Skolēnu skaits būs noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā pašvaldībās; LPS rosina pārskatīt Bauskas novada pagastiem noteiktās grupas

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jaunākajā ziņojumā, ko otrdien skatīja valdības sēdē, skolu tīkla sakārtošanai Latvijā ne vien mainījusi minimālo skolēnu skaitu atsevišķās klašu grupās, bet arī piedāvājusi uz skolu tīklu skatīties daudz detalizētāk – ne vairs tikai novadu līmenī, bet arī pagastu līmenī. Turklāt kā viens no kritērijiem, pašvaldībām lemjot par optimālu skolu tīklu, ir izglītības iestādes sasniedzamība – mazākajām klasēm nevis atkarībā no attāluma, bet ceļā pavadītā laika, ziņo portāls lsm.lv.

Ņemot vērā demogrāfijas prognozes, faktisko izglītības iestāžu piepildījumu un nodrošinājumu ar pedagogiem, IZM secinājusi, ka vairumā pašvaldību esošais vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkls neatbilst demogrāfiskajai situācijai un neatspoguļo efektīvu cilvēkresursu un finanšu resursu pārvaldību:

• izglītojamo skaits ir samazinājies, prognozējams, ka līdz 2040. gadam tas saruks vēl par 30% (pret 2023. gada datiem);
• pedagogu skaits, kas nepieciešams programmas nodrošināšanai, izkliedētā tīklā nozīmē, ka profesionālie resursi netiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī atsevišķās administratīvās teritorijās ilgstoši nevar nodrošināt pilnu pedagogu sastāvu;
• tas ietekmē algu – skolās ar zemu izglītojamo skaitu skolotājiem nevar nodrošināt pilnu slodzi;
• tiek veiktas investīcijas infrastruktūrā izglītības iestādēm, kurās mācās salīdzinoši maz bērnu, rezultātā izmaksas uz vienu izglītojamo būtiski pieaug.

IZM mērķis – lai labākā skola ir tā, kas tuvāk mājām. Ziņojumā, ko otrdien izskatīja valdībā, arī uzskaitītas labas skolas pazīmes.

Piedāvā grupēt pēc urbanizācijas pakāpes

Ministrija skolu tīkla veidošanā piedāvā ņemt vērā urbanizācijas pakāpes jeb DEGURBA – tā ir Eiropas Statistikas biroja veidota apdzīvoto vietu klasifikācija, kas ļaujot visobjektīvāk grupēt visu valsts teritoriju, respektējot pilsētu un lauku teritoriju specifiku, kā arī iedzīvotāju migrāciju neatkarīgi no pašvaldību robežām.

Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norādījusi, ka urbanizācija ir process, kam galvenokārt ir raksturīga arvien lielāka iedzīvotāju migrācija no lauku reģioniem uz pilsētām, līdz ar to neesot korekti lietot apzīmējumu “urbanizācijas līmenis”.

IZM gan ir nedaudz koriģējusi pašvaldību grupēšanu pēc DEGURBA pieejas:

• divas valstspilsētas – Jēkabpils un Jūrmala – un vairākas Pierīgas pašvaldību teritorijas no Ādažu, Mārupes un Ķekavas novada, kuras robežojas ar Rīgu, pielīdzinātas augstākai grupai jeb DEGURBA 2, kas atbilst blīvi apdzīvotām teritorijām, un līdz ar to atrodas kopā ar citām valstspilsētām un blīvākiem administratīvajiem centriem;
• četri pagasti – Auru pagasts, Kurmāles pagasts, Cieceres pagasts, Ģibuļu pagasts –, kuros šobrīd atrodas nelielas izglītības iestādes, pielīdzinātas zemākai grupai jeb DEGURBA 6, kas atbilst lauku teritorijām, un līdz ar to atrodas kopā ar citiem pagastiem, kuros ir līdzvērtīgi nelielas izglītības iestādes;
• pierobežas pašvaldību teritoriju grupā iekļautas tikai tās teritorijas, kuras ir noteiktas attiecīgo Ministru kabineta noteikumu 4. punktā, izņemot Daugavpils valstspilsētu.

Tādējādi izglītības iestādes ir sadalītas kopumā pa 8 grupām, kam par pamatu izmantota DEGURBA klasifikācija un iedzīvotāju skaits (vecumā 6–17 gadi) pašvaldībā.

