Skaistkalnes baznīcā atjauno kanceli

Skaistkalnes dievnama celtniecība noslēgusies 1692. gadā, tolaik tas bija varenākais katoļu dievnams visā Latvijas teritorijā. Pirmās līdzīgās pēc būvtipa (divtorņu) baznīcas parādījās tikai 18. gadsimta vidū Latgalē (Jezuītu baznīca Daugavpilī, Pasienas, Piedrujas un Aglonas baznīca vēl vēlākā laikā).

Ar ordera arhitektūru, tēlniecisko apdari, kas tik raksturīga Itālijai un citām katoļu kultūras zemēm, Skaistkalnes baznīca vērtējama kā unikāla parādība Latvijā.

Veikta objekta padziļināta izpēte

Lai sāktu baznīcas izcilo, barokālo, kokgriezumiem bagāto iekārtu atjaunošanu, vispirms bija nepieciešama detalizēta, padziļināta objekta izpēte, lai noskaidrotu, ko iekārta (šajā gadījumā kancele) piedzīvojusi 330 gadu laikā un kāda bijusi sākotnējā 1692. gada apdare. Kāda bijusi visa dievnama noskaņa un tā laika krāšņuma izjūta, kas raksturīga barokam? Vai šie laika uzslāņojumi mums to atklās?

Izpētes darbus veica sertificēta dekoratīvās koktēlniecības un polihromā koka restauratore Līga Jansone. Tika veiktas krāsu slāņu zondāžas (nelielā laukumā, slāni pa slānim noņemti vēlāka laika pārkrāsojumi), veikta paraudziņu stratigrāfija – šo slāņu šķērsgriezumu mikroskopija, ķīmiskās analīzes, lai noskaidrotu šo slāņu sastāvu. Kopumā analizētas ap 70 zonas, lai noskaidrotu katras detaļas polihromiju (krāsojumu, apdari). Iegūtie dati sistematizēti un analizēti. Pēc apjomīgā darba varēja konstatēt kanceles sākotnējo apdari, kā arī 4 – 5 vēlāka laika apdares periodus ar atsevišķām zonām, kas pārkrāsotas vairākkārt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šī bija ļoti iepriecinoša ziņa, ka bija iespējams konstatēt sākotnējo 17. gadsimta beigu apdari, taču ne tik iepriecinoša ziņa bija tā, ka šī apdare saglabājusies ārkārtīgi slikti, varētu teikt, saglabājušās paliekas, taču tās ļāva pierādīt, ka dievnama radīšanas brīdī kanceles (domājams, arī altāra) apdarei bagātīgi ticis izmantots zeltījums, kas tik ļoti izceļ šo baroka laika krāšņumu, gaismas un ēnas kontrastus. Zeltījums, kas papildināts ar niansētu krāsojumu tēlu miesas zonās, kā arī atsevišķās tērpu un profilu daļās.

Nākamais apdares slānis visai kancelei bijis zilā krāsu gammā, uzklāts jauns grunts slānis un veikts pārkrāsojums arī zeltījuma zonās, kas tajā laikā jau bijis ļoti sliktā stāvoklī. Pēc zilā krā-
sojuma sekojis bēšs pārkrāsojums praktiski visās zonās, kam virsū klāts tumši brūns krāsojums ar atsevišķiem zelta imitācijas krāsojumiem akantu kokgriezumiem, eņģeļu spārniņiem un drapērijām un krūšu tēlu ierāmējošajai profillīstei. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē šī apdare jau dokumentēta 1949. gadā.

Jāatgūst sākotnējā apdare ar zeltījumu

Nākamais vispārējais pārkrāsojums veikts 1970. gados, kur profiliem izmantots gaiši pelēks, gandrīz balts tonis, fons aiz krūšu tēliem un akantiem, pildiņos – purpursarkans; akantiem, lauru lapu vītnei – zelta imitācijas krāsojums; balsta kolonnām, podestam – gaiši pelēkos toņos marmora imitējošs gleznojums (vismaz divi pārkrāsojumi).

Ap 2013. gadu veikts pēdējais pārkrāsojums ar bēšu, biezu, spīdīgu, neelpojošu alkīda sveķu jeb tā saucamo «grīdas» krāsu, kas pamatīgi aizpildījis jau tā vairākkārt pārkrāsoto smalko kokgriezumu.

Lai vienotos par turpmāko restaurācijas programmu, tika organizēta vēsturnieku, profesionāļu sanāksme, kurā piedalījās arī Imants Lancmanis. Tika nolemts, ka dievnams pelnījis atgūt savu sākotnējo krāšņo, barokālo apdari ar zeltījumu.

Lai dekoratīvā tēlniecība atgūtu savu plastiku, tika noņemti divi virsējie pārkrāsojuma slāņi, atsegti nelieli oriģinālā krāsojuma laukumiņi, pēc kuriem veikta pārējās apdares rekonstrukcija. Atjaunošanas darbos savas prasmes un zināšanas ieguldīja arī restauratore vecmeistare Zinaida Grīnfelde, kas ilgus gadus strādājusi Rundāles pilī, kā arī veikusi Lestenes baznīcas iekārtas restaurāciju un darbojusies arī citos objektos, tāpat arī māksliniece restauratore Daiga Krūze.

Pašlaik, pateicoties Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes 16 650 eiro piešķirtajam finansējumam, veikta kanceles daļas, kā arī balsta figūras atjaunošana.

Teksts: Inga Pavlovska