarī ir daudz iespējamāki. Šobrīd tur gan neko līdzēt nevar – atliek vien paļauties uz dabas mātes labvēlību. Ar aizsargstādījumu ierīkošanu vajadzētu sākt dārza iekārtošanu, taču parasti par to domā kā pēdējo.

Iespēju, ka sals bojājumus tomēr nodarīs, pastiprina arī tas, ka rudenī pēc samērā sausās vasaras bija mitrs un silts, kā ietekmē bija vērojama strauja augšana – veidojās sasteigti jaunie dzinumi, kuri nepaguva pietiekami nobriest pirms ziemas perioda. Ja tie jau rudenī netika saīsināti vai to skaits samazināts, tā ļaujot labāk nobriest pārējiem, tie var apsalt.

Jāsarga saknes un stumbrs

Māris Narvils piebilst – pozitīvi, ka šobrīd vēl tikai ziemas vidus un miera periods ir arī «agrajiem putniņiem» kauleņkokiem, tāpēc ir cerība, ka tie salā ļoti necietīs.

Šobrīd lielākās riska zonas augļkokiem ir saknes un stumbrs. Ja kociņu apdobes ir pedantiski iztīrītas un atstāta vien plika zeme, tad steidzami tās vajadzētu nomulčēt. Derēs siens, salmi, lapas, šķelda. Tikai jāatceras, ka mulču nedrīkst likt cieši pie sakņu kakla, neapklāti jāatstāj vismaz septiņi līdz desmit centimetri ap stumbru, citādi grauzējiem būs vieglāk apskādēt šo jutīgo zonu.

Nākamā riska zona ir stumbrs, īpaši eksotiskākām kultūrām. Tam ir īsāks miera periods. Ja palūko uz kokaugu, tad saknēm tāds vispār var nebūt, bet virzoties pa stumbru uz zaru galiem, miera periods ir arvien garāks. Stumbru var pasargāt ar egļu zariem, kartonu, var izmantot īpašās caurules. Ņemot vērā intensīvo augšanu rudens pusē, iespēja, ka kauleņkokiem apsals jaunie dzinumi ir diezgan reāla. Jauniem kociņiem var mēģināt pasargāt arī vainagu, to apklājot ar biezu agrotīklu, taču lieliem kokiem tas nebūs iespējams.

Ja raugās uz lielo lauku kultūrām, tad, pēc Māra Narvila domām, te daudz kas atkarīgs no tā, cik ilgs būs kailsals. Šādās platībās parasti lielākos draudus rada augsnes izcilāšanās – tā sarauj saknes. Vai tas notiks – pagaidām vēl grūti prognozēt, jo pat pāris centimetri sniega var būt pietiekami, lai šo risku novērstu. Tāpat zeme vairāk pakļauta plaisāšanai vietās, kur līdz šim ilgstoši stāvējis ūdens. Līdz ar to var ciest arī tas, kas tajā aug.

Košumdārzi neizsals, bet šoks būs

Stādaudzētavas «Blīdene» valdes loceklis Rinalds Rullis uzskata, ka, ja vien košumkrūmi ir atbilstoši ieziemoti, nav pārmēsloti un sakņu zona ir nomulčēta, tie šo salu pārdzīvos. Bažīgu gan viņu darot tas, ka bijusi tik strauja temperatūras maiņa – vienu dienu plus pieci grādi, bet otrā jau mīnuss desmit. Jebkuram augam vajag laiku aklimatizēties, šoreiz tāds nebija. Tāpēc esot grūti prognozēt, ko sagaidīt – to varēs novērtēt vien maijā. Vēl šobrīd var steigt krūmus ieziemot, tieši tāpat kā to darām ar rozēm, galvenokārt rūpējoties par sakņu zonu. Ja arī augam augšdaļa nosals, tas nav tik traģiski.

Daudzu iemīļotajām hortenzijām varētu apsalt jaunie dzinumi, bet ar kūdru var pasargāt saknes. Grūti esot paredzēt, kā šo temperatūras šoku pārcietīs cits lielu popularitāti ieguvis kokaugs – magnolija. Pēdējos desmit gadus tās ir labi ziemojušas. Visgrūtāk klāšoties augiem, kuri nesen jau piedzīvojuši cita veida šoku, piemēram, pārstādīšanas vai rudenī slīkuši pārmērigo nokrišņu dēļ.

Puķēm šo salu jāiztur

Ziemcietēm, kas šobrīd guļ zem zemes, šādi mīnusi vēl nav nekas bīstams, jo lielākā daļa no tām iztur arī lielāku salu – puķumīļus mierina stādaudzētavas «Baižas» saimniece Maija Baiža.

Protams, kailsals, ko vēl nepatīkamāku padara tas, ka pirms tam ilgstoši bija tik slapjš, nav nekas patīkams, taču ziemcietēm perspektīvie pumpuri ir zem zemes, un tur joprojām ir savs siltums. Vissliktāk varētu justies rudenī stādītās puķes, kurām vēl nav dziļā sakņu sistēma. Turklāt nereti šādiem stādījumiem apkārt veidojas iedobe, jo irdenā zeme sasēžas, un tur krājas ūdens. Šādā gadījumā Maija Baiža iesaka uzbērt sausas mulčas kalniņu, lai slapjums neiet auga centrā. Kailsals mēdz arī izcilāt jaunos stādījumus, teiksim zemenes, tad augus atkušņa brīdī ir jāatspiež zemē un jāaizber augsnē radušās plaisas. Ja puķu dobē nav palikusi neviena pērnā lapiņa, var augiem uzklāt kādu egļu, citu skujeņu vai arī lapu koku zariņus, lai tajos var ieķerties katra šobrīd dārgā sniegpārsla. Tāpat Maija Baiža norāda, ka kailsals parasti nāk komplektā ar sauli un tā gan var dedzināt un sausināt ziemzaļos augus, piemēram, heihēras, aslapu flokšus. Tos vajadzētu pasargāt ar skujām.

Attēlā – Dārzs bez sniega mīnus 11 grādos Rundāles pusē 3. janvārī. Foto: Ivars Bogdanovs