“Šī lieta – skolu pieejamība un klašu komplekti – ir vislielāko salto apmetusi līdzšinējās diskusijās ar iesaistītajām pusēm,”

valdības sēdē otrdien, 21. novembrī, atzina izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”). 

Atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas (atbilstoši iepriekš minētajā tabulā definētajam) IZM rosina noteikt sekojošus kvantitatīvos kritērijus jeb minimālo skolēnu skaitu klašu grupā.  

Jāpiebilst, ka atšķirībā no maijā publicētā ziņojuma 7.–9.klasē ir samazināts minimālais skolēnu skaits – no 60 līdz 45.

Bauskas pilsēta ir iekļauta pirmajā grupā (DEGURBA 2), Codes pagasts ceturtajā grupā (DEGURBA 4), Īslīces un Vecumnieku pagasts, kā arī Iecavas pilsēta ir piektajā grupā (DEGURBA 5), bet Rundāles, Gailīšu, Ceraukstes, Skaistkalnes un Valles pagasts iekļauti sestajā grupā (DEGURBA 6).

Katru pašvaldību/pagastu un tai noteikto minimālo skolēnu skaitu klašu grupā var atrast zemāk pievienotajā dokumentā.

Kvantitatīvie kritēriji attieksies uz vispārējām pamata un vidējās izglītības programmām, kas tiek īstenotas klātienē pašvaldību dibinātās un privātās izglītības iestādēs. Bet attiecībā uz profesionālās izglītības skolām, tālmācības un neklātienes programmām, kā arī valsts augstskolu, Tieslietu ministrijas dibinātajām skolām un skolām, kurās tiek izmantotas alternatīvās pedagoģijas metodes, IZM vēl veiks novērtējumu.

Iebilst pret kritērijiem un pašvaldību iedalījumu

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) gan iebildusi pret Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Ropažu pagasta, kā arī Baldones un Vangažu pilsētas iekļaušanu 2. grupā (valstspilsētas, Pierīgas pašvaldības). Tā vietā LIZDA piedāvā šīs teritorijas iekļaut 4.–6.grupās.

Tāpat LIZDA piedāvā 8. grupai vidusskolas posmā noteikt izglītojamo skaitu 45, bet 3. grupai – 90.

ienlaikus LIZDA vadītāja Inga Vanaga veltīja atzinīgus vārdus IZM par vairākiem uzlabojumiem ziņojumā. Tāpat arodbiedrība konceptuāli atbalsta IZM piedāvātās izmaiņas, jo skolu tīkls jāturpina optimizēt demogrāfiskās situācijas dēļ.

Taču visām šīm izmaiņām jānotiek ar atbilstošiem finanšu resursiem, norādīja LIZDA vadītāja. Premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) gan uzsvēra, ka pašlaik šajā ziņojumā netiek lemts par finansējumu.

“Šī reforma būs ļoti būtiska, jo ir pāreja uz jaunu finansēšanas modeli un notiks būtiska skolu reorganizācija. Bet esam uzkāpuši uz ļoti plāna un trausla ledus, jo atspoguļojas kvantitatīvie rādītāji, bet nav kvalitatīvo rādītāju.

Turpmākajā darbā jāpievērš uzmanība pašvaldību iedalījumam grupās. Ir jāpārskata vairāku pagastu iedalījums grupās,” skaidroja Vanaga.

Arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) rosinājusi mainīt Pierīgas pašvaldību teritorijām noteiktās DEGURBA grupas. Savukārt Aizkraukles pilsēta un pagasts, pēc LPS domām, ir jāapvieno kā viena teritoriālā vienība, nosakot tai 3. grupu.

“Aiz Aizkraukles pilsētas ir šķērsiela un sākas Aizkraukles pagasts. No Aizkraukles novada vidusskolas līdz Aizkraukles pagasta sākumskolai – nepilni 3 km. Ja abas teritorijas tiktu skatītas kā viena vienība, tad Aizkraukles novads būtu 3. grupā, kas, raugoties uz tajā jau iekļautajām teritorijām, ir līdzvērtīgas,” pamatojusi LPS.

LPS arī rosina pārskatīt Bauskas novada pagastiem noteiktās grupas, kā arī pārskatīt minimālo skolēnu skaitu visās klašu grupās. Kopumā LPS izteikusi 13 iebildumu, taču valdības sēdē LPS pārstāve Ināra Dundure pauda pateicību IZM, ka ministrija ieklausījusies pašvaldību viedoklī un pārskatīja urbanizācijas pakāpes.

