Skaistkalnes “Pienjāņos” šogad novāc bagātu ābolu ražu

Bioloģiskajā dārzu saimniecībā «Pienjāņi» pie Skaistkalnes šogad novāc bagātu ābolu ražu, pildot glabāšanas kameras ar smaržīgiem augļiem, spiežot sulu un gatavojot sidru.

Agronome un darbu rīkotāja Inese Skrēbena «Bauskas Dzīvi» sagaida plašajā ražotnē, kur konteineros krājas sidra āboli un darbinieki čakli spiež sulu. Paverot glabāšanas kameras durvis, sagaida reibinoša ābolu smarža. «Tā ir ‘Antonovka’,» smaidot saka dārzniece un dod nogaršot nupat izspiesto sulu.

«Pienjāņu» augļukoku stādījumi patlaban plešas 36 ha platībā, tā ir lielākā bioloģiskā un trešā lielākā dārzu saimniecība Latvijā. Agonome Inese Skrēbena teic – vēl nav pieauguši visi sastādītie dārzi, kuros galvenās ir ābeles. Ir arī 1,5 ha bumbieru, tomēr to audzēšana ir atšķirīga, Skaistkalnes augsne mazliet par liesu, tāpēc tas nebūs pastāvīgs biznesa virziens, vērtē speciāliste.

Pašlaik saimniecībā turpina novākt sulas un sidra ābolus. Lielākie veselie deserta augļi novākti pirmie, tos liek konteineros, kas piemēroti paceļamai lasīšanas platformai un glabāšanas kamerām. Tās šogad aizpildītas par trešdaļu, bet kopējā kameru ietilpība ir 500 tonnas.

Vienas durvis nedrīkst virināt – iekšā ir bezskābekļa vide, kas cilvēkam būtu nāvējoša. «Glabāšanu bez skābekļa piekļuves šogad izmēģinām pirmo reizi, vērtēsim rezultātu,» stāsta darbu vadītāja. Daļu elektrības kamerām nodrošina līdzās ražotnei uzstādītie saules paneļi.

Ābolu šķirošanas iekārta «GreenSort» nopirkta pirms diviem gadiem. Bioloģiski gatavotā sula nonāk pārtikas ražotāju «Rāmkalni» tirdzniecības tīklā. Ābolus piegādā izglītības iestādēm programmā «Skolas auglis», ar zīmolu «Jēpis» tos var nopirkt «Rimi» lielveikalos.

Bioloģiskajā dārzā izmēģina dažādas ābolu šķirnes, novērtējot katras izturību un ražību. Šogad raža pārsniegusi 35 t/ha, un Inese atceras dārzu veidošanas sākuma cerības par 20 t/ha – tā bijusi piesardzīga prognoze, kas tagad pārpildīta ar uzviju.

‘Auksi’ agronome sauc par «kulta šķirni», skaidrojot, ka katrā dārzā tai būs sava garša. ‘Antejs’ un citas koši sarkanās ziemas šķirnes rudenī kokos izskatās viskrāšņāk un labi glabājas. No vietējām Dobelē selekcionētajām šķirnēm ļoti labi rezultāti ir ‘Dacei’ un ‘Gitai’. Labi padevusies ‘Aura’, ‘Laila’, milzīgais zaļais ‘Dimants’. Te izmēģina vairākas jaunas šķirnes, kam vēl nav vārda, bet ir numuri.

I. Skrēbena uzsver, ka katra šķirne savā dārzā var būt izcila, un pats svarīgākais labai rudens un ziemas ābolu glabāšanai ir tos novākt īstajā laikā, neļaujot pārgatavoties. Lai novērtētu augļu gatavību, agronome izmanto joda testu.

«Pienjāņu» dārzos līdz ar jaunām šķirnēm izmēģina bioloģiskos audzēšanas paņēmienus un preparātus, tie bieži ienāk no ārzemēm un tiek aprobēti Latvijā, atklāj I. Skrēbena. Dārzniecība sadarbojas gan ar bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumiem, gan pētniekiem.

Skaistkalnes apkaimei raksturīga mainīga augsne – auglīgās vietas mijas ar tīru smilšu laukumiem. Ābeļu rindas līdz ar žogu, kas pasargā no stirnām un briežiem, ieskauj lielaugļu lazdas, malās ir putnu būrīši un kukaiņu mājas. Gar dzīvžogu un zem bērziem var salasīt sēnes. Videi draudzīgā dārza vidū smilšu laukumā migu izrakusi lapsa, izmantojot peļu bagātību. Kūmiņam zem žoga nereti seko zaķi, tāpēc regulāri jāpārbauda nožogojums, stāsta dārzniece.

Dārzos visu gadu pastāvīgi strādā pieci darbinieki, ražas laikā nolīgst sezonas strādniekus. Vainagu veidošana notiek gandrīz visu gadu, izmantojot elektriskās šķēres. Skaistkalnes dārzā audzē puspundurus, tāpēc kopšana ir ļoti svarīga gan labai ražai, gan ābelīšu veselībai.