Svarīgs ceļā pavadītais laiks

Bez kvantitatīvajiem kritērijiem IZM rosina ņemt vērā arī sasniedzamības kritēriju atkarībā no izglītības posma. Iepriekš ministrija plānoja noteikt maksimālo attālumu – no dzīvesvietas līdz skolai nevarētu būt vairāk par 25 kilometriem, bet starp skolām – ne vairāk par 50 km.

Taču tagad IZM rosina ņemt vērā ceļā līdz skolai pavadīto laiku:  

• 1.–6. klašu grupā piemēro principu “izglītība tuvāk dzīvesvietai” jeb ceļā pavadītais laiks vienā virzienā (uz skolu / no skolas) ne ilgāks par 40 minūtēm ar pašvaldības organizētu transportu;
• 7.–12. klašu grupā attālums starp skolēna dzīvesvietu un skolu ir ne vairāk kā 25 km.

Pašvaldībai jānodrošina iespēja iegūt vidējo izglītību vismaz vienā izglītības iestādē konkrētās pašvaldības robežās, bet, ja tajā nav noteiktais minimālais izglītojamo skaits, pašvaldībai jānodrošina vidējās izglītības pieejamība kādā no blakus esošās pašvaldības teritorijām.

VARAM gan rosinājusi pamatot sasniedzamības kritērijus. Arī Reģionālo attīstības centru apvienības direktors Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) valdības sēdē aicināja precīzāk formulēt attāluma kritērijus. Tāpat viņš pauda, ka būtu jāmaina atsevišķu novadu grupas.

Krauklis atzina, ka pārmaiņas solās būt visās pašvaldībās, taču pašvaldībām ir vajadzīga skaidrība, lai lemtu par turpmākajiem darbiem un finansējumu nākamgad.

Savukārt īpaši kvalitātes kritēriji, kādi bijuši iepriekš IZM ziņojumos, nav noteikti.

Taču ministrija, balstoties uz pēdējo 10 gadu laikā publicētiem pētījumiem, norāda, ka izglītības kvalitātei ir saistība ar izglītojamo skaitu klasē. Proti, ja klasē ir mazāk par 10 skolēniem, izglītības kvalitāte būtiski samazinās.

Var būt arī atkāpes no kritērijiem

IZM rosina noteikt, ka, pieņemot lēmumu par vispārējās pamata un vidējās izglītības iestādēm, jāņem vērā šādi nosacījumi:

• 1.–3. un 4.–6. klašu grupās pieļaujama 25% izglītojamo skaita svārstība no minimālā skolēnu skaita (apaļojot uz leju), vērtējot vidējo izglītojamo skaitu konkrētā klašu grupā par pēdējiem trim mācību gadiem.
•  7.–9. un 10.–12. klašu grupās pieļaujama 10% izglītojamo skaita svārstība.
• Lēmums par izglītības iestādes saglabāšanu esošajā pakāpē vai tās reorganizāciju dibinātājam jāpieņem, izvērtējot demogrāfisko un iedzīvotāju migrācijas situāciju administratīvajā teritorijā, regulāri  – ne retāk kā vienu reizi divos gados – atjaunojot iedzīvotāju skaita, tostarp bērnu skaita, prognozi turpmākajiem 5–7 gadiem.
• Nav atļauts organizēt apvienotās klases, izņemot izglītības iestādēs, kurās viss mācību process tiek organizēts, izmantojot alternatīvās pedagoģijas metodes.
• Izglītojamo skaitu speciālās izglītības klasē nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē”.
• Ministrija gan vēl izvērtēšot nepieciešamību šos noteikumus grozīt attiecībā uz normu, kas nosaka, cik bērnu ar speciālām vajadzībām var iekļaut vispārizglītojošā klasē.
• Ja izglītības iestāde nesasniedz kvantitatīvos kritērijus, jāizvērtē sasniedzamības kritērijs  – ja izglītības iestāde nepieciešama pieejamības dēļ, tā netiek reorganizēta, neskatoties uz neatbilstību kvantitatīvajiem kritērijiem, ja izglītības iestāde ir vienīgā vidējās izglītības iestāde pašvaldības teritorijā, tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu pieejamību. Šādā gadījumā 10.–12.klašu grupā minimālais skolēnu skaits ir 45.
• Ja ir sasniegta skolas mācību telpu maksimālā kapacitāte, tad reorganizējamā izglītības iestāde saglabājas līdz brīdim, kad šī problēma ir atrisināta, piemēram, izbūvējot piebūvi.
• Pašvaldībai, izvērtējot mācību telpu noslodzi un skolas kapacitāti uz vienu izglītojamo, jāņem vērā higiēnas prasības izglītības iestādēm.
• Ja skolēnu skaits izglītības iestādē neatbilst noteiktajam minimālajam izglītojamo skaitam konkrētā klašu grupā tādēļ, ka skolā vairs nav vietas, vai konkrētā izglītības pakāpe tiek saglabāta, lai nodrošinātu sasniedzamības kritēriju, izglītības iestādei netiek ierobežots valsts budžeta finansējums.

Ministrija arī rosina noteikt, ka, plānojot ilgtspējīgu izglītības ekosistēmu, pašvaldības lemj par:

• vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla modeli, piemēram, (a) sākumskola (1.–6. klase) un pamatskola un vidusskola (7.–12. klase); (b) pamatskola (1.–9.klase) un vidusskola (10.–12. klase); (c) izglītības iestāžu klāsteris (vienā izglītības iestādē vairākas programmas īstenošanas vietas un vienots personāls);
• izglītības iestādes reorganizācijas veidu, piemēram, samazinot pakāpi izglītības iestādē, slēdzot izglītības iestādi vai apvienojot vienu vai vairākas izglītības iestādes.

Lēmumu par skolu reorganizāciju pieņems tās dibinātājs.

Izņēmums – austrumu pierobeža

Plānots, ka pašvaldības, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, autonomi noteiks kvantitatīvos kritērijus 1.–9. klašu grupā, bet 10.–12. klašu grupā kritēriji būs saistoši neatkarīgi no pašvaldības atrašanās vietas.

Krauklis gan uzsvēra – pierobežas pašvaldībās vidusskolas posmā nav 60 skolēnu. Tikmēr Čakša norādīja, ka šeit skolas atrodas ne pārāk tālu cita no citas. 

“Latgales pašvaldības bija sapratušas, ka tajās jābūt vidusskolai, jo tas ir valsts drošības jautājums,” uzsvēra Krauklis, informējot, ka tādējādi pierobežā četru vidusskolu vietā palikšot tikai viena.

IZM pārstāve Edīte Kanaviņa apstiprināja, ka tad varētu palikt 1–2 vidusskolas.

“Jā, pierobeža ir īpaša, bet mēs to darām bērnu izglītības vārdā. Lai bērniem pierobežā ir iespējas dabūt labu darbu, iestāties augstskolā, kurā grib iestāties, nevis ir viena izvēles programma,” uzsvēra premjere. “Tie ir grūti lēmumi – salāgot šīs abas intereses.”

Ja pašvaldībām, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, noteikts īpašs statuss valsts drošības apsvērumu dēļ, valdība veidos atsevišķu finanšu programmu, lai atbalstītu konkrētās pašvaldības, kurās politiski drošības apsvērumu dēļ tiek nolemts saglabāt izglītības iestādi, lai arī skolēnu skaits tajā neatbilst noteiktajiem kritērijiem.

Savukārt VARAM uzskata, ka austrumu pierobežai būtu jāpievērš uzmanība nevis ar atsevišķu finanšu programmu, bet gan ar reģionam pielāgotiem, samazinātiem kvantitatīvajiem kritērijiem visās klašu grupās.

VARAM arī norādījusi, ka ministrija gatavo rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei, tajā aptverot ne tikai novadus, kas ir tieši pie robežas, bet arī dažas pieguļošās teritorijas – Rēzeknes novadu, Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētas. Tādēļ VARAM aicina precizēt pierobežas tvērumu.

Attiecībā uz skolotāju kapacitāti IZM rosina noteikt, ka pakāpeniski vidējā termiņā pilnas slodzes vispārējās izglītības pedagogu īpatsvars vienā izglītības iestādē ir vismaz 80%. Lai šo mērķi īstenotu, plānots pilnveidot pedagoģijas studiju programmas, kas paredz iespēju pedagogam apgūt vairāku mācību priekšmetu mācīšanas metodiku.

Ministrija sadarbībā ar pašvaldībām plāno veikt datu analīzi par to, kā mainīsies pedagogu slodzes atkarībā no tā, kādu izglītības iestāžu modeli pašvaldība izvēlēsies.